Ir pieņemts, ka par ģimenes problēmām publiski nerunā, tās nemin sarunās ar kolēģiem vai apmeklējot pasākumus. Tās atklāj tikai tuviem draugiem, lai dalītu bēdu vai meklētu kadu atbalstu. Cenšamies problēmas risināt "iekšķīgi". Taču ir situācijas, kad pat tuvu cilvēku attiecības - vecāku un bērnu, starp māsām un brāļiem - risina ar tiesas palīdzību. Vai tas ir pieņemami?
Par ģimenes attiecību kārtošanu it kā ar tiesas palīdzību šonedēļ dzirdējām saistībā ar uzņēmēja Raimonda Gerkena ģimeni. Viņš ar sievu it kā vērsies ar prasību tiesā pret savu meitu. Gerkenu ģimene uzmanības centrā nonāca pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad medijos tika vēstīts par ģimenē iespējamo vardarbību. Proti, tika rakstīts, ka Evita situsi savu bērnu un Gerkena kundze vērsusies tiesā, lai meitai atņemtu bērna aprūpes tiesības. Evita pēc tam teica, ka ar bērnu viss ir kārtībā, un viņa ir šokēta par tādas informācijas izplatīšanu.
Lai arī kāda situācija valdītu Gerkenu ģimenē un kā viņi to izvēlētos risināt, domāju, ka mūsdienās ģimenes problēmu risināšana ar tiesas starpniecību vairs nespēj izbrīnīt. Sākot ar mantojumu dalīšanu, laulības šķiršanu, pat krāpniecību starp ģimenes locekļiem - tās ir sadzīviskas situācijas, kuras diemžēl notiek un kurās piedalās juristi un tiesneši.
Varbūt pirms gadiem 40 iedzīvotājiem nebija tik daudz ko dalīt, vai tas bija vienkāršāk, taču mūsdienās, kad nauda un manta gribot negribot nosaka vairāk, rodas strīdi arī starp tuviem ģimenes locekļiem. Ir pat situācijas, kad varasiestādēm būtu vēl vairāk jāreaģē uz problēmām ģimenē - vardarbību, bērnu vai sirmgalvju pamešanu novārtā.
