Redakcijas viedoklis

Esam sagaidījuši Covid-19 otro vilni. Katru dienu saskaramies ar lielu saslimušo statistiku, esam atgriezušies pie sejas aizsargmaskām un cenšamies pieņemt un ievērot arvien jaunus ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Bet kā reaģēt, ja daži no tiem liekas absurdi?

Jaunas politiskās partijas Latvijā rodas regulāri un šķiet populisms ir jaunā recepte. Tā savas partijas dibināšanas priekšvakarā kārtējo kārti izspēlēja politiķis Aldis Gobzems, kurš savā sirsnībā vēlējās dalīties ar izcilo komponistu Raimondu Paulu. Maestro gan sadusmojās. Kā ta tā?

Ir agrs oktobra rīts. Ziedoņdārza rudajos kastaņkokos rotaļājas saule. Dzestrajā gaisā augšup aizkūp manas rīta kafijas un izelpas garaiņi, liekot ar baudu ieelpot rudens gaisu. Kopā ar mazo kā katru rītu raitā solī ejam pa bruģēto taciņu uz bērnudārzu un zem mūsu kājām gurkst pirmās salnas apsudrabota zāle. Cik forrrrši….

95 saslimušie - rekordskaitlis, kas daudziem no mums lika atskārst, ka Covid-19 nekur nav pazudis līdz ar vasaras siltajām vēja brāzmām. Tepat vien tas ir un noraugās uz mums. Mūs brīdināja, ka rudens nāks ar otro Covid-19 vilni. Mums teica, lai gatavojamies. Relatīvi mums bija vasara, lai sagatavotos. Vai esam gatavi?

Cik bieži nācies saskarties ar situāciju, kad veikalā, vēloties uzmērīt apģērbu, liekas, ka pielaikošanas kabīnēs sprāgusi bumba - visur putekļi un apģērbu kaudzes. Nākas secināt, ka diemžēl visai bieži.

Ir pieņemts, ka par ģimenes problēmām publiski nerunā, tās nemin sarunās ar kolēģiem vai apmeklējot pasākumus. Tās atklāj tikai tuviem draugiem, lai dalītu bēdu vai meklētu kadu atbalstu. Cenšamies problēmas risināt "iekšķīgi". Taču ir situācijas, kad pat tuvu cilvēku attiecības - vecāku un bērnu, starp māsām un brāļiem - risina ar tiesas palīdzību. Vai tas ir pieņemami?

Politika ir traka padarīšana un jābūt "dzelzs nerviem", lai vispār domātu tajā iesaistīties. Taču iesaistīšanās tajā sola arī iespēju kaut ko mainīt, kaut ko reālu izdarīt.

Laikam beidzot var teikt, ka esam iemācījušies sadzīvot ar faktu par Covid-19 esamību, šī iemesla dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un domu, ka nevaram būt pilnīgi droši, ka neinficēsimies. Bet vai esam kļuvuši tik drosmīgi, ka nospļausimies uz 2 metru distances ievērošanu un sejas maskas izmetīsim miskastē?

Pagājušajā nedēļas nogalē īstu "vētru" soctīklos sacēla kāda pircēja apgalvojumi, ka, ēdot Latvijas pārtikas veikalā nopirktu arbūzu, sajutis "ķīmisku garšu". Vīrieša it kā veiktais tests uzrādījis iespaidīgu nitrāta līmeni milzu auglī. Lai arī veikalu ķēde šo apgalvojumu un testu patiesumu apšauba, tas tomēr liek padomāt, cik lielu daļu Mendeļejeva tabulas mēs ikdienā "apēdam".

Katram pieaugušam, nobriedušam cilvēkam ir visdažādākās tiesības un brīvības. Tiesības uz pašizaugsmi un pilnvaidošanos. Tiesības uz brīvu ceļošanu, mīlestību, skaistām, krāsainām emocijām un pieredzēm. Galu galā tiesības pašam izdarīt savas izvēles, lai kādas tās arī būtu. Tikai problēma ir tajā, ka pa vidu visām šīm pieaugušā cilvēka izvēlēm un brīvībām mēdz atrasties bērns, kuram ir tikai viena vajadzība. "Būt kopā".

Kad liekas, ka beidzot esam vismaz daļēji iemācījušies sadzīvot ar jauno koronavīrusu (kas, kā liekas, nekad nebeigsies), un lielās bailes par nākotni ir pazudušas, zinātnieki mums atkal atgādinājuši, cik ļoti, ļoti slikti, mēs, cilvēki, ietekmējam klimatu un cik slikti tas var beigties.

Ietekmeļi, sabiedrības domas veidotāji un kā tik vēl netiek mēģināts nodēvēt mūsdienu aktuālāko "profesiju", ko laikam labāk atpazīstam ar svešvārdu "influenceri". Viņi ir šodienas "sabierības spoguļi", "domas noteicēji", bet cik godprātīgs ir viņu darbs?

Pēc Kr. Barona ielas remonta un vienmēr aktuālajām velojoslām, pēdējā skaļākā Rīgas aktīvistu "šūmēšanās" ir par "Marsa parku", ko tik ļoti Teikas iedzīvotāji vēlas bijušās velotreka "Marss" vietā. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo šajā vietā nolemts būvēt jauno Valsts drošības dienesta ēku. Kurš uzvarēs un kurš padosies?

Par vienu no skaļākajiem pēdējā laika notikumiem - jautājumu par bērnu dzīvošanas apstākļiem Bruknas muižā - viedoklis izveidojies teju katram. Sava taisnība varētu būt gan tiem, kas skaļi kliedz par priestera Mediņa cietsirdīgo attieksmi un drastiskajiem noteikumiem Bruknas muižā, gan tiem, kas uzskata, ka tā nevarētu būt taisnība. Kur tad ir patiesība un kurā pusē nostāties Bruknas kopienas sāgā?

Latvijai trūkst ārstu. Trūkst speciālistu. Mazas algas. Medicīnas nozare ir katastrofālā līmenī. Tās ir tikai nelielas atskaņas, ko ik dienas dzirdam medijos par valsts medicīnas sistēmu. Un tagad esam "atteikušies" no vēl viena speciālista. Kāpēc?

Tas nekas, ka gaidāmās pašvaldības vēlēšanas notiek tikai Rīgā - iet karsti! Runa tomēr par Latvijas lielākās, bagātākās domes krēsliem, pilsētu, kur dzīvo "puse Latvijas". Ja pa radio dzirdamas pat viena otra "aprejošas" aģitācijas reklāmas, tad “jautrāk” iet sociālajos tīklos. Soctīklu cilvēki neguļ un ievēro, uzrok domes kandidātu apšabāmus izgājienus un pat izgāšanās. Rīdziniek, tev paliek izvēle!

Ir pagājis jau krietns laiciņš kopš mūsu pirmās pazīšanās ar jauno koronvīrusu. Esam izgājuši cauri neziņas posmam - kas tas ir un ko tagad darīt, pārvarējuši bailes par nezināmo, iemācījušies sadzīvot ar dezinfekcijas līdzekļiem un distancēšanos citam no cita un pārcietuši stingro ierobežojumu posmu. Vispār tagad elpojam brīvāk, ja tā var teikt. Vai tas nozīmē, ka no vīrusa vairs nav jābaidās? Holivudas slavenību pieredze gan liecina par pretējo.

"Būt vai nebūt - tāds ir jautājums". Jāizsakās Šekspīra vārdiem, lai aprakstītu pašreizējās diskusijas par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanu/nemīkstināšanu. Vai būt koncertiem, saviesīgiem vakariem restorānos ar lielāku ļaužu plūsmu? Vai nebūt un piesargāties?

Grozies, kā gribi - bēdas un traģēdijas cilvēkus nešķiro, esi bagāts vai nabags. Arī bagātajiem nelaime "nenāk brēkdama".

Tāpat kā par Latvijas svarcēlājas (nu jau bijušās) Rebekas Kohas lēmumu pievērsties islāmam izteikušies daudzi, teju katram ir arī viedoklis par viņas lēmumu noslēgt karjeru. Vai Rebeka Koha pieņēma pareizu lēmumu?

Pēdējās dienās notikuši visai traģiski notikumi - uz ceļiem vairāki bojāgājušie, dzīvību zaudējis mazulis, kurš izkritis pa 8. stāva logu un kārtējā traģēdija mājdzemdību laikā... Pārgalvība, nolaidība un bezatbildība visai bieži ir cēloņi traģēdijām, ko varēja novērst.

Laikam teju vai katram ir viedoklis par latviešu svarcēlājas Rebekas Kohas lēmumu pievērsties islāmam. Daļa uzskata, ka meitene izdarījusi nepareizu izvēli, daļa viņu atbalsta, vēl daļa cenšas būt neitrāla.