Priekšvēlēšanu laikā "KPV LV" identificē jaunu Rīgas "ienaidnieku" - ārpakalpojums

Partija ne tikai atbrīvojusies no solistiem, bet no sarkanās uz zilo mainījusi arī partijas krāsas. Un iespējams, ka, Ralfs Nemiro vedot organizāciju vēlēšanu cīņā, šī būs pēdējā reize, kad starp vēlēšanu saraktiem redzēsim “KPV LV” vārdu – iecere mainīt nosaukumu organizācija nav zudusi © Romāns Kokšarovs/F64

Pārdefinējot galveno Rīgas problēmu – ne vairs korupcija, bet Rīgas pašvaldības uzņēmumos plaši izmantotais ārpakalpojums, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir pārliecināts, ka viņam politisko partiju reitingu pašās beigās esošo “KPV LV” izdosies ievest Rīgas domē.

Pirmdien “KPV LV” oficiāli apstiprināja politikas kuluāros jau ilgāku laiku cirkulējošās ziņas, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās organizācijas kandidāts galvaspilsētas mēra amatam ir bijušais ekonomikas ministrs, Saeimas deputāts Ralfs Nemiro.

Partijas līderis Atis Zakatistovs šādu izvēli pamato ar to, ka, viņaprāt, R. Nemiro “ir izcilākais Latvijas politiķis”. Šim viedoklim pievienojas arī R. Nemiro vietu Ekonomikas ministra amatā mantojušais Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka savu atbilstību iecerētajam amatam viņš pierādījis, kad, būdams ministra amatā, nav pakļāvies šauru interešu grupu spiedienam.

Iezīmē ideoloģiskos pretiniekus

Vārdos šo interešu grupu pārstāvji nosaukti netika, taču A. Zakatistova un paša R. Nemiro retorika vedina domāt, ka vismaz daļa “KPV LV” ideju pretinieki tiek identificēti ar Jauno konservatīvo partiju. Abu partiju konflikts publiskus apmērus ieguva neilgi pirms COVID-19 radītās krīzes, kad konservatīvie tolaik vēl ekonomikas ministra amatā esošo R. Nemiro un “KPV LV” kopumā vainoja oligarhu interešu virzīšanā.

Jautāts, vai viņam patiešām uzticamas Rīgas atslēgas, ja Satversmes aizsardzības birojs vairs neuztic viņam valsts noslēpumu saturošu informāciju un tādēļ viņam vajadzēja pamest ministra amatu, R. Nemiro atgādināja, ka pret viņu par valsts noslēpuma atklāšanu nav vērsts neviens kriminālprocess un viņam vēl ir iespējams pārsūdzēt biroja lēmumu. Kā zināms, pašlaik vēl neatsauktais konservatīvo kandidāts mēra amatam Juris Jurašs pašlaik tiek tiesāts par šādu nodarījumu.

Par pretstāvi konservatīvajiem varētu liecināt arī Jūlijas Stares iekļaušana “KPV LV” vēlēšanu saraksta augšgalā. Viņa, būdama Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja, bija viena no tiem LU darbiniekiem, kas, nepiekrītot konservatīvo vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas izmisīgajiem un pašlaik par nepamatotiem jau atzītajiem centieniem nepieļaut universitātes rektora Indriķa Mūrnieka pārapstiprināšanu amatā, iesniedza atlūgumu.

Rīdziniekiem tīkamākās partijas pirms ārkārtas vēlēšanām / Factum

Piedāvājums visiem rīdziniekiem

Bez R. Nemiro un J. Stares “KPV LV” sarakstā pašlaik publiski pieteikti vēl divi kandidāti - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, jurists Krišs Lipšāns un uzņēmējs Vasilijs Nilovs. Kā uzsver partijas līderi, viņš nodarbinot 40 cilvēkus. “Lursoft” apkopotā Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka šie cilvēki tiek nodarbināti četros uzņēmumos, kuri pārsvarā nodarbojas ar metāla apstrādi. Trīs no tiem reģistrēti Dobeles novada Auru pagastā, bet viens Rīgā.

R. Nemiro akcentē, ka “KPV LV” uzrunās visu Rīgas elektorātu - ne tikai latvisko. Un to apliecināja V. Nilova uzruna partijas pirmdien rīkotajā pasākumā. Tās lielākā daļa tika veikta krieviski.

R.Nemiro Neatkarīgajai iepriekš jau atklāja, ka pretēji citām vēlēšanās kandidējošajām partijām “KPV LV” savā programmā neiestāsies par zaļāku Rīgu un šis vārds organizācijas 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā patiešām neparādās. Taču līdzīgi citām partijām arī “KPV LV” lielu vērību devusi apkaimju biedrībām, kuru vēlmēs ieklausoties partija sola labiekārtot un uzlabot gan iekšpagalmus, gan drošību tajos. Līdzīgi citiem “KPV LV” sola visus nodrošināt ar bērnudārziem un skolām, kā arī, degradētajās teritorijās izveidojot industriālos parkus, radīt jaunas darba vietas.

Revidēs ārpakalpojuma iepirkumus

Taču svaigākā vēsma “KPV LV” priekšvēlēšanu programmā ir jauna sabiedriskā ienaidnieka identificēšana. Ja līdz šim pret bijušo Rīgas politisko vadību tika vērsti pārmetumi par korupciju, tad R. Nemiro un viņa partija Rīgā šo problēmu neuzskata par pietiekami aktuālu. Tie laiki esot pagājuši.

“KPV LV” redzējumā pašlaik lielākais rīdzinieku un viņu maksāto nodokļu ienaidnieks ir ārpakalpojums. Proti, gan “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) gan “Rīgas satiksme” (RS) darbus, kurus ilgus gadus veikuši šo uzņēmumu darbinieki nodevuši ārpakalpojumam.

Rīgas mēra amata kandidāts uzskata, ka, piemēram, logu un durvju ielikšanu, krāsošanas darbus atkal varētu veikt RNP darbinieki, kas ļautu tiem nopelnīt tik daudz lai varētu uzturēt savas ģimenes.

Tas būtu arī lētāk Rīgas nodokļu maksātājiem. Arī RS sabiedriskā transporta braukšanas biļešu saimniecību atdevis ārpakalpojumam - “Rīgas kartei”. R. Nemiro stāsta, ka pirms “Rīgas kartes” parādīšanās RS spējusi strādāt ar peļņu, taču tagad Rīgas dome uzņēmuma zaudējumu dēļ esot spiesta pēc naudas ar izstieptu roku vērsties Ministru kabinetā.

Bez solistiem

“KPV LV” par spīti ārkārtīgi zemajiem reitingiem ir kareivīgi noskaņota. Tā cer uz uzvaru. Tiek atgādināts, ka organizācija līdz šim nav uzrunājusi vēlētāju, bet līdz ar iespēju iepazīties ar partijas priekšvēlēšanu programmu, tie varēs kvalitatīvi izvērtēt savu izvēli. Par labu “KPV LV”, protams.

Darbu netraucēšot arī kādreizējie “KPV LV” redzamākie kadri - Aldis Gobzems un Artuss Kaimiņš. A. Zakatistovs viņus dēvē par “aizgājējiem”, “pagātnes rēgiem” un solistiem, kas, katram dziedot savu meldiņu, kavējis partijas attīstību.

“Kā tikai mums nav. Mums šeit nav Artusa Kaimiņa, mums šeit nav Alda Gobzema. Šīs odiozās, spilgtās, pretrunīgās personas vairs nav mūsu organizācijā [..] Mums nav solistu un neprognozejamības [..] Parasti Latvijā saka, ka par aizgājējiem runā tikai labu vai neko, šis ir mans veids, kā pateikt neko,” teica A. Zakatistovs.

VIEDOKLIS

Filips Rajevskis, politologs:

Domāju, ka attiecības ar SAB viņam netraucēs vēlēšanās, jo Rīgā pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai nav vajadzīga. Daudz svarīgāki ir vēlētāji nevis SAB. Viņam lielākā problēma ir partijas nacionālo reitingu projekcija - reitingi Latvijā ir diezgan vāji un tie ietekmē arī Rīgas reitingus. Nemiro lielākais uzdevums ir lauzt šo dinamiku. Politikā ir daudz kas iespējams, bet tas ir ļoti sarežģīti.

Nemiro ir viens no labākajiem kandidātiem, kuru “KPV LV” varēja virzīt. Viņam ir divas labas lietas - pozitīva atpazīstamībā kā exministram un viņš māk labi runāt ar medijiem. Viņš pat sarežģītās situācijās neapmulst. Tā ir dabas dota dāvana - spēt turēt sitienus. Bet vājā puse tomēr ir tā švakā partija.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais