Politika

Cerot, ka tas ilgtermiņā veicinās pilsoņu aktivitāti vēlēšanās, “Attīstībai/PAR!” tuvākajā laikā Saeimā virzīs likumprojektu, kas ļautu pašvaldības vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma. Pirms pieciem gadiem, kad ar identisku priekšlikumu klajā nāca “Latvijas Reģionu apvienība”, likumprojekts pat netika nodots izskatīšanai komisijās. Arī pēc pieciem gadiem deputātu attieksme pret ierosinājumu ir vismaz uzmanīga.

Pēc neredzēti spraigām diskusijām Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par”) ilgi sapņoto administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Partija, kas kopš 13.Saeimas vēlēšanām piedzīvojusi dramatisku sabiedrības uzticības kritumu – “KPV LV” tomēr nolēmusi piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Eksperti tai iekļūšanu pašvaldībā neprognozē, taču organizācija uzskata, ka pēdējā laikā tā sevi pierādījusi, kā pragmatisku un konstruktīvu politisko, spēku, un cer, ka vēlētāji, ieraugot tās saraksta līderus, savas domas varētu mainīt.

Valdošajā koalīcijā strādājošajai “Attīstībai/Par!” bikli iebilstot, ka Latvija pret krieviskajiem televīziju kanāliem vēršas nevis to satura kvalitātes, bet valodas dēļ, kādā tie raida, Saeimas vairākums galīgajā lasījumā apstiprinājis likumu, kas krievisko televīzijas kanālu proporciju TV programmu pamatpiedāvājumā nosaka ne lielāku par 20%. Tāpat krieviskajiem telekanāliem ar likumu noteikta atrašanās vieta kanālu piedāvājumā – saraksta beigās.

Sarunas turpinājums ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (sākums 9.05. 2020. “Neatkarīgā”) par preses piegādes tarifiem, par situāciju “Latvijas dzelzceļš”, ostu pārvaldes modeļa maiņu, par to, kāpēc Liepājas ostas ilggadējie “valdnieki” nevēlas pārmaiņas un par dzelzceļa integrāciju Rīgas sabiedriskajā transportā.

"Delnas" biedrs un tās bijušais jurists, tagad iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, Neatkarīgo informēja ministra Sanda Ģirģena padomniece Beata Jonīte.

Pirms četriem gadiem, kad “Vienotību” pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs parakstīja Eiropas Padomes konvenciju cīņai pret vardarbību jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju, tās pretinieki, tostarp koalīcijas partneri, norādīja, ka tā ir pretrunā ar Satversmi un tādēļ nav ratificējama. Tagad “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” ar Satversmes tiesas rokām cenšas šo argumentu oponentiem atņemt.

Pēc teju trīs mēnešu dzīves ārkārtējās situācijās apstākļos, šodien ir pirmā “normālības” diena, taču tas nenozīmē, ka tiek atcelti arī iepriekš noteiktie ierobežojumi. Tiesa tie kļūst aizvien maigāki.

VIEDOKLIS

Saruna ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu par autobusu pārvadājumu iepirkuma rezultātiem; par premjera Kariņa draudiem nedot naudu reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem, ja ministrs nedarīs to, ko premjers liek, un jau aprēķinātajiem zaudējumiem, ja Kariņa uzstājīgās prasības tomēr tiktu izpildītas.

Skaidrojot, ka tas nepieciešams Covid-19 radītās krīzes seku mīkstināšanai, valdība konceptuāli vienojusies, ka jauno Liepājas cietumu sāks būvēt par gadu ātrāk, nekā plānots – 2021. gadā. Pašlaik plānotās izmaksas sasniedz 147 miljonu atzīmi. Taču šis lēmums jau atkal izgaismojis konservatīvo un KPV LV ieilgušo konfliktu.

Ar ievērojamiem iebildumiem no policijas, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas Saeimas atbildīgā komisija pirmajam lasījumam Saeimā beidzot virzījusi Nacionālās apvienības rosinātus likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana publiskos izklaides un svētku pasākumos. Ārpus tiem lentītes varēs gan nēsāt pie apģērba, gan karināt mašīnās vai pat nokrāsot tās attiecīgajās krāsās.

Tieslietu ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā likumprojektā, kas regulēs sabiedrības dienaskārtību pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, ielavījusies antikonstitucionāla norma. Atrunā, kas nosaka kārtību, kādā likums tiek atzīts par spēkā neesošu, Saeimai ierobežotas Satversmē tai ekskluzīvi deleģētās likumdevēja tiesības. Tas varētu būt skaidrojams ar steigu, kādā likumprojekts tapis, vai koalīcijas vēlmi nedot iespēju “sarežģītākajiem” Saeimas oponentiem sabotēt, koalīcijasprāt, saprātīgu iziešanu no krīzes.

Par parlamenta darbu vīrusa pandēmijas apstākļos, par Satversmes tiesas spriedumu Ikšķiles aptaujas lietā, par administratīvi teritoriālās reformas līkločiem un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

Tiek prognozēts, ka nākamnedēļ ārkārtējā situācija tiks atcelta, bet šonedēļ jau atkal saudzīgāki kļuvuši ierobežojumi, kurus valdība ieviesusi ārkārtējās situācijas laikā. Tomēr tie, kas būs palikuši, joprojām būs jāievēro, turklāt ārkārtas situācijas laikā noteiktie sodi par ierobežojumu neievērošanu tiks saglabāti.

Ceturtdienas rīts Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē ienesa kaut ko gluži epohālu. Beidzot tika formulēts valsts filozofiskais redzējums. Par to gan parūpējās nevis Valsts prezidents, kura noslieces uz lidināšanos filozofiskā “stratosfērā” kļūst arvien grūtāk noslēpjamas, bet gan diplomēts filozofs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš arī partijas KPV LV un tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Ne pēdējais puisis ciemā. Viņam izdevās tik precīzi definēt Latvijas valsts nacionālo ideju, ka viņu varētu apskaust pat krievu ģeniālais rakstnieks Viktors Peļevins, kurš par nacionālās idejas jēdzienu smalki ironizē romānā “Generation-P”.

Šovakar noslēgsies partijas “Progresīvie” biedru balsojums par to, vai saglabāt līgumu par sadarbību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ar “Atīstībai/Par!”. Eksperti ir pārliecināti, ka sadarbības pārtraukšana “Progresīvajiem” nozīmētu neiekļūšanu Rīgas domē. To, visticamāk, apzinās arī “Progresīvo” līderi, kas uzsver, ka varas pārņemšana Rīgā iespējama, tikai partijām sadarbojoties, un neslēpj, ka centīsies biedrus pārliecināt par sadarbības saglabāšanu

Eiropas Parlamenta deputātes SANDRA KALNIETE un INESE VAIDERE – par aktuālo notikumu attīstību Eiropā.

Paziņojot, ka ar 9. jūniju tā ir gatava pārtraukt ārkārtējās situācijas stāvokli, valdība izstrādājusi likumprojektu, kas nepieciešamības gadījumā lēmumus ļaus tai pieņemt tādā pašā kārtībā kā ārkārtas situācijā. Vienīgais ierobežojums – lēmumiem noteikti jābūt saistītiem ar Covid-19 radīto draudu mazināšanu.

Par parlamenta darbību videokonferences režīmā, par specdienestu kariem, par etnisko sašķeltību un 9. maiju Neatkarīgās intervija ar Saeimas „Saskaņas” frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Politiķiem ir tendence normatīvos aktus grozīt atbilstīgi savām viendienīgām vajadzībiņām un kaprīzēm, taču tur, kur tiešām varēja un vajadzēja reaģēt uz jauno informāciju tehnoģiju laikmeta reālijām, viņi nav vīžojuši pakustināt pirkstiņu. Tāpēc ir diezgan liela juridiska ķeza, ko valdošās partijas gan izliekas neredzam.

Būdams nemierā ar partijas biedru nevēlēšanos ieklausīties viņa redzējumā par nepieciešamajām izmaiņām administratīvi teritoriālajā reformā, Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakciju pametušais Andris Kazinovskis opozīcijai nepiesliesies, taču par “balsošanas mašīnu” arī nevēlas kļūt.