Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirms 13. Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar pievilcīgu solījumu programmu par 3x500, par visvisādiem labiem darbiem, ko politiķi, ja tiks ievēlēti, atspērušies veiks.
Sajutusi ilgus gadus krievvalodīgo elektorātu monopolizējušās “Saskaņas” vājumu, Latvijas Krievu savienība pēc diviem izlaistiem vēlēšanu cikliem atkal mēģinās iekļūt Rīgas domē. Politikas eksperti uzskata, ka Eiropas parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītajam politiskajam spēkam atgriezties domē ir izredzes.
Miljardiem Eiropas Savienības naudas, kuru Latvija varēs tērēt nākamo septiņu gadu laikā, tiks apgūta saskaņā ar nesen apstiprināto Nacionālo attīstības plānu. Taču vai ievērojamie līdzekļi tiks ieguldīti tā, lai nestu vēlamo labumu, būs atkarīgs no Ministru kabineta un koalīcijas lēmumiem.
“Šodienas budžeta komisijā “Attīstībai/Par” kārtējo reizi parādīja, ka bija, ir un būs par azartspēlēm gan Rīgā, gan reģionos! Ar M. Bondara gādību tika izgāzts likumprojekts, kur 2. lasījumā bijām iebalsojuši pašvaldību daudz lielāku teikšanu par spēļu zāļu slēgšanu savās teritorijās.” Šādu ierakstu sociālajā vietnē “twitter” 15. jūlijā ievietoja viens no JKP līderiem Gatis Eglītis.
No 15 Rīgas pašvaldību vēlēšanām reģistrētajām partijām liktenīgo piecu procentu pārvarēšana pašlaik tiek prognozēta vienīgi septiņām. Astoņu politisko spēku atbalstītāju balsis – neatkarīgi no to politiskajām simpātijām ‒ vairos nominālo uzvarētāju spēku. Pieredze liecina, ka tieši šīs balsis var izšķirt, kāda nākamos piecus gadus galvaspilsētā būs valdošā koalīcija.
Piecas no septiņām Rīgas domes vēlēšanām jau reģistrētajām partijām startē, skandinot saukli par “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” aizdzīšanu vismaz opozīcijā, ja ne no domes pilnībā. Līdz vēlēšanām gan ir pietiekami daudz laika, lai situācija mainītos, bet pašlaik partiju reitingi vedina domāt – lai sasniegtu šo mērķi kaut daļēji, partijām var būt jāsadarbojas ar “Gods kalpot Rīgai”. To, ka šāda sadarbība ir iespējama, nenoliedz arī kandidējošo spēku Rīgas mēra amata kandidāti.
“Jaunajai Vienotībai” un Zaļo un zemnieku savienībai ceturtdien Rīgas vēlēšanu komisijā iesniedzot vēlēšanu sarakstus, savu dalību ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās oficiāli apliecinājušas septiņas galvaspilsētā populārākās partijas. Visādi citādi prognozējamajā procesā vienīgie par pārsteigumu bija parūpējušies zaļzemnieki, kas pārliecinājuši vēlēšanās kandidēt bijušo politiķi un kādreizējo Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini. Viņam sarakstā perspektīvais otrais numurs.
Uzreiz pēc tam, kad tika publicēti aģentūras SKDS pēc LTV un “lsm.lv” pasūtījuma veiktās Rīgas domes (RD) vēlēšanu aptaujas rezultāti, sociālajos tīklos parādījās neizpratnes pilni jautājumi – kāpēc tai partijai tik daudz, kāpēc tai tik maz? Kas par tiem vispār balsos? Citiem vārdiem, kas tie par nejēgām, kas piedalījušies šajā aptaujā un tik aplamas atbildes devuši. Vai tad tiešām nav skaidrs, ka vienīgā īstā un pareizā partija ir (ierakstīt vēlamo).
Tuvojoties Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kaimiņvalstī, cilvēkiem protestējot pret opozīcijas kandidātu nepielaišanu vēlēšanām, aug nemieri. Tas Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Eiropas Savienības pārstāvi Baltkrievijā mudinājis runāt par Baltkrievijas sodīšanu ar sankcijām, taču Latvija tāpat kā Eiropas Savienība pašlaik priekšroku dod diplomātijai.
Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars konservatīvo apvienības savienību ar Latvijas Reģionālo apvienību pretnostatīja “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējam sarakstam, biedējot vēlētājus, ka pēdējo vadībā valsts galvaspilsēta kļūtu par “varavīksnes” un praida Rīgu.
Lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Rīgas domes vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī, tiks izmantota iepriekšējās vēlēšanās ar būtiskiem traucējumiem strādājošā SIA “Soaar” veidotā vēlētāju ziņu elektroniskās apmaiņas lietojumprogramma. Valsts kontrole (VK) uzsver, ka vēlēšanās izmantojamām informāciju sistēmām jāatbilst noteiktām drošības prasībām un to ieviešana nedrīkst būt sasteigta un nepietiekami finansēta. Pretējā gadījumā ir apdraudēta vēlēšanu norise kopumā, ieskaitot datu drošību un integritāti, kā arī vēlētāju vēlmi piedalīties vēlēšanās.
Prognozējot, ka “Jaunajai Vienotībai” un Jaunajai konservatīvo partijai ir ārkārtīgi mazas izredzes tikt ievēlētām Rīgas domē, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars brīdina vēlētājus, ka, nebalsojot par apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopējo sarakstu, vēlētāji Rīgu padarīs par “praidu” pilsētu vai atdos to 9. maija svinētājiem.
Pagaidām simboliskā nozīmē jeb apvainojošu vārdu un žestu frontē izvērstais karš starp ASV un Ķīnu var noderēt gan par aizvietotāju, gan par aizsākumu īstam karam.
2006. gada 22. septembrī pret Rīgas valsts tehnikuma direktoru Daini Marku tika ierosināts kriminālprocess par kukuļošanu. Izmeklētājs 2006. gada 25. septembrī reģistrēja īpašumtiesību ierobežojumu vienpadsmit nekustamajiem īpašumiem, kas piederēja Markum, tos faktiski atsavinot (uzlika arestu). Šo lēmumu apstiprināja izmeklēšanas tiesnesis, un to nevarēja pārsūdzēt.
Aizvadītajā nedēļā strauji palielinoties ar Covid-19 inficējušos cilvēku skaitam, eksperti cilvēkus mudina neaizmirst, ka nepieciešamību ievērot divu metru distanci neviens nav atcēlis, un gaisā virmo domas par jau atcelto ierobežojumu atjaunošanu. Politiķi šajā jautājumā uzticas ekspertiem. Iespējams, ka, viņus uzklausot, valdība šonedēļ lems par ierobežojumu atjaunošanu. Politiķi gan norāda, ka līdz iespējamajam otrajam pandēmijas vilnim ir jānokārto visi parādi ar cilvēkiem, kas uz saviem pleciem iznesa visu pirmā viļņa smagumu.
Pirms gada sēdēju Saeimas viesu sektorā un telpā ienāca toreiz vēl prezidenta amata kandidāts Egils Levits. Viņš bija manāmi apmulsis, varbūt pat bikls. Ar visiem, kas sēdēja pirmajās rindās, viņš tā garlaikoti sarokojās. Arī ar mani. Lāga vīrs, tāds bija pirmais iespaids. Nevarētu teikt, ka viņā bija jaušama enerģija un degsme rīkoties. Drīzāk gurda vienaldzība pret apkārt notiekošo. Ja ir vēlme, tad to var arī interpretēt kā viedu pacelšanos pāri visam pasaulīgajam.
Saruna ar Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretāru Pēteri Dimantu par to kā Latvijas “zaļos” izslēdza no Eiropas “zaļo” kustības, kurš no kā īsti gribēja aiziet un kāpēc; par Latvijas pašpietiekamību un nepieciešamību iepirkumos dot priekšrocības vietējai, ekoloģiskajai pārtikai, un to, ka valsti šobrīd vada politikāņu kliķe starp kuriem nav cilvēku ar saimnieka domāšanu.
Divu nedēļu laikā Latvijas sociālās drošības sistēma saņēmusi jau otro pliķi no Satversmes tiesas, kas atsevišķus sistēmas elementus nosaukusi par cilvēka necienīgiem un pat diskriminējošiem. Saeimā pastāv uzskats, ka atbildīgā Labklājības ministrija nespēj tik galā ar saviem pienākumiem un iniciatīva vismaz daļēji jāuzņemas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās kandidēs arī daudzi atlaistie deputāti. Saeimai trešdien bija jāizskata sabiedrības iniciatīva, kas aicina atlaistajiem deputātiem nākotnē liegt kandidēt nākamajās divās vēlēšanās. Iniciatīvas autorei nevēloties atklāt savu izskatu, tās tālākā virzība atlikta līdz rudenim. Savulaik atlaistie tautas priekšstāvji iniciatīvu vērtē atšķirīgi, taču dominē vēlme caurkritušo politiķu likteņu lemšanu tomēr uzticēt vēlētājam.
Šonedēļ ar klasisku politreklāmu, atsvaidzinātām līderu bildēm un pacilātiem vēstījumiem sevi startam uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pieteica partija „Gods kalpot Rīgai”.
