Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņā partijas izmanto tradicionālās metodes, kas jau aprobētas gadu gadiem – nekaunīgu debesu mannas solīšanu, reklāmu, kas tagad vairāk pārcēlusies uz virtuālo vidi. Varas partijas liek lietā administratīvos resursus, bet opozīcija niknu kritiku. Ja neskaita stāstu par Oļega Burova (GKR) dārgo pulksteni, vismaz pagaidām kompromatu ir neparasti maz. Bet dramatiskākie krimināltrilleri allaž sākas pēdējā brīdī – lai upuris nepagūst kaut ko sakarīgu izskaidrot un nomazgāties balts.
Partiju īsās programmas, kas iesniedzamas kopā ar citiem papīriem Centrālajā vēlēšanu komisijā, politiķi ir rakstījuši pa roku galam vai uzticējuši to darīt publisko attiecību speciālistiem, tāpēc tur var lasīt visādas blēņas, līdz pat tēzei, ka “kaķu dzīvības ir vērtīgas”.
Kad vārās kampaņas klīstera katli un caur asi dvakojošajiem tvaikiem vēlētājs maz ko vairs saredz, vajadzētu mierīgi apsēsties un pamēģināt atcerēties, kas ir šie kungi un dāmas, kuri pretendē uz augsto Rīgas mēra amatu.
Vai viņi savos līdzšinējos posteņos ir strādājuši normatīvo aktu jaunradē vai taisījuši štelles pa kaktiem, vai tikai defilējuši pa augsto namu gaiteņiem, demonstrējot savas modīgās drānas un frizūras. Tas ļauj mazliet arī prognozēt, ko viņi darīs Rīgas domē un vai viņiem ir spējas un vēlme kāpt tribīnē, lai iestātos par savām idejām, strādāt sūro, nogurdinošo, bieži vien publikai neredzamo darbu pie dokumentiem.
Uz Rīgas mēra amatu pretendē četri Saeimas deputāti - Viktors Valainis, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Mārtiņš Staķis, “Attīstībai/Par!” (AP), Ralfs Nemiro (KPV LV), Linda Ozola, Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Valainis laika posmā no 2018. gada 6. novembra līdz 2020. gada 21. jūlijam ir parakstījis 30 likumdošanas iniciatīvas un 632 reizes iesaistījies diskusijās Saeimas sēdēs. 573 reizes viņš ir izteicis priekšlikumus.
Tikmēr Staķis ir parakstījis vienu likumdošanas iniciatīvu, piedalījies diskusijās 10 reizes un izteicis septiņus priekšlikumus.
Nemiro ir parakstījis piecas likumdošanas iniciatīvas, sešas reizes piedalījies diskusijās un izteicis vienu priekšlikumu.
Ozola ir parakstījusi divas likumdošanas iniciatīvas, 38 reizes piedalījusies diskusijās par likumprojektiem un septiņas reizes izteikusi priekšlikumus.
Redzams, ka Viktors Valainis ir aktīvākais tautas priekšstāvis un priekšlikumu skaita ziņā trīskārt pārspēj pat tos deputātus, kuri arī ir bieži priekšlikumu izteicēji. Tas skaidrojams ar administratīvi teritoriālās reformas apspriešanu un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanas procesu, kurā Viktors Valainis uzņēmās neapmierināto pašvaldību aizstāvja lomu. Bet arī par citām tēmām viņš ir bijis radošs un ir iesniedzis daudz priekšlikumu Izglītības likumā un citos.
Cik no opozīcijas priekšlikumiem tiek ņemti vērā un pārtop par tekstiem ar likuma spēku? Pašlaik to grūti pateikt, jo virkne priekšlikumu atrodas dažādās pieņemšanas stadijās. Varētu būt tā, ka apmēram 10 procentus vai mazliet vairāk valdošā koalīcija tomēr ņem vērā. Vēl bieži gadās, ka opozīcijas priekšlikumos tiek nomainīti daži vārdi un pieturzīmes, un pozīcija tos virza kā savus.
Ralfa Nemiro niecīgajai aktivitātei ir vienkāršs skaidrojums - viņš kļuva par ministru un līdz šā gada 16. martam, kad atkāpās no amata, viņš ar valsts lietām nodarbojās valdībā, nevis Saeimā.
Mārtiņš Staķis tikai desmit reizes ir kāpis tribīnē kaut ko teikt un arī ar likumdošanas iniciatīvām nav īpaši izcēlies, kas šķiet dīvaini. Cilvēks, kas “restartē AP” un grib būt galvaspilsētas mērs, varētu būt arī biežāks runātājs un rakstītājs. Bet nu katram sava taktika un vēlmes. Iespējams, Mārtiņam Staķim daudz laika prasa viņa sabiedriski aktīvā dzīve - viņš dzied korī “Pa Saulei”, ir Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes valdes loceklis, viņš ir sabiedriskās iniciatīvas “Ū vitamīns” autors, kas pastāv par bezmaksas dzeramā ūdens pasniegšanu kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās vietās. Tātad, kad viņš kļūs par mēru, varbūt varēsim iet uz restorāniem dzert ūdeni par velti.
Lindas Ozolas foto rīdzinieki tagad redz sabiedriskā transporta pieturās un var uzzināt, kā viņa izskatās. Visnotaļ simpātiska dāma ar gaumīgu somiņu. Internetā viņa redzama safotografējusies stadionā, lai pasvītrotu savu sportiskumu. Žēl tikai, ka savā galvenajā darbā, kam būtu jābūt savu vēlētāju labā, viņa necik daudz nav bijusi pamanīta. Tikai septiņas reizes viņa bijusi radoša priekšlikumu izteikšanā.
Vēl uz Rīgas mēra krēslu pretendē Konstantīns Čekušins (sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”), Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”), Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) un Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”).
Konstantīns Čekušins līdz šim nav bijis augstos politiskos amatos, tāpēc nav zināms, kādas ir viņa darba spējas normatīvo aktu radīšanā. Lai gan priekšvēlēšanu kampaņa ir pilnā sparā, viņš joprojām ir daudziem rīdziniekiem nepazīstams. Bet varbūt tā tāda partijas taktika? Varbūt līdzīgi kā riteņbraukšanā Čekušins taisīs finiša spurtu.
Vilnis Ķirsis nav Saeimas, bet bija atlaistās Rīgas domes deputāts. Bija visnotaļ aktīvs Rīgā valdošās koalīcijas kritiķis.
Eināram Cilinskim ir spožas biogrāfijas lappuses, kas saistītas ar darbību Augstākajā padomē Atmodas laikā un pirmajos neatkarīgās Latvijas parlamentos. Par viņu nu gan nevar teikt, ka viņš tolaik bija neaktīvs. Vēlāk strādāja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par parlamentāro sekretāru. Tiesa gan, daudzus gadus par viņu nekas nav bijis dzirdams. Uz 13. Saeimu viņš nekandidēja un paziņoja, ka paiet malā, lai dotu vietu jauniem cilvēkiem. Taču partija kandidēt uz galvaspilsētas pašvaldības vadītāja amatu nevirza vis jaunos, bet sūta uz turieni Eināru Cilinski.
Oļegs Burovs kā pilsētas Īpašumu komitejas vadītājs demonstrēja neapšaubāmu kompetenci un aktivitāti. Atšķirībā no sāncenšiem viņš neilgu laiku jau ir bijis Rīgas mēra amatā, taču maz ticams, ka viņš tur varētu nokļūt atkārtoti. Ja arī GKR būs labs rezultāts, Burovu neatbalstīs “Saskaņa”, bet citām partijām būs savi kandidāti.
