Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai stāsta par paveikto pilsētā, par Latvijas valdības sarūpēto “dāvanu” ventspilniekiem un šīs “dāvanas” seku pārvarēšanas iespējām; pastāsta, kā iecerēts svinēt pilsētas 730. dzimšanas dienu.
Ventspilij šogad 730 gadu jubileja. Kas paveikts pēdējā gada laikā?
Jānodala divi aspekti ‒ tas, kas ir pašvaldības kompetencē un ko mēs varam ietekmēt, no tā, kas nav pašvaldības kompetencē un ko mēs nevaram ietekmēt. Ja runā par to, kas ir pašvaldības kompetencē, tad mums šis gads, arī Covid-19 laiks, noritēja organizatoriski intensīvi un saturīgi. Covid-19 pašvaldības funkciju veikšanu negatīvi neietekmēja. Mūsu naudas līdzekļu uzkrājumi nostiprināja pārliecību par spēju ne tikai īstenot ieplānotās investīcijas attīstībā, bet skubināja izdarīt vēl vairāk. Piemēram, stimulēt nodarbinātību īpaši būvniecības jomā. Šobrīd pašvaldības kontā ir brīva nauda 20 miljoni eiro, tai skaitā pašvaldības nauda 14 miljoni eiro. Līdz ar to mēs varam droši skatīties nākotnē. Mums, salīdzinot ar citām mūsu valsts lielajām pilsētām, ir vismazākās kredītsaistības, salīdzinot tās ar nodokļu ieņēmumiem. Šobrīd top pilsētas zīmola trešais “valis”. Pirmais “valis” ir Livonijas ordeņa pils, otrais ‒ koncertzāle “Latvija” un Mūzikas vidusskola, bet trešais būs Zinātnes un inovāciju centrs. Līdz gada beigām tas būs zem jumta. Projekts īstenojas apsteidzošos tempos. Tūlīt nonāksim pie ēkas iekšējā dizaina un ēkas satura veidošanas. Mēs būvējam vietu, kur varēs atpūsties, mācīties un nodarboties ar ražošanu informātikas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē. Tur savu mājvietu atradīs Digitālais centrs. Tiks radītas 120 jaunas darba vietas. Arī pēc izskata ēka būs iespaidīga. Tas būs vēl viens Ventspils tagadni un nākotni raksturojošs elements.
Kur šī ēka atradīsies?
Ja brauc no Rīgas puses, tad, pārbraucot pāri Ventas tiltam, ‒ tieši pretī, Ventas upes kreisajā krastā. Tos, kuri vismaz pusgadu nav bijuši Ventspilī, tilta galā sagaidīs liels pārsteigums. To es jums garantēju! Mērogs tik tiešām ir iespaidīgs. Vienlaikus mēs īstenojam arī citus projektus. Top Gāliņciema sabiedriskais centrs un bibliotēka. Esam uzsākuši radikālu Brīvdabas muzeja modernizāciju. Izskatās, ka ar brīvostas pārvaldi spēsim vienoties, lai apmainītu īpašumus un pabeigtu Ostas ielas promenādes posmu. Ostas promenāde jau tagad izskatās ļoti labi, taču tur vēl trūkst divu eksponātu - lielais ostas celtnis un Kirila Panteļejeva radītā karakuģa dzenskrūve no misiņa trīs metru diametrā.
Varam parunāt arī par to, kas no ventspilniekiem nav atkarīgs?
Jā. Par to, ko mums, visiem ventspilniekiem, pērnā gada nogalē “uzdāvināja” Latvijas valdība. Notika pasaulē nepieredzēta lieta. Latvijas valdība palūdza ASV Finanšu ministrijai ieviest sankcijas pret Latvijas valstij piederošo Ventspils ostu. Ventspils ostas darbību nosaka valsts, un tā pieder valstij. Valdība palūdza noteikt sankcijas pret ostu tikai tādēļ, lai es vairs nebūtu Ventspils brīvostas valdes loceklis. Taču sankciju lūdzēji neiedomājās par to, ka tā nav spēle. Valdība izveidoja “Ventas ostu”. Šobrīd neviens nesaprot, vai tā ir tā pati Ventspils osta vai nav.
Nesaprotam arī mēs.
Lembergs cilvēkiem asociējas ar prognozējamību ‒ ar to, ka ir vīrs un vārds; ka saistības tiek pildītas precīzi. Bet tagad virkne industriālo investoru Ventspili pameta. Piemēram, vēl vakar (23. jūlijā) no baltkrievu investoriem Ventspils dome saņēma vēstuli ar sūdzību, ka brīvostas pārvalde nepilda pret investoriem uzņemtās saistības. Tādēļ viņi plāno Ventspili pamest, pāriet uz Poliju. Tiks slēgta vēl viena rūpnīca. Lai arī vēstule adresēta domei, mēs neko nevaram ietekmēt. Šobrīd Ventspils sešu mēnešu laikā jau trīs rūpnīcas ir zaudējusi. Katrā no tām bija līdz 100 darba vietām. Neaizmirsīsim, ka viena pamatražošanas darba vieta nodrošina līdz pat četrām darba vietām apkalpojošā sfērā. Lūk, sliktā ziņa. Jau šobrīd Saeimai jāmaina likums un jāpiešķir no valsts budžeta nauda, 18 miljoni eiro, Ventspils brīvostas pārvaldei, lai to glābtu no valdības radītā bankrota. Līdz šim 25 gadu laikā Ventspils brīvostas pārvaldei nebija problēmas saņemt kredītu no kredītiestādēm. Tagad bankas to atsakās kreditēt un pieprasa visus kredītus atdot. Jāatdod vairāk nekā 8 miljoni eiro. Brīvostas pārvalde to atdot nevar. Līdz ar to arī osta nespēj pildīt par vairāk nekā 15 miljoniem iepriekš uzņemtās saistības, kuras tagad jāfinansē ir Latvijas nodokļu maksātājiem. Šai Kariņa‒Bordāna valdības izprasītajai spēlei ar sankcijām pret Ventspils ostu jau šobrīd ir ļoti negatīvas sekas, un tādas būs arī nākotnē. Diemžēl mēs to šobrīd izlabot nevaram.
Pat ja pēkšņi brīvostas valdē atkal būtu četri Ventspils domes pārstāvji, valsts radītā nedrošība, nestabilitāte, neprognozējamība saglabāsies. Tā iespaido visu, ne tikai transporta sektoru. Investors redz, ka šajā valstī, lai kārtotu politiskos rēķinus, valdība var pieprasīt sankcijas pret uzņēmēju, pret ostu.
Kā tādā valstī investēt? Izlūgtās sankcijas negatīvi ietekmēs visu Latviju. Pie varas šeit ir nevis valdība, bet zilonis trauku veikalā.
Par šiem Ventspils brīvostas pārvaldei no Valsts kases piešķirtajiem 15 miljoniem. Tātad tas ir aizdevums pret vairākām ķīlām ‒ tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi. Respektīvi, no vienas puses, valsts izdzen ārā pašvaldību no brīvostas pārvaldes, bet tad, kad jādod ķīla, tā paņem pašvaldības īpašumus. Vai tas patiesībā nenozīmē, ka valsts nacionalizē šos četrus īpašumus?
Nē. Tas nenozīmē nacionalizāciju. Brīvostas pārvalde saka, ka viņiem nav ko ieķīlāt. Mēs to jautājumu izskatījām domē un viņiem piedāvājam noteikumus, ar kādiem mēs būtu ar mieru piekrist ķīlas došanai. Taču tie ir atšķirīgi nosacījumi, nekā bija iepriekš. Ar to Ventspils pilsētas dome demonstrē, ka ir noskaņota uz sadarbību ar Ventspils brīvostas pārvaldi, ka Ventspils dome vēlas ar saviem ieķīlātiem īpašumiem Valsts kases labā parādīt Latvijas nodokļu maksātājiem labas gribas žestu, ka mēs vēlamies palīdzēt Ventspils brīvostas pārvaldei grūtā brīdī, neaizmirstot to, ka pie šī grūtā brīža ostu novedusi Kariņa‒Bordāna‒Linkaita valdība.
Linkaits apgalvo, ka ostas pārvaldības jaunais modelis, citējam, “stiprinās Latvijas valsts konkurētspēju kravu pārvadājumos”. Kādēļ mēs redzam milzīgu kravu apgrozījuma kritumu, nevis “konkurētspējas pieaugumu”?
Te lai runā cipari. Vēl pagājušā gada novembra beigās Ventspils brīvostas valde, kuras sastāvā bija arī /satiksmes ministra Tāļa/ Linkaita pārstāve /Inguna/ Strautmane, /finanšu ministra Jāņa/ Reira pārstāvis /Ģirts Valdis/ Kristovskis un vēl divi valdības ieceltie brīvostas valdes locekļi, apstiprināja brīvostas budžetu 2020. gadam. Budžets tika apstiprināts ar pamatotu pārliecību, ka kravu apgrozījums būs 20 miljoni eiro un brīvostas pārvalde būs spējīga izpildīt visas saistības. Kariņš, Bordāns, Linkaits decembrī pret Ventspils brīvostas pārvaldi ieviesa ASV sankcijas. Rezultāts bija tāds, ka jau janvārī vajadzēja mainīt budžeta prognozi ‒ samazināt kravu apgrozījuma apjoma aprēķinus par 25%. Tagad šis samazinājums kļuvis vēl dramatiskāks - 40%.
Kas gan tāds kopš pērnā gada novembra bija mainījies?
Divas lietas. Pirmā ‒ Latvijas valdība izdīca sankcijas pret Latvijas valsts Ventspils ostu; otrā - Ventspils brīvostas valdē vairs nav četru pašvaldības pārstāvju. Ostu vada nevis Lembergs un /Jānis/ Vītoliņš, bet Linkaits un Kristovskis. Notikušajām pārmaiņām ir ļoti konkrēts rezultāts ‒ uz šo brīdi kravu apgrozījums krities par 40%; zaudēti trīs industriālie investori, kas nodrošinātu aptuveni 300 jaunas darba vietas; Latvijas nodokļu maksātājiem jāfinansē brīvostas pārvaldes kredītsaistības par 15 miljoniem.
Ja Linkaits saka, ka tas ir ļoti pozitīvi ‒ mazāk kravu, un nodokļu maksātājiem jāfinansē brīvostas pārvaldes darbība, tad ir jābūt pilnīgi slimam, lai ko tādu apgalvotu. Linkaits vispārējās frāzēs runā vienu, bet fakti un skaitļi runā pilnīgi pretējo. Ir vēl trakāk. “Latvijas dzelzceļa” pārvadāto tranzīta kravu apjoms samazinājies uz pusi. Tas noticis divu iemeslu dēļ: pirmais - sankcijas, otrais - decembrī veiktā Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības maiņa. Par šīm Kariņa, Bordāna un Linkaita politiskajām spēlītēm tagad maksās Latvijas nodokļu maksātāji.
Vai Ventspils pilsētas ieņēmumos arī jūtams samazinājums?
Jā. Aprīļa, maija un jūnija ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir ar negatīvu zīmi. Kad martā ieviesa ārkārtas stāvokli Covid-19 dēļ, mēs prognozējām, ka mūsu gada ieņēmumi samazināsies par 15%. Šobrīd neizskatās, ka būs tik liels samazinājums, bet mēs rēķināmies, ka budžeta ieņēmumi tomēr būs ar mīnusa zīmi.
Es vienu svarīgu lietu nepateicu. Tagad pāriet uz jauno izglītības saturu. Bērnudārzi jau pārgāja, un no septembra pāriet skolas.
Mēs īstenojām lielu projektu, lai pieslēgtu bērnudārzus pie lieljaudas gaismas kabeļu tīkla un radikāli nomainītu bērnudārzu iekšējo informācijas tehnoloģiju infrastruktūru. Šis projekts izmaksās kopā apmēram 700 000 eiro. Par bērnudārzu pieslēgšanu pie interneta brīvosta no bērnudārza prasīja samaksu ‒ samaksu par gaismas kabeļa ievietošanu brīvostai piederošā vadu kanalizācijas caurulē. Kad mēs paudām savu sašutumu un izbrīnu, viņi nāca pie prāta un solīja šo jautājumu atrisināt.
Pāriesim pie lielās politikas. Kā jūs vērtējat valdības rīcību pandēmijas laikā? Tā bija adekvāta vai neadekvāta?
Pirmā lieta ‒ lēmumu par ambulatorās palīdzības sniegšanas apturēšanu es neatbalstīju. Ārstēšana sākas tieši ar ambulatoro palīdzību. Ja jūs laikā nesaņemat ambulatoro palīdzību, jūs varat kļūt par smagu slimnieku, un var pat iestāties nāve. Lielāko daļu no ambulatorās palīdzības vajadzēja decentralizēt un turpināt sniegt. Tās apturēšanai var būt negatīvas sekas, un šī iemesla dēļ var nomirt daudz vairāk cilvēku nekā no Covid-19. Otrs ‒ Latvijā amatpersonas neanalizē to, kas notiek pasaulē. Ķīnai pieredze jau bija uzkrāta. Pietika ieslēgt “YouTube” un paskatīties, kā ķīnieši risina šo problēmu. Ar problēmu varēja iepazīties vismaz divus mēnešus, pirms tā parādījās Latvijā un Eiropā. Ventspilij ir Ķīnā divas sadraudzības pilsētas. Mēs palūdzām, lai viņi mums atsūta savas izstrādātās iekšējās rekomendācijas, kā rīkoties dažādās jomās saistībā ar Covid-19. Latvijas valdība varēja aizsūtīt uz Ķīnu speciālistu grupu, lai viņi reālos apstākļos iepazītu problēmu, tās risinājumus un gūtu pieredzi. Tā vietā klusējot tika pieņemts, ka Covid-19 ir ķīniešu iekšējā problēma un te nekad nekas tamlīdzīgs nav gaidāms. Trešā lieta ‒ nodrošinājums ar tādām elementārām lietām kā sejas maskas. Ķīna parādīja, ka sejas maskas būs vajadzīgas. Mēs uzreiz pasūtījām tādas sejas maskas, kādas lieto lipīgo infekcijas slimību slimnīcās, kas šūtas no marles. Ar maskām mēs nodrošinājām slimnīcu un izdalījām par velti arī trūcīgajiem lietošanai sabiedriskajā transportā. Šobrīd tiek ziņots, ka saistībā ar Covid-19 iztērēts viens miljards eiro. 340 miljoni iztērēti, dodot naudu nevis tautai, bet valstij piederošiem uzņēmumiem ‒ tādiem kā “air Baltic”, lidosta “Rīga”, “Latvijas gaisa satiksme”, “Latvijas dzelzceļš”. Tā taču nedrīkst risināt jautājumus. Vairāk nekā viena trešdaļa valsts budžeta tiek atdota satiksmes ministra Linkaita pārraudzītajām kapitālsabiedrībām, lai glābtu tās no bankrota. Lidostu “Rīga” un “air Baltic” Covid-19 ietekmēja, bet ne jau “Latvijas dzelzceļu”. “Latvijas dzelzceļš” cieš zaudējumus tādēļ, ka Latvijas valdība izlūdzās ASV sankcijas pret Latvijas valsts ostu. Idioti. Varat iedomāties, ka amerikāņi lūgtu Latvijas valdību ieviest sankcijas pret Hjūstonas ostu? Donalds Tramps zvanītu Kariņam: “Klausies, ievies sankcijas pret Hjūstonas ostu, jo Ņujorkā ir nepareizais mērs.” Varat kaut ko tādu iedomāties? Ko jūs smejaties?
FKTK aģitē par sekojošo, citēju: “Viens no būtiskākajiem Latvijas kapitāla tirgus attīstības virzieniem ir valsts kapitālsabiedrību iekļaušana regulētajā tirgū.” Tam piebalso Pārresoru koordinācijas centrs, aicinot pārskatīt neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu. Faktiski viņi aģitē par līdz šim neprivatizējamo valsts uzņēmumu privatizāciju. Bet vienīgie, kuri Saeimas priekšvēlēšanu laikā runāja par valsts uzņēmumu privatizāciju slēptā veidā, bija Jaunā konservatīvā partija. Vai nav tā, ka minēto iestāžu vadītāji tagad aģitē atbalstīt Jaunās konservatīvās partijas idejas?
Ne tikai idejas. Tas precīzi bija ierakstīts Jāņa Bordāna veidotās valdības programmā. Tur bija ierakstīta ne tikai valsts uzņēmumu privatizācija, bet arī publiskās infrastruktūras, tai skaitā ostu, privatizācija. Tagad viņi no tā kā no krusta kratās nost. Bet tas tā patiešām bija ierakstīts Bordāna valdības darbības projektā. Ja par premjeru kļūtu Bordāns, tad tas tiktu īstenots. Šajā gadījumā gan FKTK, gan Pārresoru koordinācijas centrs runā to, ko no viņiem grib dzirdēt Jaunā konservatīvā partija. Krišjānis Kariņš jau arī nekur nevar dēties. Jaunā konservatīvā partija saviem sponsoriem ir apsolījusi privatizāciju, bet Kariņš grib noturēt valdību, un tādēļ viņš būs spiests Bordānam piekrist. Ja Kariņam būs jāizvēlas ‒ pārdot Latvijas valsti, lai noturētu valdību, viņš izvēlēsies noturēt valdību.
Jā. Valsts pārdošana ir šodienas dienaskārtībā.
Jūs minējāt, ka pilsētai ir uzkrājumi ‒ 20 miljoni eiro brīvo līdzekļu. Nebaidāties, ka vadība tos ventspilniekiem atņems?
Vienai pašvaldībai diez vai. Bet tikko patiešām izskanēja priekšlikums atņemt pašvaldībām naudu ‒ trīs procentpunktus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas nozīmē pašvaldībām atņemt vienu septīto daļu, to novirzot valsts budžetā. Es nebrīnos par tādu priekšlikumu. Jaunā konservatīvā partija, “Attīstībai/Par!” un “Jaunā Vienotība” pašvaldības nevada. Nacionālā apvienība vada tikai vienu pašvaldību. Tādēļ pašreizējās koalīcijas, jo īpaši Jaunās konservatīvās partijas, attieksme pret pašvaldībām ir kā lielceļu laupītājiem.
Valdībā šobrīd skata iespējas būtiski paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli. Sola strauju kāpumu. Ko jūs ieteiktu tautai ‒ morāli gatavoties braukt prom uz ārzemēm vai organizēties, lai izietu ielās un pieprasītu šīs valdības demisiju?
Tās jaunās kadastrālās vērtības neapstiprinās. Tāda ir mana prognoze. Sašutums būs tik liels, ka viņi būs spiesti piekāpties. Bet tautai jābūt aktīvai. Šīs izmaiņas īpaši skars Lielrīgas reģionu, kurā ir ekonomiski visaktīvākie iedzīvotāji.
Izaicinājumu kandidēt Rīgas domes vēlēšanās nepieņēmāt. Vai tamdēļ, ka gatavojaties kārtējām pašvaldību vēlēšanām Ventspilī?
Tā nav spēle. Lai kandidētu uz Rīgas pašvaldību, jābūt gatavam strādāt. Protams, ir vajadzīgs vēlētāju atbalsts un ievēlēto deputātu vairākums. Pieņemsim, ka tas īstenotos un Lembergs kļūtu par Rīgas mēru. Es ļoti labi apzinos, ko tas nozīmē. Tas nozīmē to, ka jāstrādā no 7.00 rītā līdz 10.00 vakarā bez brīvdienām. Jāveido jauna komanda, kas nebūt nav vienkārša lieta. Jaunās komandas izvēle var nebūt viennozīmīgi veiksmīga. Būs arī kādas neveiksmes. Rīdzinieki vēlēsies gana nopietnu progresu daudzās jomās vienlaikus. Panākt rezultātu uzreiz ir neiespējami. Vajadzīgi četri, pieci, seši gadi. Darbībai jābūt virzītai uz daudz tālāku nākotni. Vienlaikus jārēķinās ar milzīgu pretdarbību. Citiem vārdiem, tad es, Aivars Lembergs, atgrieztos pirms 32 gadiem, kad man bija 35 gadi.
Otrkārt, pats galvenais, lai arī tas skan varbūt dīvaini, ka, tik ilgi vadot pilsētu, vēl ir kaut kādi plāni, bet man tik tiešām ir plāni, un tādi ir visai mūsu komandai. Ir vēlme izdarīt daudzas būtiskas lietas. Mēs to varam izdarīt, gribam izdarīt, mēs to izdarīsim.
Smagākais ‒ mums vajadzēs saslaucīt visu to mēslu kaudzi, ko aiz sevis būs atstājušas Bordāna‒Linkaita izlūgtās un ar amerikāņu rokām uzliktās sankcijas Ventspils ostai. Tas prasīs ļoti lielu un neatlaidīgu darbu. Rezultāti nav garantēti.
Mēs ar savu pieredzi šajā jautājumā varētu līdzēt arī Rīgai, bet tad, protams, ir jābūt citai valdībai.
Jubilejās Ventspilī parasti ir svētki. Tādi būs arī šogad, sarežģītajos pandēmijas apstākļos?
Ventspils bija pirmā pilsēta Latvijā, kura 1990. gadā nolēma sākt atzīmēt pilsētas dzimšanas dienu katru gadu. Tad pašvaldība iedzīvotājiem ziņo, kas gada laikā izdarīts; pēc atskaites visi kopīgi atzīmē kopējo māju dzimšanas dienu. Ja mēs šogad neatzīmētu pilsētas dzimšanas dienu, tā būtu liela kapitulācija Covid-19 priekšā. Protams, ierobežojumi maina svinību programmu. Šogad atšķirība tāda, ka Ostas ielas promenādē pasākumu nebūs, tai skaitā tur nebūs salūts. Pilsētā būs salūti trijās vietās vienlaikus, tostarp Pārventā. Nebūs ierastā gājiena. Pasākumi tiks organizēti dažādās pilsētas vietās. Lielāks akcents tiks likts uz pilsētas lielo laukumu pie koncertzāles “Latvija”. Tur norisināsies lieli digitālie svētki. Lielais laukums dod iespēju novērst saspiestību, kāda bija Rātslaukumā. Dažādi koncerti notiks dažādās vietās ‒ Brīvdabas muzejā, akvaparkā, Reņķa dārzā, Lielajā laukumā, Pārventā. Programma ir publicēta internetā. Tā orientēta uz ventspilniekiem un ne pārāk tāliem pilsētas viesiem. Mēs nevaram atļauties svētkus pārāk reklamēt. Ja sabrauks pārāk daudz viesu, mēs ar distancēšanos varam netikt galā.