Pateicoties virknei Latvijas valdošās koalīcijas politiķu un Covid-19, ekonomiskā situācija mūsu valstī ir skumja – vietējo banku vairs nav, ostās ir dramatisks pārkrauto kravu apjoma kritums, dzelzceļš ir lemts bezcerīgai konkurētnespējai, aviācija tiek stutēta ar milzīgiem aizlienētiem finanšu līdzekļiem, tūrisms, viesmīlība un sabiedriskā ēdināšana ir pusmirusi.
Uz mūsu eirodeputātiem un komisāriem vājas cerības, un, ja poļu valdībai neizdosies apturēt neprātu ar Austrumeiropas valstis diskriminējošo kravu pārvadātāju mobilitātes pakotni, tad arī Latvijas autokravu pārvadāšanas nozarei dienas ir skaitītas.
Vai šajā bēdu ielejā ir arī kaut kas labs? Ir arī labās ziņas!
Latviešu zemkopji šajā sezonā cer uz izcilu graudaugu ražu - visas pazīmes liecina ‒ ja nenotiks kāda dabas katastrofa, būs ļoti daudz augstas kvalitātes kviešu, rudzu, auzu, griķu. Izaudzēts ir daudz vairāk, nekā latvieši var apēst paši, tāpēc ir iespējas pārdot šo preci ārzemēs. Zemkopji neguļ rokas klēpī salikuši, un viņiem ir eksporta tirgi daudzviet pasaulē. Vidēji katru gadu tiek eksportēti graudi 600 - 700 miljonu eiro apmērā. Šogad var cerēt vēl vairāk. Taču, lai graudaugus eksportētu, vajag tos ne tikai novākt, bet arī aizvest uz ostu un iekraut kuģos.
Lielo prieku par labo ražu ir stipri sabojājis janvārī izdots Rīgas ostas kapteiņa rīkojums, kas aizliedz kravas kuģiem pietauvoties Andrejostā pie elevatora graudu pieņemšanai. Neba nu kapteinis pats tā ņēma un izdomāja šo aizliegumu. Problēma ir politikā jeb saprātīgas politikas trūkumā. Ir zināma visnotaļ loģiskā ilgus gadus jau pakāpeniski piekoptā ostas saimnieciskās darbības pārvirzīšana tālāk projām no Rīgas centra uz jūras līča pusi. Šim nolūkam, piemēram, ir uzcelts Krievu salas terminālis. Tas labi. Taču slikti ir tas, ka Krievu salas projekts ostai ir nācis kopā ar juridisku ķibeli ‒ Krievu salas termināļa projektā tika iekļauts punkts, ka kravas kuģiem būs liegts pietauvoties Andrejostā pie elevatora.
Ir zināms arī “eirotrends” ‒ nerimtīgā cīņa par tīru gaisu. Kravas put un izplata smakas. Acīmredzot, pamatojoties uz šiem argumentiem un šīm bažām, ir bijis motivēts ostas kapteiņa parakstītais dokuments. Taču graudi nebūt nav naftas produkti, kas nelāgi ož Mangaļsalā vai ogles, kuru putekļi rada melnu putekļu slāni uz daudzdzīvokļu namu baltajām palodzēm. Graudu putekļi no ostas diezin vai aizlido līdz pilsētai, jo īpaši tāpēc, ka Rīgas elevatorā ir visnotaļ laba infrastruktūra pārkraušanai un putekļu nosūkšanai. Latvijai un Rīgai izmisīgi vajag naudu. Saliekot svaru kausos dažus puteklīšus, kas teorētiski var ieskriet kāda iedzīvotāja nāsī, un eiro, dolārus un dirhemus, ko var saņemt par graudiem, pašreizējos bada laikos svari tomēr rāda, ka nauda ir svarīgāka.
Problēma ir tāda, ka visa jaunā infrastruktūra, kas izveidota saskaņā ar saimnieciskās darbības pārvirzīšanas koncepciju, pagaidām ir nepietiekama, lai uzņemtu visu zemkopju izaudzēto ražu. Turklāt tiem, kas ved graudus no Vidzemes, vest kravas apkārt visai Rīgai uz Krievu salu ir dārgāk - tiek patērēts vairāk degvielas. Izplūdes gāzes dabai un cilvēkam ir nesalīdzināmi kaitīgākas nekā graudi. Var izveidoties situācija, ka, saskaroties ar “pudeles kaklu” Rīgā, kravu vedēji meklēs pēc citām ostām un varbūt dosies uz Lietuvu, lai papildinātu brālīgās tautas budžetu. Ja citas izejas nebūs.
Uzzinot no zemkopjiem par šo problēmu, Neatkarīgā 22. jūnijā intervēja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvi, Latvijas Agronomu biedrības valdes locekli Ringoldu Arnīti. Viņš apliecināja, ka problēma ir samilzusi, un sacīja, ka nozare jau klauvē pie atbildīgu amatvīru durvīm, lai panāktu viņu pagriešanos ar seju pret lauksaimniekiem.
Pa šo laiku pēc Neatkarīgās celtās trauksmes ir notikušas šādas tādas darbības. 29. jūlijā no Zemkopības ministrijas (ZM) atskanēja ziņa, ka ZM plāno panākt, lai šogad kravas kuģiem būtu atļauts pietauvoties Andrejostā pie elevatora graudu ražas pieņemšanas nolūkā.
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA apstiprinājis, ka šonedēļ Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, zemnieku un ostas elevatora, un ZM pārstāvji tikās, lai risinātu jautājums par aizliegumu kravas kuģiem pietauvoties Andrejostā pie elevatora. Jautājums aktualizējies, jo zemnieki ir sākuši kulšanas sezonu un pirmajiem kuģiem jābūt uzkrautiem ar jauno ražu.
Krievu salas projekta īstenošanas gaitā radās aizliegums kravas kuģiem piestāt Andrejsalā, taču ZM uzskata, ka attiecībā uz graudu kraušanu būtu jāpieļauj izņēmums.
ZM aicinās Finanšu ministrijā atbildīgos par Krievu salas termināļa projektu vērsties Eiropas Komisijā (EK) un noskaidrot, vai graudu kraušana vismaz gadu vai turpmākos divus gadus Andrejostā pie elevatora būtu iespējama.
ZM uzskata, ka attiecīgais jautājums jāatrisina iespējami drīzāk, pretējā gadījumā visiem mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem var rasties problēmas ar graudu vešanu, jo citi termināļi vai elevatori nav spējīgi pieņemt graudus mazos apmēros.
Vistuvākajā laikā būs arī zināms, kā uz šo problēmu raugās Rīgas brīvostas pārvalde un vai tai ir risinājumi. Jācer, ka arī tur ir sapratne.
Visa problēmas būtība ir mūsu valdošo politiķu kopīgajā egregorā, kur ir viens virziens, kas ražo Latvijai kaitnieciskus lēmumus un likumus. Šie ļaudis sabotē un grauj visu, kam tiek klāt - tiesiskuma pamatus, satiksmes nozari, izglītību. Pārējie, kas varbūt nav tik tīši un klaji ienaidnieki savai valstij, gļēvi uz to noraugās un neiebilst, jo viņiem trūkst īsta patriotisma aizstāvēt savu valsti pret izputināšanu.
Vēl ir tā sanācis, ka Rīga pašlaik ir bez pilnvērtīgas pašvaldības - ievēlētā dome ir atlaista, jaunas nav, pilsētu pārvalda pagaidu administratori, kuriem ir gana daudz visādu uzdevumu, tāpēc visu laukumu viņi gluži objektīvi nespēj pārredzēt. Viņi nevar arī pašrocīgi lemt kādus pašvaldības politikas jautājumus, neatskatoties uz ministriem.
Iekšpolitisku karu rezultātā galvaspilsēta ir padzīta no savas ostas, jo mainīts likums, un Rīgas brīvostas pārvaldes valdē vairs nav pašvaldības pārstāvju. Valdība bauda vareno uzvaru ostas izreiderēšanā, bet tad vajadzēja arī nākt iekšā ostā, ķerties pie saimnieciskām lietām un uzņemties atbildību par tur notiekošo. Tā vietā ir vispārēja un vispusīga bezatbildība. Bet mazi klerki vai arī Ostas kapteinis nevar vienpersoniski pārkāpt juridiskus papīrus. Par to viņam novilks ādu.
Pie graudu pārkraušanas problēmas ir ķēries zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet ar viņa viena paša labo gribu var izrādīties par maz. Jautājums ir pietiekami nopietns, lai par to atbildību uzņemtos visa valdība ar premjeru priekšgalā. Iespējams, jāpakustas gan finanšu, gan varbūt arī ārlietu resoram. Būs ļoti nelāgi, ja valdības nepakustēšanās dēļ cietīs Latvijas eksports.
