Mana vecmāmiņa mēdza teikt: „Kod suņam nav, kū dareit, jis laiza ūlys.” (Kad sunim nav, ko darīt, viņš laiza olas – latgaliski). Žēl, vecmāmiņa jau sen Viņsaulē, nez, ko viņa teiktu, vērojot Rīgas domes deputāta kandidātus un viņu politpulciņos sakņotos atbalstītājus, kuri... hmmm... kasa paduses, vienvārdsakot, laiž muļķi, izlikdami apskatei ļoti gudras sejas. Bet citādi tiešām nevar. Un varbūt nemaz nelaiž muļķi, jo patiesībā viņi visi ir acīmredzami gudri.
Ikkatra darbība, ko ēterā palaiž politpulciņi, vienādi vai otrādi iespaido nākamās Rīgas domes aprises. Rīdzinieki noteikti grib, lai viņu rātskungi un rātsdāmas izceltos savā gudrībā, iznesīgumā un laipnībā. Lai citadeles valdīkļi prastu vērīgi ieklausīties un aktīvi risināt. Lai viņi būtu taisnības un gaismnesības lukturi.
Kad palūkojam piedāvātās vēlēšanu listes, rodas pārliecība, ka Rīga būs drošās rokās. Kad paklausāmies, ko klāsta kandidāti, ausis nenovīst, tās vienkārši sarullējas. Kad palasām publiskus izpaudumus sociālajos tīklos, sirdī sākas trīsas, iedomājot saimnieciski politiskos lēmumus, kas pārsteigs ar savu vērienu ne tikai Rīgu, bet arī visu Latviju. Tā, piemēram, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) mēra kandidāte (vai, die, kā tad viņu sauca, nu, tā, kura runā bērnudārza audzinātājas balsī... ak, jā, Linda Ozola!), norūpējusies par sprādzieniem Beirutā, ierakstīja tviterlentē, ka, raugi, pie mums arī var gadīties ziepes, jo „atsevišķi objekti pieder oligarhiem, un VVD ir bieži pievēris acis uz iedzīvotāju interesēm; RD ir pastiprināti jākontrolē šie objekti, jo sekas Latvijā var būt vēl bēdīgākas”.
Katram vērīgam cilvēkam šis paziņojums uzreiz ir kā nagla mīkstumos: paga, kuri objekti pieder oligarhiem? Vai tie visi ir Rīgā? Varbūt tomēr ostas pilsētā Bimbāļos? Vai pat Zabludovkas akvatorijā?! Un kā jūs, lūdzu, domājat pārvaldīt visu valsti, atrazdamies Rīgā? Varbūt tomēr vērsties pie sava politpulciņa biedra Linkaita, kurš vada Satiksmes ministriju? Viņš noteikti palīdzēs cīņā pret oligarhiem.
Vēl var aizrakstīt īsziņu biedram Bordānam, viņš savukārt, paķēris padusē savu talismanu - kartona Jurašu, - varētu fiksi aizjost uz Vašingtonu, lai tur pasūdzētos par tiesiskuma trūkumu un oligarhu objektiem. Tāds gājiens līdzētu savākt daudzas jo daudzas balsis.
Pulka vairāk balsu jēkāpisti savāktu ar vēl iespaidīgāku ļurināšanos, risinot jautājumu par kadastrālajām vērtībām un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Tā pati bērnudārza audzinātājas balss īpašniece, acīmredzami būdama augsta kaluma speciāliste NĪN jautājumos, aizgūtnēm klāsta: „Kopīgiem spēkiem un ar sabiedrības atbalstu mums ir izdevies atmaskot politisko eliti, kuras vēlmi vēl vairāk palielināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu, lai gan tas jau pašlaik ir lielākais Baltijā un grūti samaksājams daudziem Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem, vairs nevar noslēpt. Tieslietu ministrija Jāņa Bordāna vadībā ir izstrādājusi savu priekšlikumu, kas paredz atbrīvot no NĪN lielāko daļu mājokļu. Priekšlikums ļautu nodokli nemaksāt apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju - privātpersonu.” Ak, svētā Kislodriščinskas dievmāte! Izrādās, jēkāpistiem izdevies atmaskot! Politisko eliti!! Sevi atmaskojuši, vai? Un tagad 95% (!) Latvijas iedzīvotāju būs atbrīvoti (!) no NĪN!
Paklau, jaunkonservatoru vadoņi, nu neļaujiet taču runāt šai visu pilsētpārvaldības un politikas jautājumu speciālistei, pretējā gadījumā citas partijas nedabūs nevienu balsi, jo nedalītu sajūsmu raisīs tikai un vienīgi jaukā Linda, kurai - pirms lieguma runāt, - vajadzētu tomēr ļaut pateikt, kurš tad patiesībā ir vainīgs. Tradīcijas jāievēro: kad jēkāpistiem bikses pilnas (un tā tas ir sanācis arī ar NĪN, kuru paši - Tieslietu ministrija un tai pakļautībā esošais Valsts zemes dienests - uzbriedinājuši vairākkārtīgi), tad jāvaino ZZS.
Bet, ja tā pilnīgi nopietni papēta, skaidrs, ka jaunkonservatoriem ir daudz vairāk iespēju iekļūt Rīgas domē nekā, piemēram, „Jaunajai saskaņai” vai Gurķu pumpu pētīšanas partijai. Jo jaunkonservatoru listē ir, piemēram, diktofonu centra vadītāja, noliktavas pārzinis un ornitologs. Un kādu pienesumu domei un rīdziniekiem atnesīs - nekautrēsimies no šī vārda, ‒ divdesmitviengadīgais izglītības ministres palīgs! Ko tur vispār runāt... „Jaunā Saskaņa” var tikai izmisumā kājas mazgāt: tās listē dominē bezdarbnieki, valdes locekļi un pensionāri. Ak, jā, ir vēl arī bijušās PAREX bankas bijušā prezidenta Valērija Kargina bijusī sieva Tatjana Kargina - bez profesijas norādes. Vienkārši kā Rīgas domes priekšsēdētājas amata kandidāte. Gaumīgi un skaisti.
Topošajiem Rīgas domniekiem - kā teiktu mana vecmāmiņa, - pat olas nebūs jākasa, jo viss jau ir padarīts: ielas saremontētas, transporta sistēma - uz ūsiņu, pabalsti un kaķu mājiņas - vislabākajā kārtībā, par NĪN pat nerunājot - tas vispār nebūs jāmaksā. Par to visu, par rīdzinieku laimīgo dzīvi - paldies komunistiskajai... tfu, tu... Jaunajai konservatīvajai partijai!
