Politika

Jau gandrīz divus mēnešus politikā dominē jaunā koronavīrusa un tā radītās slimības Covid-19 noteiktā dienaskārtība, kas daudziem likusi aizmirst kādreizējās rūpes un ķīviņus. Tieši tā pat arī valsts augstāko amatpersonu neatkarības atjaunošanas svinīgajās runās vīruss atstāja savas pēdas. Pat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nepievērsās iecienītajām tēmām - ne valsts valodas jautājumam, ne potenciālajiem draudiem no lielā Austrumu kaimiņa. Tā Valsts prezidents Egils Levits savā svētku uzrunā, kuru viņš ārkārtējai situācijai atbilstoši mazā vērotāju skaita priekšā noturēja pie Brīvības pieminekļa, vilka paralēlas starp neatkarīgas valsts nodibināšanu 1918.gadā, neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem un tautas vienotību cīņā ar jauno vīrusu.

Pēdējo dienu laikā var runāt par diviem svarīgiem notikumiem. Viens no tiem ir saistīts ar “Neatkarīgās” vēsturi. 29. aprīlī tipogrāfijā “Mūkusala” tika iespiests pēdējais “Neatkarīgās Rīta Avīzes” numurs papīra formātā.

Ir grūti iedomāties, kas notiktu, ja 1990. gada 4. maijā Augstākās Padomes balsojumā pietrūktu balsu, lai apstiprinātu Neatkarības deklarāciju. Mēs iesākumā būtu kaut kāda „autonomā padomju republika”, kas, sabrūkot PSRS, nonāktu „neatkarīgo republiku savienībā”. Tomēr tajā pašā 1990. gada pavasarī Rietumvācijā dzīvojošais starptautisko tiesību speciālists, Latvijas Tautas frontes domnieks un Pilsoņu kongresa delegāts Egils Levits kopā ar domubiedriem, būdams Latvijā, radīja 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas koncepciju. 1990. gada 30. aprīlī Levits atkal ielidoja Latvijā, kur Rīgas lidostā viņu jau gaidīja LPSR drošībnieki, lai arestētu un caur Maskavu izsūtītu atpakaļ uz Frankfurti. Latvijā Egils Levits varēja atgriezties tikai pēc 1991. gada 21. augusta – pēc puča, kas eskalēja PSRS sabrukumu.

Kroņvīrusa rosinātās prioritāšu maiņas dēļ socioloģisko pētījumu kompānija SKDS partiju reitingus pašlaik nemēra. Arī sabiedrības interese par tiem vai vēlēšanām ir ievērojami mazinājusies, taču politikas teorētiķi uzskata, ka krīzes situācijās lielākās zaudētājas ir populistiskās partijas, bet praktiķi norāda – pēc ārkārtas situācijas atcelšanas nopietni pārbaudījumi būs jāiztur pie varas esošajām partijām.

1990. gadā atvadījusies no komunistiskās pagātnes – no Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas «kolektīvā propagandista un aģitatora» (V. I. Ļeņina dižaforisms par komunistu avīžu lomu) statusa – Neatkarīgā Cīņa faktiski kļuva par konstruktīvas opozīcijas avīzi.

«Eiropas Savienības valstu saimē šobrīd formējas autokrātija. Diemžēl Latvija un mūsu politiķi līdz šim par to izrādījuši remdenu attieksmi. Vai mūs Latvijā apmierinātu situācija, ka turpmāk neierobežota vara pieder valdībai, izslēdzot parlamenta kā tautas vēlēta likumdevēja varu?» Šo apgalvojumu un retoriskā jautājuma autore ir deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda (Attīstībai/Par, AP).

Valsts prezidents Egils Levits, kura ierosinājumus Saeimas vairākums līdz šim uzņēmis ja ne ar sajūsmu, tad vismaz solot diskusiju, parlamentā pirmo reizi cietis neveiksmi – pilnībā noraidīts viņa aicinājums ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām jeb partiju nedibinājušu, kopīgu interešu vienotu indivīdu grupām. Līdz šim Saeima zibenīgi reaģējusi uz E. Levita aicinājumu būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta un, solot uzsākt padziļinātu diskusiju, uzklausījusi prezidenta pārdomas par iespējamo Satversmes 81. panta atjaunošanu, kas Ministru kabinetam noteiktās situācijās ļautu pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Lemjot par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, Saeimas deputātu vairākums noraidīja gan priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt brīvpusdienas 1.–4. klašu bērniem, gan arī priekšlikumu valsts augstākajām amatpersonām ārkārtējās situācijas laikā neapmaksāt reprezentācijas izdevumus. Tādējādi Saeimas vairākums demonstrēja savas prioritātes. Iespēja uz laiku samazināt savas – Saeimas deputātu – algas vispār netika pieminēta.

Cīnoties ar daudzveidīgām tehniskas dabas ķibelēm, atsākusies administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta izskatīšana atbildīgajā komisijā. Uz trešo lasījumu iesniegti 366 priekšlikumi, piedāvājot arī ļoti radikālus jauninājumus.

Tuvākajā laikā Saeimas deputātiem būs jālemj, cik lielu atbildību guldīt uz viņu pārstāvēto politisko organizāciju valdes locekļiem par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Pašlaik likums nosaka bezpersonisku atbildību – soda partijas kasi, ne vainīgo organizācijas amatpersonu.

No tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteikumiem LTV un saņemtajām atbildēm no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) secināms – ministrs centies sabiedrībai radīt viedokli, ka lēmums par pielaides anulēšanu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro pieņemts nevis SAB, bet gan koalīcijas padomē, respektīvi, politiskajās aprindās.

Katra koalīcijas partija nes politisko atbildību par tai uzticētajām nozarēm, un tās lēmumos var iejaukties tikai ārkārtējos gadījumos. Šis ir viens no vaļiem, uz kuriem, par spīti iekšējām domstarpībām, joprojām balstās piecu partiju veidotā Krišjāņa Kariņa valdība.

Tas, vai Jaunās konservatīvās partijas līdera, tieslietu ministra Jāņa Bordāna iecere par īpašu ekonomisku lietu tiesu izveidi patiešām tiks realizēta, nu atkarīgs no ideju atbalstošās koalīcijas daļas spējas mobilizēties balsojumam. Pateicoties KPV LV pozīcijai, Saeimas Juridiskajā komisijā jaunas tiesas izveidi paredzošos likumprojektus pirms trešā galīgā balsojuma parlamentā noraidīja.

Ārkārtējā situācija un daļēji apturētais Saeimas darbs politiķiem netraucē izmantot pat mazāko iespēju, lai kaut nedaudz ieriebtu politiskajiem konkurentiem, pat ja tie pašlaik skaitās sabiedrotie. Jaunā konservatīvā partija, juzdama, ka zaudēta arī cīņa par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētāja amatu, vēl pēdējo reizi cenšas torpedēt KPV LV tam virzīto bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro.

Pirms 13 gadiem no Satversmes svītrots, nu ārkārtējās situācijas realitātē par nepieciešamu atzīts un Valsts prezidenta Egila Levita atbalstīts, valsts pamatlikumā jaunā reinkarnācijā gatavs atgriezties tā 81. pants, kas noteiktos apstākļos Ministru kabinetam ļautu pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Kaut ar nelielām aizdomām, koalīcija ir ar mieru uzsākt diskusijas par šo jautājumu ar Valsts prezidentu.

Amerikānis Pēteris Ragaušs, pārstāvot nezināmas izcelsmes naudu un apšaubāmu projektu Saulkrastu kūrorta industrializācijai, piedzīvojis vēl vienu zaudējumu. Saulkrastu pašvaldība atsaukusi savu atbalstu peldošā gāzes termināļa un ar to saistītā gāzes vada izbūvei uz Inčukalna krātuvi.

Par visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu vīrusa krīzes laikā, par aizsardzības budžetu, par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz civilo aizsardzību un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu, bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS).