Cik bieži nācies saskarties ar situāciju, kad veikalā, vēloties uzmērīt apģērbu, liekas, ka pielaikošanas kabīnēs sprāgusi bumba - visur putekļi un apģērbu kaudzes. Nākas secināt, ka diemžēl visai bieži.
Portāls TautaRunā nesen vēstīja, ka vīrietis vārdā Māris kopā ar bērniem apmeklējis ”Dominā” esošo veikalu ”New yorker”, taču no tā izgājis bez pirkumiem un pavisam dusmīgs.
Māris norādīja, ka tik netīras ģērbtuves redzējis pirmo reizi. Ģimene ielūkojusies vairākās ģērbtuvēs, taču visas bijušas netīras, tādēļ pieņēma lēmumu veikalā neko neiegādāties un doties projām.
Diemžēl pašai ne reizi vien nācies secināt, ka Māra gadījums nav retums. Te gan jāuzsver, ka nerunāju ne par konkrētu veikalu, ne par konkrētu tirdzniecības centru.
Lai gan Tauta Runā lasītāji norāda, ka tajā, cik tīras un kārtīgas būs pielaikošanas kabīnes, nozīme ir veikala "lētumam" vai "dārgumam", preču augstajai vai zemajai kvalitātei, darbinieku lielajām vai mazajām algām, es teiktu, ka runa, pirmām kārtām, ir par pircēju kultūru - par mūsu uzvedību.
Tā taču ir mūsu izvēle, kad lemjam, ko pēc apģērba pielaikošanas ar to darām - vai nometam turpat, uz grīdas (vai labākajā gadījumā pakarinām ģērbtuvē), vai uzliekam uz pakaramā un aiznesam uz statīvu, kas paredzēts pielaikotajam apģērbam. Starp citu nav jāiet uz veikala otru galu, kā likums, šādi stendi parasti atrodas pie pielaikošanas kabīnēm.
Kāpēc no veikala stenda mēs paņemam skaisti pakarinātu apģērba gabalu, bet pēc pāris minutēm to pārveršam gluži vai grīdas lupatā? Kāpēc necienam veikala darbinieku pūles?
Bet galvenais, mēs varētu pajautāt paši sev, kāpēc piecūkojam vidi sev apkārt. Jo bēdīgākais taču ir tas, ka veikali nav vienīgā vieta, kur mēdzam uzvesties kā sivēni.
