Neticot, ka koalīcija laikus spēs vienoties par jaunu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, Jaunā konservatīvā partija rosina vēl uz četriem gadiem iesaldēt kadastrālās vērtības, ar kurām pašlaik cieši saistīts nodoklis. Koalīcijas partneri uz šādu piedāvājumu lūkojas ar aizdomām, bet opozicionāri nekautrējas šo rosinājumu dēvēt par populistisku.
Saskaņā ar esošo regulējumu jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāstājas spēkā 2022. gadā. Taču, ņemot vērā, ka jaunās kadastrālās vērtības tiek pietuvinātas īpašuma tirgus vērtībai, tas pie spēkā esošās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas sistēmas nodokli vairākkārt palielinātu.
Vainīgi partneri
“Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar attiecīgā īpašuma kadastrālo vērtību. Situācijā, kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļa, kā arī citu maksājumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, slogu, kadastrālo vērtību pieaugums nav pieļaujams,” aicinot iesaldēt kadastrālās vērtības līdz 2026. gadam, pauž likumprojektu parakstījušie Jaunās konservatīvās partijas deputāti.
Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību nozīmes mazināšanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā un panāktu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, konservatīvie piedāvā uzdot valdībai līdz 2021. gada 31. jūlijam iesniegt Saeimā NĪN aprēķināšanas sistēmu mainošus likumprojektus, kas nesaistītu NĪN ar kadastrālo vērtību, kā arī padarītu šo sistēmu godīgāku pret piespiedu nomas attiecībās esošajiem daudzdzīvokļu māju īpašniekiem.
Jautāts, kāpēc kadastrālās vērtības nepieciešams iesaldēt vēl uz četriem gadiem, likumprojektu parakstījušais konservatīvo pārstāvis Krišjānis Feldmans Neatkarīgajai skaidroja, ka šādu kārtību partija iecerējusi, lai būtu pietiekams laiks jaunās NĪN sistēmas izveidošanai un iespējamo kļūdu novēršanai, ja tādas līdz 2026. gadam atklātos.
“Ja būtu politiskā griba ne tikai jaunajiem konservatīvajiem, bet arī citām partijām, tad nekustamā īpašuma nodokļa reformu varētu veikt mēneša laikā, kopā kaut vai ar kārtējo nodokļu reformu. Tas, ko esmu pieredzējis pēdējā gada laikā, ‒ jaunie konservatīvie ir vienīgie, kurus interesē šis jautājums,” saka K. Feldmans. Deputāts arī pieļauj, ka tie, kas iebilst pret kadastrālo vērtību iesaldēšanu, līdz tiek realizēta NĪN reforma, iecerējuši kaut kādā veidā iedzīvoties.
Nesaprot problēmu
Neizpratnē par šādu piedāvājumu ir “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts, kura pārstāvētais politiskais spēks neizprot vēlmi kaut ko iesaldēt, nevis risināt problēmu kompleksi. “Pirms gada viņi [JKP pārziņā esošā Tieslietu ministrija] atteicās iesniegt kadastrālās vērtības, šogad tās pirms vēlēšanām izmet, satracina tautu, un tā pati partija tagad piedāvā četrus gadus šo problēmu nerisināt. Priekšvēlēšanu tuvums droši vien daudz ko izskaidro,” saka politiķis, kas uzskata, ka, nopietni strādājot, līdz 2022. gadam sakārtot NĪN sistēmu ir iespējams.
Nesaudzīgāks izteicienos ir Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis, kurš bija viens no opozīcijas deputātiem, kas parakstīja likumprojektu, kurš paredzēja jauno kadastrālo vērtību spēkā stāšanos atlikt uz gadu. “Populisti viņi ir! Es jau pirms gada no Saeimas tribīnes teicu, ka viņiem jāuzņemas atbildība un jāsakārto šis jautājums. Jau pašlaik spēkā esošā NĪN sistēma nav taisnīga. Bordāns [tieslietu ministrs Jānis Bordāns] ir reāls populists, viņš saprot, ka nav atbalsta viņa variantam, un piedāvā šajā brāķī dzīvot vēl sešus gadus,” piktojas V. Valainis.
Arī “Saskaņu” pārstāvošais Ivars Zariņš konservatīvo priekšlikumu skaidro kā partijas līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna kapitulāciju pārāk sarežģīta uzdevuma priekšā. ”Viņi saprot, ka ziepes savārījuši. Tagad nāk ar šādu priekšlikumu. Viņi nav sapratuši, ka problēma nav kadastra vērtībās. Problēma ir tajā, kā tālāk tās izmantot NĪN aprēķināšanā,” saka I. Zariņš.
Jau vēstīts, ka J. Bordāna vadītā Tieslietu ministrija līdz ar jaunajām kadastrālajām vērtībām piedāvāja nekustamajiem īpašumiem ieviest ar NĪN neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%.
Šāds risinājums nebija pieņemams koalīcijas partneriem, kas tajā saskatīja vairākus riskus. Piemēram - pašvaldībām zustu viens no budžeta pildīšanas instrumentiem, jo šāda atlaide būtu attiecināma gandrīz uz visiem mājokļiem Latvijā.
