Latvijas nodokļu sistēmā ir daudz trūkumu, kas ir labojami. Nu kaut vai, piemēram, ne visai gudrā lieta, ka tas, kurš iegulda naudu pats sava nekustamā īpašuma uzlabošanā, par šo labo darbu saņem gluži vai tādu kā sodu – jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.
Nodokļu sistēmā tiešu iespaidu atstāj politika - tā var būt kreisa un var būt labēja. Piemēram, Skandināvijas valstīs, kur ilgā laika posmā dominē vai ir ietekmīgas sociāldemokrātiskas ievirzes partijas, politiķi ar nodokļu sistēmu ir centušies iedzīvināt sociālā taisnīguma idejas un nodokļos ir progresivitāte - nabagi maksā proporcionāli mazākus, bagātie - attiecīgi pieaugoši lielākus nodokļus. Tiem, kam Latvijā šāda sistēma šķiet lieliska, uzreiz jāuzdod pašiem sev jautājums: “Bet kāpēc es visu laiku balsoju tikai par labējām partijām?” Ja 30 gadu laikā nekad nevienu stundu pie varas nav bijusi kreisa partija, no valdošās elites nav pamata gaidīt sociālistisku revolūciju nodokļu sistēmā.
Vispār revolūcijas ir bīstama lieta.
Tātad ko no valdošajām partijām var gaidīt mazie cilvēki - reņģu ēdāji? Viņi dabū tieši to, par ko ir cīnījušies. Labākajā gadījumā var klusi cerēt, lai politiķi vismaz kaut cik un šad tad atceras, ka jābūt arī mazliet sociāli atbildīgiem.
Nekustamā īpašuma nodokļa un kadastrālo vērtību lietām būtu vajadzīga nopietna pieeja, visu iespējamo seku izvērtēšana tai vai citai izmaiņai. Nav nekas neiespējams, pat arī tāds pārgrozījums, ka NĪN vispār varētu atcelt un atstāt vēstures grāmatās. Taču, kas par to maksās?
Pie pašreizējās sistēmas NĪN ir diezgan būtisks pašvaldību budžeta papildinātājs. Ja pašvaldībām atņem šo naudu, tad no kaut kurienes tāda pati nauda tām būtu jādod, citādi tās nevarēs nodrošināt pakalpojumus iepriekšējā apjomā. Pašvaldības ir gadiem ilgi saukušas, lai valdība nav tik skaudīga un atvēl tām lielāku daļu no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, taču ne šī, ne iepriekšējās valdības to nav gribējušas pat dzirdēt.
Īsta pasaules nelaime ir tas, ka tuvojas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, un partijas, kas kaisli kāro pēc krēsliem, kā vienu no apvingrošanas tēmām ir pagrābušas NĪN un kadastrālās vērtības.
Visprimitīvākais veids, kā zvejot elektorātu, ir solīt visu visiem - necilu mājokļu īpašniekiem atcelt NĪN, investoriem - labvēlīgu vidi, uzņēmējiem - attīstību veicinošu nodokļu sistēmu. Taču te kaut kas nelīmējas kopā. Ja ļaudis tiks aplaimoti ar brīnišķīgo NĪN atcelšanu īpašumiem, kas mazāk vērtīgi par 100 tūkstošiem eiro, kā to nesen deklarēja Jaunā konservatīvā partija (JKP), tad nekustamā īpašuma slogs pārcelsies uz tiem īpašniekiem, kuriem iegadījies tā, ka mantas vērtība ir, piemēram, 100 050 eiro. Pastāvot līdzšinējam nodokļu mehānismam, kas nekompensē izdevumus par NĪN, ja tie radušies no īpašuma vērtības palielināšanās paša īpašnieka ieguldījumu rezultātā, un redzot pašreizējo politisko kukaiņu kņadu, īpašniekus tikai ar varu varēs piespiest saviem namiem vismaz nokrāsot fasādes. Vienlaikus paceļot kadastrālās vērtības un nemainot NĪN likmi, var sanākt tā, ka nodokļu maksājumi pieaugs par 300%, 600% vai 900%.
“Burvīgi! Lai tie treknie bagātnieki maksā!” varbūt sacīs vienkāršais, trūcīgais elektorāts. “Man galvenais, lai man nav jāmaksā nodoklis par savu dzīvoklīti.”
Bet te ir tāda ķeza ‒ ja uzņēmējus apliks ar milzīgu nekustamā īpašuma nodokli, attiecīgi paaugstinās cenas visam, ar ko viņi nodarbojas - dārgākas kļūs pat ziepes un petroleja. Tie, kas nevarēs pacelt cenas un kam nodokļa slogs kļūs nepanesams, bankrotēs. Tie, kas manīgāki un bankrota pienākšanu negaidīs, pārcels savu biznesu uz kādu citu valsti, kurā politiķi nešausmina biznesu. Ārzemju potenciālie investori, kas kasa pakausi un prāto, vai nevajadzētu radīt kādu veikalu vai ražotni Latvijā, apskatīsies, ka šeit NĪN drīz būs divas vai trīs reizes lielāks nekā Igaunijā, un varat trīsreiz minēt, uz kuru valsti viņi dosies investēt?
Tas, kas notiek pašlaik, ir biznesa šausmināšana un visbezkaunīgākā ļaužu muļķošana. Šajā nodarbē kā parasti līdere ir JKP, kas reklāmās uzsver un izceļ savu titānisko cīņu par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim.
Taču sarežģītām problēmām nevar būt vienkāršu risinājumu. JKP ir par vienkāršiem risinājumiem, turklāt visu laiku mētājas ar aizvien jaunām fiksajām idejām, kas nonāk pretrunā ar iepriekšējām. Vispirms JKP solīja, ka nebūs jāmaksā tiem, kam īpašuma vērtība mazāka par 100 000, pēc tam partijas līderis Jānis Bordāns sāka iepriekš teikto precizēt jeb samudžināt - Tieslietu ministrijai esot priekšlikums par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām. “Uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 000 eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 000 eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 000 eiro. Savukārt no 100 000 eiro piemēro arī samazinošo koeficientu 0,2 ‒ attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā no aptuveni no 10 000 eiro,” 29. jūlijā TV 3 “900 sekundēs” klāstīja Bordāns.
Nekustamo īpašumu attīstītāji un īpašnieki vēl nebija beiguši grauzt zīmuļus, aprēķinot, ko tas nozīmē, kā JKP jau bliež vaļā jaunu maršu - partijas parlamenta frakcijas deputāti Saeimā iesnieguši grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības saglabāt līdz 2026. gada sākumam.
Līdzīgus grozījumus, prasot kadastrālās vērtības iesaldēt līdz 2023. gadam, jau pagājušā nedēļā Saeimā iesniedza opozīcijā esošās ZZS un “Saskaņa”. Tagad veidojas tāda kā vairāksolīšana - kurš iesaldēs vēl vairāk? Bet kāpēc tad tikai līdz 2026. gadam? Varēja arī līdz 2036. vai 2138. gadam.
Opozīcijai ir tāda loma kritizēt un visu ko ieteikt. Taču starp opozīciju un Bordānu ir liela atšķirība. Viņš ar savu ledusskapi, kurā iesaldēt kadastrālās vērtības, varēja neiet lozungot, bet stāstīt to premjeram Krišjānim Kariņam (JV) un koalīcijas partneriem. Atšķirībā no ZZS un “Saskaņas” viņš ir valdošais un virzošais. Taču laikam jau koalīcijas partneri uz JKP iznešanos skatās ar mēmām šausmām un pat lāga nezina, ko bilst - atbalstīt nevar, bet skaļi pateikt arī bail. JKP ir opozicionārāka opozicionāre par opozicionāriem. Bordāns vispirms visādi izrunājas par kadastra un NĪN sistēmas izmaiņām, bet pēc tam noslauka tāfeli tīru.
Nākamās Saeimas vēlēšanas būs 2022. gada rudenī. Vēlētāji vēl tikai ievēlēs 14. Saeimu, bet JKP laikam jau tagad grib pagatavot laika mīnas, uz kurām kāpt nākamās Saeimas deputātiem - tā, lai viņi kadastrālajās vērtībās sapītos un nolauztu kaklu. Nākamajiem tautas priekšstāvjiem būs jāpatērē daudz laika un pūļu, lai izlabotu visus absurdus, ko JKP sastrādājusi Kriminālprocesa likumā, satiksmes nozarē, izglītībā. Tagad laikam ir iecere tur pievienot arī sasalušu kadastrālo vērtību kluci.
Kadastrālo vērtību un NĪN problēmas ir jārisina, taču to vajadzētu darīt cilvēkiem, kas spēj vērtēt pieņemto lēmumu sekas un ir kompetenti valsts un pašvaldību budžeta veidošanas jautājumos.
