“Augstsprieguma tīkls”, ieviešot maksu par jaudas uzturēšanu elektroenerģijas ražotājiem, no nākamā gada plāno samazināt pārvades tarifus un celt maksu par pārvades jaudas uzturēšanu, liecina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētais tarifu projekts, kas iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).
Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka tiešā veidā pārvades tarifa izmaiņas skar tikai tos elektrības patērētājus, kas ir pieslēgti pārvades tīklam, savukārt absolūto vairākumu patērētāju, tostarp mājsaimniecības, izmaiņas varētu skart pēc tam, kad “Sadales tīkla” uzņēmumi būs pārskatījuši savus tarifus. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, patērētājiem, kas nav tieši pieslēgti pārvades tīklam, izmaiņas rēķinā būs līdz vienam procentam.
Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Ralfs Nemiro uzskata, ka pārvades jaudas uzturēšanas maksas paaugstināšana nav pamatota, un rīt sasaucis komisijas sēdi, kurā vērtēs SPRK un “Augstsprieguma tīkla” plānus.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs paudis neapmierinātību ar iecerēto kārtību un norādījis, ka, mainot elektroenerģijas tarifu metodiku, SPRK nav novērtējusi šā brīža riskus un situāciju ekonomikā.
Sasaucot atbildīgās komisijas sēdi, R. Nemiro vēlas noskaidrot, kāpēc laikā, kad “Augstsprieguma tīkla” peļņa grasās augt, tiek iniciēts gala rēķina pieaugums.
Vai esat veicis aprēķinus, par cik procentiem varētu pieaugt elektrības rēķini mājsaimniecībām, un vai jūsu aprēķini atšķiras no “Sadales tīkla”, “Augstsprieguma tīkla” un SPRK aprēķiniem?
Finanšu ministrs un ekonomikas ministrs [tobrīd Ralfs Nemiro un Jānis Reirs] sapulcināja “Sadales tīkla”, “Latvenergo” un “Augstsprieguma tīkla” valdes un uzdeva samazināt gala patērētājam rēķinus. Šis samazinājums var notikt tikai uz sadales tarifu rēķina. “Augstsprieguma tīkla” tarifs ir sadales tarifa sastāvdaļa. Kad trīs lielākie patērētāji iet prom no “Sadales tīkla” uz “Augstsprieguma tīklu”, peļņas procents “Augstsprieguma tīklam” neapšaubāmi pieaugs, bet viņi vēl uzdrošinās celt tarifus.
Kad mēs runājām ar valdēm samazināt tarifus, “Sadales tīkls” tos samazināja, bet “Augstsprieguma tīkls” bija gatavs samazināt par diviem līdz trīs procentiem, taču viņi tarifus ne tikai nav samazinājuši, bet vēl pie SPRK aizgāja pēc paaugstinājuma.
Vai varat nosaukt tos trīs lielākos klientus, kas no “Sadales tīkla” pāriet uz “Augstsprieguma tīklu”?
Visus trīs nenosaukšu, bet viens no tiem ir būvmateriālu ražotājs “Schwenk Latvija”.
Kādas varētu būt sekas pašlaik piedāvātā modeļa ieviešanai?
Elektrības tarifs noteikti pieaugs ne tikai uzņēmumiem, bet arī privātpersonām, jo sadales tīkla uzturēšanas izmaksas tiek dalītas uz galviņām. Kļūst mazāk, uz ko dalīt, un iedzīvotājiem rēķins pieaugs. Mēs valdības deklarācijā esam minējuši nepieciešamību samazināt rēķinus, bet šī ir klaji pretēja darbība.
Jūs tuvākajā laikā plānojat sasaukt tautsaimniecības komisijas sēdi. Kādi komisijai ir instrumenti, lai ietekmētu “Augstsprieguma tīklu”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un to iecerēto tarifu aprēķinu?
Komisijai ir parlamentārās uzraudzības funkcija, un mēs kā likumdevējs varam Finanšu ministrijai uzdot pārskatīt savus tarifus, ņemot vērā to, ka bijis uzdevums samazināt, nevis palielināt. Varam aicināt ministrus skaidrot šādu rīcību.
Šis gan ir atkarīgs no komisijas deputātiem, jo nereprezentēju to kā savu ideju, bet kā deputātu vienotu uzskatu.
Tātad tarifu aprēķināšanas metodikas izmaiņas ir nepieciešamas, bet citādākas?
Protams! Mēs redzam, ka cenām jāiet uz leju, nevis uz augšu!
