95 saslimušie - rekordskaitlis, kas daudziem no mums lika atskārst, ka Covid-19 nekur nav pazudis līdz ar vasaras siltajām vēja brāzmām. Tepat vien tas ir un noraugās uz mums. Mūs brīdināja, ka rudens nāks ar otro Covid-19 vilni. Mums teica, lai gatavojamies. Relatīvi mums bija vasara, lai sagatavotos. Vai esam gatavi?
Šis gads iesākās ar pilnīgi neierastu dzīvi - apstājās pasaule. Teju gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Vieniem šis apstāšanās brīdis bija iespēja "atvilkt elpu", bet lielākajai daļai tas nozīmēja raizes par savu nākotni - zaudētas darbavietas, neziņu par ienākumiem, rītdienu un vispār to, kas notiks. Šķiet, ka atkal visā pasaulē ir iestājies tāds, kā Covid-19 jauno izaicinājumu priekšvakars, tikai šoreiz mums ir vismaz jelkāda nojausma, ko tas var nozīmēt.
Vai esam gatavi? No ekonomikas rakursa raugoties- joprojām neesam īsti atguvušies no pirmā viļņa trieciena. Visvairāk jau tieši tūrisma nozare. Piemēram, viesnīcas "Hotel Roma" vadītāja Linda Mūrniece paziņojusi, ka viņai nākas pārdot viesnīcu. Lai gan "punktu pielika" ūdens rēķins, nevar noliegt, ka lielāko skādi noteikti jau paspēja paveikt dīkstāve un ierobežojumi. Rīgā aizvērušās jau neskaitāmas viesnīcas.
Tikmēr Vitenbergs ir optimistisks. "Pirmais vilnis bija jaunums gan veselības jomai, gan arī ekonomikai, taču šobrīd mēs jau esam gatavāki," pauda ekonomikas ministrs, vienlaikus atzīmējot, ka veselības joma ir svarīga un tai ir jābūt primārai, jo runa ir par cilvēku dzīvībām, tomēr ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.
Es uzskatu, ka otru "pavasari" mēs vienkārši nevaram atļauties. Ja vēl gada sākumā tie, kuriem pēkšņi bija jāatskārš, ka viņu darbavietu ierobežojumi skar vistiešāk, varēja nezaudēt darbu un nepaļauties uz dīkstāves pabalstiem, izņemot savus atvaļinājumus, tad tagad vairs nebūs, kur sprukt. Dīkstāves pabalsti arī ir vesela putra, ko diezin vai otrreiz spēsim strēbt. Uzņēmēji joprojām cenšas glābt, kas glābjams, par kultūras nozari nemaz nerunājot.
Joprojām pēc "pavasara" ir palikušas tik daudz neatrisinātas problēmas un jautājumi, ka jauna apstāšanās, manuprāt, tikai padziļinās ekonomisko un sociālo bedri. Man lika aizdomāties kolēģes teiktais, ka visai pasaulei taču bija laiks, lai vienotos un sagatavotos otrajam jaunā koronavīrusa vilnim, bet tā vietā joprojām ir absolūta neziņa. Neviens nezina, kā rīkoties. Un tas ir pasaules līmenī. Tad ko iesākt? Riskēt un sadzīvot? Vai iztiksim bez ierobežojumiem? Bet ja skaitļi turpinās augt? Varbūt pašiem būt uzmanīgākiem un atbildīgākiem? Valkāt visur maskas? Nekur lieki nedoties? Vai tas ir iespējams?
