Pēc teju trīs mēnešu dzīves ārkārtējās situācijās apstākļos, šodien ir pirmā “normālības” diena, taču tas nenozīmē, ka tiek atcelti arī iepriekš noteiktie ierobežojumi. Tiesa tie kļūst aizvien maigāki.
“No sirds apsveicu sabiedrību ar ārkārtējās situācijas beigām, kas atstājusi zināmu psiholoģisku nospiedumu uz to, ka miera apstākļos sabiedrībai labprātīgi jāievēro ierobežojumi [..] Mēs esam savaldījuši, ne pilnībā izskauduši, jauno koronavīrusu,” saka veselības ministre Ilze Viņķele.
Ministre atgādināja, ka par spīti tam, ka varēsim tagad pulcēties lielākā skaitā, līdz gada beigām nepieciešamība distancēties, visticamāk, nezudīs. Sabiedriskajā transportā joprojām obligāta ir muti un degunu pārklājošu masku vai lakatu valkāšana. Savukārt, lai turpinātu monitorēt jaunā koronavīrusa izplatību, valsts no rītdienas visiem iedzīvotājiem, kuriem ir bažas par inficēšanos, dod iespēju bez maksas veikt testu. Tā veikšanai var pieteikties izmantojot tālruni - 8303.
Diferencēti ierobežojumi
Tā no šodienas līdz 30. jūnjam iekštelpās vienlaicīgi var uzturēties 100 cilvēki, bet ar noteikumu, ka starp katru personu ir vismaz divi metri brīvas telpas. Ja distanci starp personām nav iespējams nodrošināt, tad telpā vienlaicīgi var atrasties ne vairāk kā divas personas, vienas mājsaimniecības pārstāvji vai vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā.
Tomēr distancēšanās nepieciešamība dažādām iedzīvotāju grupām ir diferencēta. Tā šīs prasības nav attiecināmas uz personām, kuras tās nevar izpildīt dienesta vai darba pienākumu dēļ. Arī uz sportistiem - grupās līdz 30 ‒ šī prasība nav attiecināma. Turklāt šis izņēmums ir attiecināms uz jebkura veida nodarbošanos ar sportu ‒ tai skaitā amatieru sportu un fiziskām aktivitātēm veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Arī vienas bērnudārza grupiņas audzēkņiem, skolēnu vasaras nometņu grupām, kā arī aktieriem, nav noteikts pienākums distancēties.
Vasaras nometņu organizētājiem arī jāņem vērā, ka līdz 31. augustam bērnu nometnēs bērnu skaits grupā ir ne vairāk kā 30 dalībnieki. Ja to pieļauj attiecīgās nometnes norises vietas kapacitāte, vienlaikus var norisināties vairāku grupu aktivitātes.
Savukārt ārā visu atlikušo mēnesi vienlaikus varēs uzturēties 300 cilvēku, taču katram indivīdam vajadzēs nodrošināt četru kvadrātmetru personīgo telpu.
Savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās būs jānodrošina ne mazāk kā četri kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju, kā arī pagarināts ēdināšanas iestāžu atļautais darba laiks ‒ darbu varēs sākt no plkst. 6.30 un beigt plkst. 2.
Aizvien brīvāk
Sākot ar jūliju, šie ierobežojumi kļūst vēl brīvāki. Līdz 100 cilvēkiem varēs uzturēties telpās, kuru platība nepārsniedz 1000 kvadrātmetru, 500 cilvēki varēs uzturēties telpās, kuras pārsniedz 1000 kvadrātmetru platību, taču pasākuma organizētājam būs jānodrošina, ka telpās atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj pasākuma norises vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas telpas platība un infrastruktūra. Savukārt ārā jūlijā vienlaikus varēs uzturēties 1000 cilvēku, ja vien katra indivīda personīgā telpa ir vismaz četri kvadrātmetri.
Savukārt augustā iekštelpās, kuras nepārsniedz 1000 kvadrātmetru platību, vienlaikus varēs uzturēties 250 cilvēki, lielākās telpās varēs uzturēties jau 500 cilvēki, bet ārtelpās, ievērojot nepieciešamību pēc četriem kvadrātmetriem uz indivīdu, varēs pulcēties jau tūkstoš cilvēku.
Gundars Daudze, Zaļo un zemnieku savienība:
- Mans kā ārsta viedoklis ‒ es domāju, ka šobrīd Latvijā izskatās visai labi. Igauņi ārkārtējo situāciju atcēla jau pirms brīža. Ja tas būtu no manis atkarīgs, es pagarinātu to līdz maija beigām, ne 9. jūnijam. Bet mēs esam tikuši no tā visa ārā ar stipri sausām kājām. Turklāt man liekas, ka šī krīze, ja to salīdzina ar 2008.‒2009. gada krīzi, ir krietni cerīgāka. Tolaik mēs bijām vienīgie nabadziņi, visiem lielā mērā bija vienalga, kas notiek ar mūsu ekonomiku, tāpēc mums tā krīze bija tik smaga. Pašlaik problēmas ir visiem, visi būs ieinteresēti meklēt risinājumus, kā atdzīvināt ekonomiku.
Andrejs Klementjevs, “Saskaņa”:
- Manuprāt, sociālās aprūpes centros būtu jātur vēl karantīna. Mums ir skaidrs, ka vīruss tiek nodots no cilvēka cilvēkam, bet pagaidām mums nav skaidrības par priekšmetiem. Tādēļ cilvēki gados, ar novājinātu imunitāti būtu jāpasargā. Arī no kontaktiem ar radiniekiem, draugiem un paziņām, jo mēs joprojām neesam pārliecināti, ka esam ierobežojuši slimību. Savukārt kafejnīcās un viesnīcās vajadzētu atcelt ierobežojumus. Kā pierādīja prakse, mēs sociāli aktīvos cilvēkus iedzinām depresijā, un tā arī būs problēma, nerunājot par ekonomiskajiem zaudējumiem.
