„Sajūtas tiešām bija briesmīgas... Bet tādas tās ir, ja tavā acu priekšā vienkārši demontē parlamentu. Es Latvijas vēsturē neatceros nevienu līdzīgu parlamenta diskreditāciju,” teic frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Didzis Šmits, kurš kopā ar citiem neatkarīgajiem deputātiem atteicās piedalīties Saeimas sēdē 26. maijā, nodēvējot to par apvērsumu.
Līdzīgi Zolitūdes traģēdijai arī Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija aktualizējusi jautājumu par partnerattiecību jeb dzīvesbiedra likuma nepieciešamību. Šodien šim jautājumam pievērsīsies Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Šodien, izmantojot e-Saeimas lietotni, parlaments galīgajā lasījumā sāks skatīt daudz pretinieku guvušās administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, kura rezultātā paredzēts samazināt novadu skaitu no 119 līdz 42. Taču paredzams, ka jau pašā procesā sākumā, kas kopumā varētu prasīt mēnesi, kārtību, kādā likumprojekts tiks skatīts, apstrīdēs Satversmes tiesā.
Ne partiju apvienības “Attīstībai/Par!” biedri, ne tās partneri Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nav spējuši pārliecināt ne organizācijas valdi, ne pašu Mārtiņu Bondaru pamest Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Civillieta, kurā viņš atzīts par līdzatbildīgu 15 miljonu vērtos neveiksmīgos “Latvijas Krājbankas” darījumos, tam neesot pietiekams iemesls.
Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par!”) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas nenotika ne 25. aprīlī, ne 2. maijā, nenotiks arī 20. jūnijā. Tās ir pārceltas uz 29. augustu, un arī vēl nevar zināt, vai tās varēs notikt. Varbūt varēs, ja nenotiks spējš koronavīrusa uzliesmojums.
Valsts akciju sabiedrībā “Tiesu namu aģentūra” par padomnieku konsultantu paklusām iekārtots kādreizējais “Valsts nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs, bijušais Tautas partijas biedrs un dāsns ziedotājs Māris Kaijaks. Tiesa, tagad viņš jau pāris gadus regulāri ziedo citam politiskam dieveklim – Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Upuri nav bijuši veltīgi. Tie nesuši augļus. Pateicoties tieslietu ministram Jānim Bordānam, kura vadītā ministrija ir “Tiesu namu aģentūras” kapitāldaļu turētāja, viņš ticis pie jauna amata.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nav pirmais ministrs, kas pieņēmis Satversmei neatbilstošus lēmumus. Šajās pēdās iepriekš kāpušie sastapušies ar partneru un opozīcijas sapratni. Arī J. Pūces gadījumā pat aktīvākie administratīvi teritoriālās reformas pretinieki Saeimā pašlaik neredz pamatu demisijai ‒ tāpat kā konstitucionālo tiesību eksperti. 13. Saeimā neievēlētā Latvijas reģionu apvienība gan labprāt redzētu viņu patriektu no Ministru kabineta.
Par Satversmes 81. pantu, administratīvi teritoriālo reformu un politikas procesiem, kas neapstājas Covid-19 krīzes laikā, „Neatkarīgās” intervija ar deputātu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi.
Saeimai drīzumā būs jāvērtē iniciatīva, kas paredz sašaurināt publiski pieejamo informāciju no valsts amatpersonu deklarācijām. Valdība grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā jau apstiprinājusi, taču Saeimā iecerei varētu būt pietiekami liela pretestība.
Kā ziņo “LTV Panorāma”, līdztekus grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz visās augstskolās izveidot tās pārraugošas padomes, Izglītības un zinātnes ministrija virza arī grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ievērojami sašaurinātu to informācijas apjomu, ko publiskajās deklarācijās norāda valsts amatpersonas. Šī iecere jau guvusi atbalstu valdībā un tiks virzīta uz Saeimu.
Cīņā par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecības pārtraukšanu Brīvības gatvē Jaunajai konservatīvajai partijai lemta dubulta sakāve. Lielākā Saeimas deputātu daļa šo ieceri neatbalstīs. Arī Rīgas pilsoniskie aktīvisti, kas cīnījušies par “Marsa” parka saglabāšanu, bet galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās startēs ar koalīcijas partijām, kas atbalsta specdienesta ēkas būvniecību parka teritorijā, no saviem partneriem nenovēršas.
Kaut arī ārkārtējās situācijas dēļ politisko debašu iespējas patiešām ir ierobežotas, tas nav pietiekams pamats, lai likumdevējs atliktu valsts stratēģiskajai attīstībai nozīmīgu reformu, piemēram, administratīvi teritoriālās reformas, ieviešanu. Šādu pozīciju pirmo reizi pēc gandrīz divu mēnešu pārtraukuma, tiekoties ar mediju pārstāvjiem, klātienē pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas sabiedrība kļuvusi kritiskāk domājoša, bet mediji savu darbu dara ar lielāku atbildību. Pie šāda secinājuma, apspriežot dezinformācijas izplatību krīzes apstākļos, otrdien nonāca vairāku iestāžu pārstāvji.
Uzturot spriedzi konfliktā ar Jauno konservatīvo partiju, KPV LV nolēmusi nepieļaut Jura Juraša dalību jaunā ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā. Taču šajā cīņā koalīcijas partneru atbalstu viņiem nesagaidīt. Arī tādēļ, ka J. Jurašs šajā Saeimas sasaukumā nav vienīgais, kuram netika liegts amats, neraugoties uz to, ka pār viņu guļas aizdomu ēna par kriminālu nodarījumu.
Valdības un koalīcijas partiju sanāksmju, Saeimas un tās komisiju attālināto sēžu fonā turpinot gruzdēt Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV konfliktam, parlamenta virtuālajos kuluāros pieņemas spēkā baumas par iespējamām izmaiņām koalīcijas partneru vidū. Subjekts, ap kuru vijas šīs tenkas, tās noraida kā nepamatotas, taču pagaidu administratoru ieilgusī valdīšana Rīgā, smagi nākošā administratīvi teritoriālā reforma un nākamā gada budžeta apstiprināšanas gaidas izmaiņas koalīcijā patiešām varētu veicināt.
Jaunā koronavīrusa diktētie noteikumi nosaka, ka šogad arī Latvijas sabiedrību šķeļošajām 9. maija svinībām jānotiek attālināti. Lai nebūtu ne mazāko iespēju pulcēties ierastajā Uzvaras laukumā, policija kontrolēs, lai tā apkārtnē ne apstātos, ne stāvētu automašīnas. Savukārt Saeima pāris dienas pirms daudzus kaitinošā datuma rada laiku, lai līdz ar krīzes seku mīkstināšanai paredzētiem likumprojektiem pieņemtu šogad jau otro rezolūciju, kurā starptautisko sabiedrību aicina nesamierināties ar Krievijas interpretāciju par Otrā pasaules kara notikumiem.
Valdība, visticamāk, pagarinās ārkārtas situāciju Covid-19 izplatības dēļ, taču varētu vienoties par ierobežojumu mazināšanu. Pirms šodien paredzētās ārkārtas valdības sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šo jautājumu vērtē juristi, jo ar ārkārtas situāciju ir saistītas arī valstī paredzētās sociālās garantijas un citi atbalsta mehānismi gan ekonomikai, gan veselības un izglītības nozarēm.
Jaunā koronavīrusa izraisītā krīze un tās seku mīkstināšanai aizsāktās tālmācības programmas varētu būt labs pamats pilnīgai pārējai uz mācībām valsts valodā. Šāda nostāja saklausāma Izglītības un zinātnes ministrijas un politiķu atbildēs Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas sūdzībai par to, ka mācību TV kanālā "Tava klase" trūkst satura mazākumtautību valodās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iecere politisko partiju valdes locekļiem noteikt atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, Saeimas atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā cietusi sakāvi. Komisijā strādājošie partiju pārstāvji uzskata, ka biroja vēlme ir nesamērīga.
Mēģinot steidzināt t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanu, valdošā koalīcija dzen cauri Saeimai grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ierobežo cilvēktiesības, ‒ “Neatkarīgā” pārliecinājās, vērojot attālināto Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdi.
Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem ar Valsts prezidentu Egilu Levitu uzsākot sarunas par Satversmes 81.panta, kurš valdībai deva tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku, atjaunošanu kļūst skaidrs, ka pamatlikuma grozīšanai nepieciešamo konstitucionālā vairākuma atbalstu iecere var gūt, ja vien jaunajā panta redakcijā tiks iestrādāts valdību kontrolējošs mehānisms.
