Veselība

Valdība apstiprinājusi finansējuma piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm trešā darbinieka atalgošanai, taču diemžēl šīs naudas pietiks tikai vienam mēnesim.

Latvija līdz šim ziedojusi citām valstīm Covid-19 vakcīnas par daudziem miljoniem eiro, taču cer, ka turpmāk pieteiktajām, bet vēl neiepirktajām vakcīnām paredzēto finansējumu varēs novirzīt citu medikamentu iegādei.

Pretēji pacientu un ģimenes ārstu novērojumiem, Veselības ministrija secina, ka situācija ar zāļu pieejamību nav kritiska, jo saaukstēšanās zāles, pretsāpju līdzekļi un antibiotikas nav pieejamas īslaicīgi. Skaidrojot apstākļus, ministrija uzsver, ka tā situācijai nepārtraukti seko līdzi, bet speciāla krīzes plāna nav un pašlaik nav vajadzīgs, jo ir iespējams izmantot ierasto mehānismu. Piemēram, ļaut komersantiem ievest Latvijā nereģistrētas zāles.

Lai arī pacientu skaits ar Covid-19 infekciju samazinās visā Latvijā un pagaidām netiek prognozēts jauns koronavīrusa epidēmijas vilnis, valdība turpinās īpaši apmaksāt tieši Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus, tam atvēlot papildu finansējumu. Pagaidām šā gada trīs mēnešos vien Covid-19 uzraudzībai plānoti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādā ārkārtas režīmā, virknē stacionāru ieviesti dažādi ierobežojumi gan lielā pacientu pieplūduma, gan pašu mediķu augstās saslimstības dēļ. Pacientus aicina nezvanīt neatliekamās medicīnas dienestam, nedoties uz slimnīcām, tajā pašā laikā saņemt ģimenes ārsta konsultāciju ir sarežģīti, jo arī ģimenes ārstu prakses ir pārslogotas.

Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas ārsti šodien sapulcē nolēmuši izteikt neapmierinātību ar Rīgas Austrumu slimnīcas valdi, izvirzot vairākas prasības, kuru neizpildes gadījumā darbu klīnikā varētu atstāt visi ķirurgi, Neatkarīgajai apstiprināja Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.

Veselības ministrijai steidzami jārisina vairāki būtiski jautājumi saistībā ar ģimenes ārstu darbu – jārod finansējums papildu darbinieka saglabāšanai ģimenes ārstu praksē, kas nodrošina ne tikai vakcināciju, onkoloģisko slimību skrīninga programmu uzraudzību, bet arī rūpējas par hronisko pacientu aprūpi, norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.

Lai arī pandēmijas ietekmē pieaugusi sabiedrības interese par veselības aprūpes nozari un aktualizējies jautājums par inovācijām medicīnā, Latvijā pastāv vairāki šķēršļi, kas neļauj veiksmīgi attīstīt un ieviest jaunus risinājumus, secināts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (“EIT Health”) Latvijas centra veiktajā pētījumā.

Veselības ministrijai pusotra gada laikā būs jāpārliecina Saeima, ka valsts finansēta veselības aprūpe jānodrošina visiem iedzīvotājiem, izņemot tos, kuriem nav Latvijā deklarētas dzīves vietas. Lai arī šim priekšlikumam nebūt nav vienota politiķu atbalsta, pagaidām citu ierosinājumu, vai un kādai būt valsts veselības apdrošināšanai, nav.

Bailes un neziņa par vēža pacientu ārstēšanu un onkoloģijas situāciju Latvijā jau pavisam tuvā nākotnē – šādas sajūtas vada vēža pacientus šodien. Pacients ar onkoloģisku slimību Latvijā ne tuvu nevar justies drošs par ārstēšanu un sociāli pasargāts cīņā ar slimību.

Saeimā jau divus gadus tiek skatīti grozījumi tā sauktajā tabakas ierobežošanas likumā, lai ierobežotu tabakas aizvietotājproduktu izplatību. Mediķi, kuri ilgstoši cīnās, lai šos produktus ierobežotu ar likumu, bažījas, vai šo produktu biznesa aizstāvji neizmantos mirkli, kad darbu sāk jaunā Saeima, lai atsauktu jau izstrādātos un divos lasījumos pieņemtos likuma grozījumus.

Veselības ministra Daniela Pavļuta nule kā parakstītais rīkojums draud pakļaut nozares ekspertus politiskai kontrolei – sašutumu par ministrijas plāniem pauž Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība; ierēdņi apgalvo, ka pārprasta dokumenta būtība.

Latvijā ir pieejama kvalitatīva un pasaules līmeņa HIV/AIDS ārstēšana, tomēr tikai puse HIV pacientu saņem antivirālo terapiju. Atbalsta biedrības cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV, valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver, ka šai problēmai ir vairāki iemesli, sākot no nelīdzestības, proti, cilvēks dažādu iemeslu dēļ, neārstējas, beidzot ar bailēm, ka “mani kā HIV pacientu ierakstīs kādos sarakstos un to visi uzzinās”.

Cistiskā fibroze ir smaga reta slimība, un tās pacienti jau gadiem cīnās par visiem pacientiem pieejamu un modernu ārstēšanu. Daļai cistiskās fibrozes pacientu pašlaik Latvijā ir pieejama efektīva ārstēšana, bet daļai pacientu – nav, “Neatkarīgajai” uzsver Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības vadītāja Alla Beļinska.  

Valsts it kā pilnībā apmaksā gripas vakcīnu ne tikai senioriem, bet arī personām ar hroniskām slimībām, un vakcinēties pret gripu drīkst jebkurā vietā, kur vien gripas vakcīnas ir pieejamas. Tomēr, kā noskaidroja “Neatkarīgā”, ja senioram nevajag nekādu īpašu nosūtījumu uz vakcināciju, tad personai, kurai ir hroniska slimība un tāpēc ir tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcīnu, ir jāpārvar birokrātiski šķēršļi, lai par savu veselību parūpētos.

Latvija šajā gripas sezonā iepirkusi aptuveni 120 000 gripas vakcīnu, un, ņemot vērā līdzšinējo iedzīvotāju aktivitāti un vēlmi vakcinēties pret gripu, ar šo vakcīnu skaitu vajadzētu pietikt, “Neatkarīgajai” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centrā.

Eiropas Komisija apstiprinājusi divas jau līdz šim zāļu tirgū esošas vakcīnas pret Covid-19 lietošanai zīdaiņiem. Skaļa un nepārprotama aicinājuma vakcinēt zīdaiņus un mazus bērnus pret Covid-19 nav, taču eksperti iesaka vecākiem konsultēties ar pediatru un ģimenes ārstu, jo, iespējams, ir situācijas, kad vakcinācija pret Covid-19 būtu ieteicama.

Pašreiz Latvijā cirkulējošie Covid-19 paveidi maksimāli var radīt situāciju, kas raksturīga vīrusa sezonālai izplatībai un kas neprasa nopietnus veselības drošības pasākumus, tomēr, ņemot vērā vīrusa straujo mainību, nevar izslēgt jauna vīrusa paveida izplatību, ziņojumā valdībai apgalvo veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Valdība pieņēmusi lēmumu jau trīs Covid-19 vakcinācijas kompensācijas lietās, kopumā no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tam atvēlot vairāk nekā 150 000 eiro.

Rudenī onkologi un pacientu organizācijas īpaši pievērš uzmanību vēža skrīningam un agrīnas diagnostikas nozīmei kampaņā, īpaši aicinot sievietes pārbaudīt krūšu veselību.

Tikai nedaudz vairāk par desmit procentiem Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka viņu veselība ir laba. Šis rādītājs Latvijā nekad nav bijis augsts, bet pēdējā gada laikā tas ir samazinājies vēl vairāk. Vairāk nekā 70 procenti iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem ir kāds kaitīgs ieradums, un šo iedzīvotāju īpatsvars pēdējā gada laikā savukārt palielinājies, liecina t.s. Veselības indeksa pētījums.

Piecos gados būtiski palielinājies inovatīvo medikamentu skaits Latvijā, taču to pieejamība joprojām ir ļoti ierobežota. Ja vēža zāles netiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, pacientiem ir ļoti niecīgas izredzes saņemt tās ārstēšanai.