Šonedēļ grāmatnīcās nonākusi L. Lapsas un K. Bormanes (nekur izdevumā nav minēti autoru vārdi) grāmata par mūsu valsts prezidentu Egilu Levitu – “Viltvārdis”. Ar iespējamo L. Lapsu – Lato Lapsu sarunājās Neatkarīgā.
6. jūlijā stājās spēkā vērā ņemamas izmaiņas kriminālprocesa regulējumā. Likumdevējs iecerējis, ka izmaiņas sekmēs ātrāku un efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kā arī būtiski atslogos tiesībsargājošo iestāžu darbu un tiesu darbu organizāciju.
Lai gan Latvijā jau kopš 2016. gada ir spēkā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un valsts pārvaldei būtu jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā, realitātē, saskaroties ar tik liela mēroga pandēmiju kā Covid-19, bez kļūdām neiztika. Uz vairākām norādīja Neatkarīgās aptaujātie opozīcijas deputāti, vēl uz pāris – kolēģi žurnālisti. Tiesa, dažas kļūdas tika labotas, bet dažas labot jau bija par vēlu. Opozīcija valdības darbu krīzes laikā raksturoja kā visatļautības reibumu bezkontroles režīmā.
Pirmā partija, kas vēl pirms Covid-19 izraisītās krīzes nāca klajā ar savu priekšvēlēšanu programmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām – “Gods kalpot Rīgai”, to, ņemot vērā krīzē gūtās atziņas, nedaudz mainījusi. Sarakstā iekļauts arī ārkārtējās situācijas laikā plašāku popularitāti ieguvušais restorāna īpašnieks Andris Reizenbergs.
Ejot pa Rīgas ielām, ļaudis būs pamanījuši, ka sabiedriskā transporta pieturās reklāmstendos viņus sagaida jaunas, pievilcīgas sievietes attēls, kas ir Linda Ozola, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidāte.
Komentējot referendumu par izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas noslēdzās 1. jūlijā, vairums no autoriem pievērš uzmanību tieši tam, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā atļauj Vladimiram Putinam palikt pie varas līdz pat 2036. gadam. Daudz mazāka uzmanība tika pievērsta tam, kādas tas var radīt sekas starptautisko attiecību veidošanā ar Krieviju. Vispirms ‒ noslēdzot referendumu, ir notikusi nozīmīga varas centralizācija Krievijā.
Nostrādājis gadu Valsts prezidenta amatā Egils Levits sapratis, ka valsts attīstības nodrošināšanai nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldē – līdzšinējais savrupus strādājošo ministriju modelis ir novecojis. Izmaiņas varētu skart arī Pārresoru koordinācijas centru.
Oficiāli paziņots, ka uz nedēļu ilgušo balsošanu kopā ieradušies 67,97% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 77,92% balsojuši par konstitūcijas grozījumiem jeb atļauju tagadējam Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā piekto reizi izvirzīt savu kandidatūru prezidenta amatam.
Grozījumi, Krievijas Federācijas konstitūcijā, kas cita starpā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam paver iespēju saglabāt amatu līdz pat 2036. gadam, Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti būtiski neietekmēs. Pamats satraukumam būtu, ja Kremļa plāns neizdotos.
Mainot Rīgas mēra amata kandidātu, Jaunā konservatīvā partija ārkārtas vēlēšanu saraksta pirmo numuru arī šoreiz uzticējusi cilvēkam, kas Rīgas domi pirms nepilniem diviem gadiem pameta par labu šī Saeimas sasaukuma deputāta amatam – Lindai Ozolai. Sievietes parādīšanās saraksta galvgalī ieviesusi arī dažas būtiskas izmaiņas, kas atspoguļo viņas pieredzi Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā.
Pārdefinējot galveno Rīgas problēmu – ne vairs korupcija, bet Rīgas pašvaldības uzņēmumos plaši izmantotais ārpakalpojums, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir pārliecināts, ka viņam politisko partiju reitingu pašās beigās esošo “KPV LV” izdosies ievest Rīgas domē.
No divām sliktām ziņām par Eiropas pagrimumu un pasaules mēroga kara varbūtību ļoti drīzā laikā izriet vismaz Latvijai laba ziņa, ka šoreiz karš nenotikšot Eiropā.
Pirms Jāņiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pavēstīja, ka piedalīsies vairākās vides ministru videokonferencēs ‒ Klimata ambiciozo valstu sanāksmē, Zaļās izaugsmes grupas sanāksmē 22. jūnijā, kā arī 23. jūnijā ES vides ministru neformālajā videokonferencē, lai diskutētu par to, kā jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam un klimata politika var sekmēt virzību uz ekonomikas atjaunošanos, izmantojot videi draudzīgus risinājumus.
Šodien par savu dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās oficiāli paziņos starp valdību veidojošajām partijām sabiedrībā viszemāk vērtētā KPV LV. Organizācija šī gada sākumā cīnījās ar iekšējām problēmām, kuras izraisīja partijas dibinātāja un valdes locekļa Artusa Kaimiņa aiziešana no partijas un biedru nespēja sapulcēties lemttiesīgai biedru sapulcei.
Nosakot, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst valsts pamatlikumam un atzīstot, ka sociālās drošības sistēma nenodrošina cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, Satversmes tiesa Saeimai uzdevusi skaidri noteikt, kuru likumā noteikto pamatvajadzību apmierināšanai ir izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.
Kopš 19.jūnija Saeima līdz 2.septembrim atrodas atvaļinājumā – ja oficiāli, tad Saeimas sesiju starplaikā. Šajā laika posmā tautas priekšstāvji uz pārlieki saspringtu darba režīmu negatavojas, kaut arī joprojām nav pabeigta 5.marta Saeimas sēde, kurā neizskatīti palikuši 18 likumprojekti. Taču galīgi bez darba deputāti nesēdēšot.
Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanā identificējot vairākas būtiskas nepilnības un norādot uz riskiem, ka tā tiks apstrīdēta Satversmes tiesā, Valsts prezidents Egils Levits, raisot neizpratni opozīcijā, reformas likumu tomēr izsludinās.
Nauda, kuru Latvija aizņemsies no Eiropas Savienības, lai atgūtos no Covid-19 radītās krīzes, nedrīkst tikt izmantota, lai pildītu reiz jau atliktos priekšvēlēšanu solījumus. Šāds virsuzdevums izriet no Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas Saeimai tās pavasara sesijas pēdējā sēdē.
Valsts prezidentam Egilam Levitam šonedēļ jālemj ‒ izsludināt vai neizsludināt Saeimas apstiprināto, bet desmitiem pašvaldību negribēto administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību vadītāji prezidentu gan lūguši neizsludināt likumu, taču vienlaikus vairākas pašvaldības sākušas gatavoties procesam Satversmes tiesā.
Jau iepriekš raidītu raidījumu atkārtojumi un noplicināta programma, tādi savus skatītājus un klausītājus nākamā gadā varētu uzrunāt sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzija” un “Latvijas radio”, ja valdošā koalīcija jau tagad nesniegs garantijas, ka sabiedriskās domas veidošanai un valsts drošībai tik nozīmīgie mediji nākamā gada budžetā tiks finansēti adekvātā apmērā.
