Partija, kas kopš 13.Saeimas vēlēšanām piedzīvojusi dramatisku sabiedrības uzticības kritumu – “KPV LV” tomēr nolēmusi piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Eksperti tai iekļūšanu pašvaldībā neprognozē, taču organizācija uzskata, ka pēdējā laikā tā sevi pierādījusi, kā pragmatisku un konstruktīvu politisko, spēku, un cer, ka vēlētāji, ieraugot tās saraksta līderus, savas domas varētu mainīt.
Pēdējās vēlēšanas, kurās startēja “KPV LV” bija Eiropas parlamenta, kurās Rīgas vēlēšanu apgabalā tā ieguva vien 0.66% vēlētāju atbalsta, kas, salīdzinot ar Saeimas vēlēšanu 12.23%, ir sāpīgs sitiens politiskajai pašapziņai. Vēl sāpīgāk ir tas, ka nu jau ilgstoši “KPV LV” reitings svārstās divu procentu robežās.
Pēdējie publiski pieejamie politisko partiju reitingi uzskatāmi parāda, cik lielā mērā “KPV LV” zaudējusi sava vēlētāja uzticību.
Tiesa, balstīt Rīgas domes vēlēšanu prognozes tikai uz šiem vēsturiskajiem datiem nav pamata, jo vēlētāju simpātijas pašvaldību vēlēšanās būtiski atšķiras no pārējām vēlēšanām. Taču kā viens no atskaites punktiem tie noder, jo vairāk tādēļ, ka “KPV LV” rindās vairs nav savulaik partijas elektorātam tīkamākās lokomotīves - Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems, kuru aktivitātes ārzemēs strādājošo latviešu vidū partijai dāvāja 35.67% Rīgas vēlēšanu apgabalam pieskaitāmās ārzemēs nobalsojušo pilsoņu balsis.
Partija mainījusies
“KPV LV” valdes loceklis Ēriks Pucens uzskata, ka abu kādreizējo līderu aiziešana no partijas organizācijai patiesībā nākusi tikai par labu. “Šī vairs nav divu ģenerāļu partija,” saka Ē.Pucens un atgādina, ka pēdējā laikā “KPV LV” apliecinājusi sevi, kā pragmatisku spēku, kas rūpīgi seko valsts līdzekļu saimnieciskai izmantošanai un likumu ievērošanai.
Piemēram, “KPV LV” ministri neatbalstīja pārējās koalīcijas atbalstīto, Jaunās konservatīvās partijas aizsākto cīniņu pret Indriķa Muižnieka atkārtotu ievēlēšanu Latvijas Universitātes rektora amatā. “Mēs savu pozīciju balstījām tikai juridiskos argumentos, tā pat, kā jautājumā par Rīgas domes atlaišanu,” atgādinot, ka partija neatbalstīja domes atlaišanu līdz, tāsprāt, neradās tam juridisks pamats - nespēja sasaukt domes sēdi, saka E.Pucens.
Meklē “leģionārus”
Atgādināts, ka “KPV LV” jau ilgstoši ir ārkārtīgi zemi reitingi, E.Pucens norāda, ka pašlaik sabiedrībai nav zināmi tās saraksta līderi, bet tie būšot pietiekami spēcīgi, lai vēlētājs pamanītu partiju un pat nobalsotu par to. Jautāts, vai veiksmes gadījumā pamest Saeimu Rīgas domes dēļ būtu gatavs kāds no Saeimas deputātiem vai pat ministriem, E.Pucens atbild izvairīgi.
“Mēra amata kandidātu mēs prezentēsim pēc Jāņiem. Mūsu nostāja ir tāda, ka kandidātiem, kas ir sarakstā nav obligāti jābūt partijas biedriem. Rīgā ir jādara saimnieciski darbi, lai iedzīvotājs saņemtu labu pakalpojumu. Šeit nav jābūt ārkārtīgi pazīstamam politiķim, ir jābūt cilvēkiem no Rīgas, kas saprot Rīgas problēmas,” saka E.Pucens.
Ilgu laiku nebija skaidrs, kādu lēmumu ārkārtas vēlēšanu sakarā “KPV LV” pieņems, jo tā mocījās ar juridiskās varas pārņemšanu no A.Kaimiņa. Bija nepieciešamas vairākas biedru sapulces, lai organizācija varētu oficiāli reģistrēt izmaiņas statūtos un tās valdē.
Bezcerīgi, bet pareizi
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka, izvēloties nekandidēt vēlēšanās, partija būtu pieļāvusi milzīgu kļūdu. “Startēšana vēlēšanās ir politisko partiju dzīves cikla galvenais periods. Tās vēlētājiem atgādina par sevi ar kampaņām. Nestartēt būtu neloģisks lēmums. Viņiem viss ir - Saeimas deputāti, ministri, bagātīgs valsts finansējums,” saka eksperts.
Viņš gan ir pārliecināts, ka “KPV LV” ir liels kadru trūkums un pati ar saviem spēkiem organizācija nespēs izveidot daudz maz cienījamu vēlēšanu sarakstu, tādēļ atliekot tikai divas iespējas: piesaistīt spēcīgus partijai nepiederošus cilvēkus vai apvienoties ar kādu citu politisko spēku. Pēdējā varianta iespējamību E.Pucens gan noliedz: “Mēs startēsim vieni paši!”.
Uz startēšanas vēlēšanās plusiem, pat, ja partija domē neiekļūs, norāda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
“Viņi risina praktiskus jautājumus. Pirmkārt, mazinās vēlētājos un žurnālistos iespaidu, ka viņi lēnām norāpo no politiskās skatuves, izrādīs politiskās dzīvības pazīmes un piedalīšanās vēlēšanās tieši to arī signalizē. Tas, manuprāt, ir pilnīgi pareizi,” saka profesors, kurš uzskata, ka pašlaik “KPV LV” nav nekādu cerību pārvarēt likuma nosprausto 5% barjeru.
O.Skudras skatījumā vēl viens pluss dalībai vēlēšanās būs iespēja jaunus kadrus norūdīt vēlēšanu krustugunīs un iepazīstināt tos ar sabiedrību, kas, partijai paliekot uz politiskās skatuves, nākotnē varētu lieti noderēt.
