Bija tāda Rīgas kinostudijas filma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kurā skolnieks Tomiņš netālu no ostas atrod zelta pulksteni un kopā ar citiem bērniem meklē tā īpašnieku, lai to atdotu viņam.
Taču iznāk sastapt visādus spekulantus, kuri cenšas pulksteni pievākt sev. Nogrimēts blēdis Frīdis uzdodas par pulksteņa īpašnieku, un bērni viņam atdod pulksteni. Noskaidrojas, ka zelta laikrādis patiesībā pieder jūrniekam Henrikam un to viņam uzdāvinājis kubiešu revolucionārs. Beigās viss beidzas labi - sliktie tiek atmaskoti un manta atgriežas pie īstā saimnieka.
Tagad Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņas laikā vēlētāju vērtējumam tiek izspēlēts līdzīgs ķinītis ar nosaukumu: “Kapteiņa Burova pulkstenis”.
Negatīvā varoņa lomā ir bijušais Rīgas domes Īpašumu komitejas priekšsēdētājs, bijušais domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš pašās sasaukuma beigās kļuva arī par kapteini - Rīgas mēru. Tur gan viņš necik ilgi nepabija, un pats ar savām rokām nogremdēja galvaspilsētas valdošās koalīcijas kuģi, tīšām sasaucot trīs domes sēdes, zinādams, ka tajās nebūs kvoruma. Līdz ar to radās likumīgs pamats domi atlaist.
Tajās trauksmainajās dienās bija pat pa gabalu redzams, ka Burovs ir smagi salamājies ar galveno valdošo Rīgas spēku - sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa”. Kungi nevarēja sadalīt amatus un nespēja vienoties par kādu kopēju taktiku un stratēģiju. Kad atnāca jaunā vara - Rīgas pagaidu administratori - un politiķiem vairs nebija, ko dalīt, savstarpējā apkarošanās noplaka. Taču tagad ir tuvu vēlēšanas un vecais kara cirvis ir izrakts.
“Kompromatu” karos tradicionāla metode ir kādu materiālu piespēlēt žurnālistiem, ievietot to portālā, kurā koncentrējas visa politekonomisko grupējumu šmuce. Plašsaziņas līdzekļi paši mēdz ieraudzīt, ar kādiem pulksteņiem uz rokas staigā šīs pasaules varenie. Taču šis nav tas gadījums. “Saskaņa” nav meklējusi aplinkus un anonīmus ceļus, bet atklāti izvilkusi ļaužu apskatei stāstu par Burova publiski valkātu “Girard-Perregaux” zelta krāsas pulksteni, kura vērtība pēc publiski pieejamas informācijas varētu būt EUR 8500 līdz EUR 25 000. Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē pieejamās Burova valsts amatpersonas deklarācijās nav atrodama informācija un ieraksti par saņemtiem dāvinājumiem vai veiktiem darījumiem par šādām summām. Atbilstoši likumam valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda visi darījumi, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Šo lietu, kā arī informāciju, ka Burovs, lai arī vairs nav amatā, turpina izmantot “Rīgas namu” autostāvvietu caurlaidi, publikai pavēstīja “Saskaņas” deputāta kandidāts Guntars Grīnvalds.
Burovs ir atbildējis ar pretuzbrukumu, sakot: “Tas man ir uzdāvināts jau vairāk nekā pirms 10 gadiem, un visu šo laiku tas bija redzams. Zīmīgi, ka tas ir ieinteresējis Grīnvalda kungu tieši tagad, mēnesi pirms vēlēšanām. Tas noteikti nav saistīts ar to, ka es, būdams Rīgas domes priekšsēdētājs, atcēlu Grīnvalda kungu no valdes locekļa amata AS “Rīgas Centrāltirgus” un vēlāk viņa vietā RTAB valdē iecēlu profesionāli Evu Juhņeviču.”
Par “Rīgas namu” caurlaidi Burovs sacīja, ka vairāk tā nedarīs.
Pulkstenis, kas maksā kā vienistabas dzīvoklis, protams, raisīs daža vēlētāja pārdomas un varbūt kāds pie urnas nesniegsies pēc GKR listes vai arī svītros no tās ārā Burovu, bet tas nav pats būtiskākais. Ar pulksteņa zvanu kopā nāk vēstījums…
Tas nozīmē ‒
ja izveidosies tāda situācija, kurā “Saskaņa” atkal tiks pie varas dalīšanas, ar Burovu tā pie viena galda nesēdīsies.
Diezin vai “Saskaņai” ir kādas nopietnas pretenzijas pret citiem GKR kandidātiem uz deputātu vietām. Nav dzirdēts, ka “saskaņieši” kašķētos ar Daini Turlo, Baibu Rozentāli vai Juri Radzeviču. Ja arī ir bijušas domstarpības, tās nav bijušas krasi asas un publiski redzamas. Tāpēc, jādomā, ka “Saskaņas” vēstījums ir tāds, ka ar pārējo GKR tā draudzēsies, bet ne ar Burovu.
Šādas spēles ir ļoti sarežģītas, sevišķi jau tāpēc, ka reitingi nesola šīm abām partijām agrāko ietekmi. Bet nu līdz vēlēšanām vēl ir mazliet laika, viss kas vēl var notikt, un vēlēšanu rezultātos iespējami visādi pārsteigumi - kādas sīkpartijas, kuras pašlaik nav pamanāmas, var piepeši iekļūt domē un sajaukt visas kārtis. Vēsture rāda, ka Rīgas domē jo bieži visu izšķir daži procenti, mata tiesa, fotofinišs.
