Nauda, kuru Latvija aizņemsies no Eiropas Savienības, lai atgūtos no Covid-19 radītās krīzes, nedrīkst tikt izmantota, lai pildītu reiz jau atliktos priekšvēlēšanu solījumus. Šāds virsuzdevums izriet no Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas Saeimai tās pavasara sesijas pēdējā sēdē.
“Latvijai ir jāsagatavo plāns, kā šos līdzekļus izmantot [..] Nekādi priekšvēlēšanu solījumi vai konkrētas klientūras intereses šajā diskusijā nav vērā ņemamas,” uzrunājot likumdevējus, teica E. Levits.
Atkārtojot daudzkārt izmantoto salīdzinājumu, prezidents norādīja, ka salīdzinoši ar citām krīzēm, Covid-19 izraistītā Latvijai būs vieglāk pārvarama. Turklāt, lai to paveiktu, mums ir arī nepieciešamie līdzekļi.
“Mūsu relatīvi labā pozīcija ir starta kapitāls, kas ir jāizmanto gudri. Mēs atrodamies unikālā situācijā, ka ekonomikas lejupslīdes laikā mums ir nevis kā mēs to esam pieraduši, jāsavelk jostas, bet gan stratēģiski un ātri jāiegulda ievērojami līdzekļi, kas tagad Eiropas Savienības kopējā atveseļošanās plāna ietvaros būs mūsu rīcībā,” teica prezidents.
Viņš norādīja, ka Latvijai ir jāsagatavo plāns, ka’izmantot ES naudu, bet, to darot, vienmēr jāpatur prātā, ka nauda ir aizņemta un to nākotnē vajadzēs atmaksāt. “Tādēļ mums šie līdzekļi ir jāiegulda nākotnē. Jāiegulda tā, lai tie dotu vislielāko pievienoto vērtību, veicinātu eksportu un konkurētspēju, piesaistītu investīcijas, radītu labākas iespējas ieiet pasaules tirdzniecības ķēdēs un nišās, un dotu vislielāko kopējo labumu,” akcentēja E. Levits.
Viņaprāt, iekustinot ekonomiku, Latvijai jālūkojas zaļajā virzienā, jo tieši tajā vēršas visa Eiropas Savienība, bet mēs jau tagad esam gana zaļi, lai Eiropas sniegtā atbalsta neizmantošana šī virziena attīstībai būtu muļķīga.
“Eiropas Savienība ir uzņēmusi kursu zaļās sabiedrības virzienā. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizmanto sava izdevīgā starta pozīcija, lai šo zaļo pagriezienu veiktu kā viena no pirmajām dalībvalstīm. Tam jābūt mūsu ekonomikas politikas vienam no galvenajiem vadmotīviem, un tas jāņem vērā, sadalot papildus līdzekļus, kas tagad būs mūsu rīcībā. Zaļais kurss atbilst latviešu kultūrai un mentalitātei. Ar Eiropas Savienības atbalstu tam ir vējš burās. Būtu muļķīgi to neizmantot,” skaidroja E. Levits.
Prezidents arī pievērsās krīzes izceltajām problēmām informatīvajā telpā. “Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga informācijas telpas politika [..] Tai jāaptver gan medijpratība visām sabiedrības vecuma grupām, gan naida runas izslēgšana, gan atbalsts kvalitatīviem - un es uzsveru - kvalitatīviem un tikai kvalitatīviem medijiem, gan arī dezinformācijas atmaskošana. Bez savas skaidras, visaptverošas informācijas telpas politikas - un es uzsveru - bez politiski atbildīgas amatpersonas par šādu politiku, kurai tas būtu galvenais uzdevums, ne vien Latvijas demokrātija un drošība, bet arī ilgtermiņa attīstība kopumā ir apdraudēta,” teica prezidents. Ņemot vērā, ka savās runās viņš nereti ieskicē savus nākotnes plānus, var pieņemt, ka drīzumā E. Levits nāks klajā ar kādu aktualizēto jautājumu uzrunājošu likumdošanas iniciatīvu.
