Saruna ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu par autobusu pārvadājumu iepirkuma rezultātiem; par premjera Kariņa draudiem nedot naudu reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem, ja ministrs nedarīs to, ko premjers liek, un jau aprēķinātajiem zaudējumiem, ja Kariņa uzstājīgās prasības tomēr tiktu izpildītas.
Valsts iepirkuma konkursā par tiesībām nodrošināt reģionālo autobusa satiksmi lielu pasūtījuma daļu (apmēram 1/4 daļu) ieguvis nodokļus gandrīz nemaksājošs, nesen izveidots uzņēmums ar visai šaubīgu reputāciju. Par šo iepirkumu jau rakstīja “Neatkarīgā” un arī citi mediji. Kāds ir jūsu skaidrojums?
Sāksim ar to, ka visa Latvijas teritorija bija sadalīta 16 lotēs un uz tām iesniedza 40 piedāvājumus. Mums bija labs sacensības gars. Bija tikai divas lotes, kur bija tikai viens piedāvājums - Liepājā un Jēkabpilī. Jēkabpilī šis piedāvājums tika atzīts par nekvalitatīvu, un tur būs jauns iepirkums. Visā pārējā teritorijā bija kā Eirovīzijā - sacensība. Mēs bijām skatījušies kā citās valstīs notiek šādi iepirkumi un nodrošinājāmies pret nepamatoti zemām cenām un dempingu. Tāpēc bija noteiktas minimālās šoferu darba algu prasības un noteikts, ka cena veido tikai 40% no vērtējuma. 60% veido tehniskais piedāvājums. Startēja visi esošie lielie uzņēmumi, uzņēmumu grupas, katrs atbilstoši savai stratēģijai un izpratnei. Tāpēc man negribas būt advokātam, kādai vienai firmai vai grupai un stāstīt, kāpēc viens ir labāks vai sliktāks. Mums svarīgākais ir, lai būtu godīgā ceļā, vienlīdzīgi pret visiem izvēlēts kvalitatīvs piedāvājums, kā rezultātā pasažieri iegūst labāko pakalpojumu. Brīnīties par to, ka Latvijā autobusu pārvadājumos strādā “Liepājas autobusu parks”, “Nordeka”, “B-Busa” grupa, kurā ietilpst “Sabiedriskais autobuss”, “Migars”, “Ādažu ekspresis”, “Alūksnes ATU”, kādreiz arī “Saldus ATU”, būtu neredzēt dzīves īstenību. Neviens nevar aizliegt esošajiem pārvadātājiem piedalīties šajos konkursos. Konkursa nolikums bija tāds, lai no valsts puses mēs būtu nodrošinājušies, ka šos pārvadātājus varam rūpīgi kontrolēt, un būtu garantijas tam, ka pakalpojums būs kvalitatīvs. Uz šādiem vienādiem nosacījumiem visi startēja. Atverot finanšu piedāvājumus, uzreiz varēja redzēt, kas par ko sūdzēsies, un kas kādam nepatiks. Manuprāt, runa nav par tiem, kuri ir uzvarējuši, bet par tiem, kuri ir zaudējuši. Negribu vispārināt, bet zaudējuši ir uzņēmumi, kas ir skatījušies tikai uz savu teritoriju, kā uz kaut ko garantētu. Kuriem nav bijusi pieredze līdzīgos konkursos un nav pieredzes, kā šādi piedāvājumi jāgatavo.
Vai ar to jūs domājat arī “VTU Valmiera”, kas tiek minēts kā viens no “lielajiem” zaudētājiem?
Nezinu vai publiski man būtu jākomentē viens vai otrs, bet es teiktu, ka - jā. Ja mēs konkrēti runājam par Valmieras autotransporta uzņēmumu [domājams “VTU Valmiera”], tad, cik man ir zināms, uzņēmuma vadība gribēja startēt arī citās lotēs, bet tieši uzņēmuma īpašnieki [Valmieras un apkārtnes pašvaldības] stingri noteica - nekur, tā ir tava lote. Viss un nekur uz āru tu neiesi. Faktiski uzņēmums salika visas olas vienā grozā, kuru viņi pazaudēja. Tagad viņi ir..., nevar teikt uz eksistenciālas izšķiršanās sliekšņa, bet pārvadājumu apjoms nākotnē viņiem būtiski saruks, tāpēc arī viss šis lielais troksnis. Viņu piedāvājums bija sagatavots pietiekami kvalitatīvs, bet arī kvalitātes ziņā otrs pretendents bija labāks. Tāpēc nevar teikt, ka otrs pretendents 100% paņēma ar cenu. Tā nav. Arī kvalitātes ziņā otrs pretendents bija labāks. Savukārt cenas ziņā [“VTU Valmiera] piedāvātā cena bija augstāka par jebkuru citu, kas ir uzvarējusi citās lotēs. Ja salīdzina, ko, piemēram, “Talsu ATU” piedāvā Ventspilī un Talsos, “Liepājas autobusu parks” Pierīgā, kas ir dārgākais un komplicētākais pārvadājumu segments, tad visas šīs pārvadājumu cenas par kilometru ir zemākas par “VTU Valmiera” piedāvāto cenu. Es to visu salīdzinu ar eksāmenu. Tu vari visu cauru gadu labi uzvesties, bet laba uzvedība nav rādītājs eksāmenā. Tu vari samācīties un domāt, ka labi noliksi, bet tajā rītā izkāp ar kreiso kāju no gultas, tev kaut kas piemirstās un tu eksāmenā nedabū labu atzīmi. Neviens jau nesaka, ka iepirkumu komisija nevarēja kaut kādos jautājumos kļūdīties, jo vērtēšana ir tehniski sarežģīta. Tāpēc ir pārsūdzības. Ir “Iepirkumu uzraudzības birojs”, pēc tam ir tiesa un tā ir tiesiskā kārtība, kā to risināt. Tā vietā iet un sūdzēties pie pazīstamiem politiķiem, protams, ir visvieglāk.
Premjers Krišjānis Kariņš arī ir pieprasījis skaidrojumu par šo konkursu. Vai jau esat viņam to sniedzis?
Man bija viena saruna, pagājušo piektdien (29. maijā) tieši ar premjeru, kurā visus šos argumentus izskaidroju. Pretī saņēmu paaugstinātā balsī apmēram stundu ilgu... (ilgi piemeklē vārdus) vārdu virknējumu par to, ka, ja tu neizslēgsi vienu konkrētu uzņēmumu no konkursa, tad mēs tev atņemsim naudu reģionālajiem pārvadājumiem.
Es kā politikā jauns un nepieredzējis, līdz šim ar politisko mobingu neesmu saskāries, bet nu es, kamēr šajā amatā būšu, šādiem spiedieniem nepakļaušos. Tas ir skaidrs.
Kuru konkrēti uzņēmumu premjers lika izslēgt?
Tur jau viss skaidrs. Šo konkrēti uzvarējušo pretendentu. Mēs arī parēķinājām, ja teorētiski tāda iespēja izslēgt pastāvētu, tad izslēdzot šo pretendentu no visām lotēm, kur tas ir uzvarējis, tad valstij nodarām zaudējumus 27 miljonu eiro apmērā. Tā ir starpība starp šī pretendenta piedāvājumu un nākamo. Ir lotes, kur “Sabiedriskais autobuss” ir uzvarējis ar mazu starpību, bet Valmierā šī starpība ir 14 miljoni eiro.
Kādas jums ir tiesiskas iespējas izpildīt šo premjera prasību izslēgt vienu uzņēmumu no konkursa?
Man tādu iespēju nav. Vienīgais, kas tīri teorētiski to varētu izdarīt ir “Iepirkumu uzraudzības birojs”.
Balstoties uz reputācijas problēmām vai pārāk maz nomaksātajiem nodokļiem?
Tas tā nestrādā. Par reputāciju arī varam parunāt... kādas nu kuram tās problēmas ir. Neviens šajā konkursā nav bez problēmām. Saskaņā ar likumu, mēs drīkstam pārbaudīt nodokļu parādus. Neviens no konkursa dalībniekiem nav ar nodokļu parādiem. Visi, kas atzīti par uzvarētājiem, nodokļus ir nomaksājuši. Tas, ka nodokļu parāds ir koncerna mātes uzņēmumam vai koncerna māsas uzņēmumam, tas Latvijā netiek vērtēts. Vai to vajadzētu vai nevajadzētu vērtēt, tas ir cits jautājums. Ņemot vērā Kariņa kunga un sabiedrībā radīto viedokli, es esmu iesniedzis Saeimā uz otro lasījumu “Publisko iepirkumu likumā” un “Sabiedrisko pakalpojumu iepirkuma likumā” priekšlikumu, ka turpmāk visā Latvijā, visos iepirkumos būs jāvērtē nodokļu parādi ne tikai pretendentam, bet arī visiem saistītajiem uzņēmumiem holdingā, ieskaitot mātes uzņēmuma parādus, un es ļoti ceru, ka “Vienotība” būs tā, kas šos grozījumus virzīs uz atbalstīšanu.
Vai tas nozīmē, ka jūs esat par?
Es konceptuāli uzskatu, ka būs ļoti sarežģīti pielietot šādu normu, bet es respektēju Kariņa kunga viedokli šajā jautājumā un ceru, ka “Vienotība” tad arī panāks šādas normas iekļaušanu galīgā lasījumā.
Ja Kariņš tādā asā formā pieprasīja no jums mainīt konkursa rezultātus, bet jūs no šīs prasības distancējaties, tad vai nākamais solis no Kariņa puses nevarētu būt līdzīga spiediena izdarīšana uz “Iepirkumu uzraudzības biroju”?
Man gribētos cerēt, ka nekāda spiediena nebūs, jo mums tomēr valsts pārvalde strādā pietiekami profesionāli, man līdz šim par “Iepirkumu uzraudzības biroja” darbu nekādu sūdzību nav bijis un es arī paļaujos ka “Iepirkumu uzraudzības birojs” profesionāli visu izvērtēs.
Saprotu, ka jūs nevarat droši zināt, kāpēc premjers tik asi pieprasa mainīt šī konkursa rezultātus, bet kaut kāds priekšstats par šiem iemesliem jums ir?
(ilgi klusiņām smejas) Es cilvēks politikā jauns, un tāpēc man... man šī ir pirmā reize tāda, līdz ar to nav arī pieredzē balstītu secinājumu.
VIEDOKLIS
Krišjānis Kariņš aicina satiksmes ministru strādāt un novērst nepilnības
Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents.
Saņemot sūdzības par jau notikušo konkursu no Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, kā arī, ņemot vērā izskanējušo informāciju masu medijos, esmu aicinājis satiksmes ministru skaidrot Satiksmes ministrijas paspārnē organizētā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas 2021.-2030. gadam konkursa norisi. Esmu aicinājis ministru skaidrot, vai tika vērtēta pretendentu reputācija, vai bija prasība par nodrošinājumu pret nepamatoti zemu cenu, vai konkurss notika sabiedrības interesēs pēc jēgas un satura, nevis tikai formāli atbilda likuma prasībām. Ar satiksmes ministru pēc konkursa uzvarētāju publiskošanas attālināti pārrunāju saņemto arodbiedrības sūdzību un publiski izskanējušo informāciju par vairāk kā 400 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas novirzīšanu turpmākajos 10 gados, tostarp publiskajā telpā izskanējušo informāciju par atsevišķu uzvarētāju apšaubāmo reputāciju. Kā Ministru prezidentam man ir jāprasa no atbildīgā ministra skaidrojums, kā arī nepieciešamo informāciju par konkursa finansiālo ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem 2021.-2030.gadā. Aicinu ministru strādāt, novērst nepilnības, ja tādas ir tikušas pieļautas konkursa norises gaitā, un skaidrot to sabiedrībai, valdības kolēģiem.
