Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņā partijas izmanto tradicionālās metodes, kas jau aprobētas gadu gadiem – nekaunīgu debesu mannas solīšanu, reklāmu, kas tagad vairāk pārcēlusies uz virtuālo vidi. Varas partijas liek lietā administratīvos resursus, bet opozīcija niknu kritiku. Ja neskaita stāstu par Oļega Burova (GKR) dārgo pulksteni, vismaz pagaidām kompromatu ir neparasti maz. Bet dramatiskākie krimināltrilleri allaž sākas pēdējā brīdī – lai upuris nepagūst kaut ko sakarīgu izskaidrot un nomazgāties balts.
Svētdien, 9. augustā Baltkrievijā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Savas valdīšanas 26 gados pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pieredzējis daudzas vēlēšanas, un, lai arī visādi gājis, viņš vienmēr izgājis sauss no ūdens, jo arī Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) jau kopš 1996. gada nemainīgi vada Lidija Jermošina, kura savu darbu pieprot labi. Lukašenko vienmēr ir uzvarējis ar 76% un vairāk balsu. Taču šoreiz kaut kas aizgājis ne tā.
Neticot, ka koalīcija laikus spēs vienoties par jaunu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, Jaunā konservatīvā partija rosina vēl uz četriem gadiem iesaldēt kadastrālās vērtības, ar kurām pašlaik cieši saistīts nodoklis. Koalīcijas partneri uz šādu piedāvājumu lūkojas ar aizdomām, bet opozicionāri nekautrējas šo rosinājumu dēvēt par populistisku.
Saeimā pārstāvētajiem konservatīvajiem politiskajiem spēkiem garastāvokli joprojām maitā apziņa, ka vēl jācīnās ar liberālāk domājošajiem kolēģiem, lai tālāku virzību negūtu sabiedrības iniciatīva par viendzimuma partneru reģistrēšanas legalizēšanu. Taču mazītiņu uzvaru tie ir jau guvuši – Saeimas atbildīgā komisija lēmusi, ka Jānis Iesalnieks, izplatot LGBT kopienu aizskarošu informāciju, deputāta ētikas kodeksu pārkāpis nav. Pamatojums lēmumam – vēlme sodīt par viedokļa paušanu atgādina Satversmē aizliegto cenzūru.
Bija tāda Rīgas kinostudijas filma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kurā skolnieks Tomiņš netālu no ostas atrod zelta pulksteni un kopā ar citiem bērniem meklē tā īpašnieku, lai to atdotu viņam.
Labklājības ministrijas izstrādātie risinājumi garantētā minimālā ienākuma palielināšanai nākamā gada budžetā papildus pieprasa no 25 līdz 45 miljoniem eiro, taču Saeimas atbildīgās komisijas deputāti uzskata, ka arī tik ievērojamu līdzekļu pārdalīšana negarantēs cilvēka cienīgu dzīvi un ministrija aiz skaitļiem pazaudējusi cilvēku. Tiesa, tiek solīts, ka nauda pabalsta palielināšanai nākamā gada budžetā tiks atrasta.
Ja politiskā konkurenta skapī kārtīgs skelets nav atrodams, nākas izlīdzēties ar kauliņiem – Oļegs Burovs nēsā neticami dārgu pulksteni, bet savu glīto auto parko uzņēmuma “Rīgas nami” autostāvvietā pie Kongresu nama, kaut gan tur nestrādā.
Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mērķiem Rīgas domē, par sportu, sociālo politiku, uzņēmējdarbības vidi un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.
Pateicoties virknei Latvijas valdošās koalīcijas politiķu un Covid-19, ekonomiskā situācija mūsu valstī ir skumja – vietējo banku vairs nav, ostās ir dramatisks pārkrauto kravu apjoma kritums, dzelzceļš ir lemts bezcerīgai konkurētnespējai, aviācija tiek stutēta ar milzīgiem aizlienētiem finanšu līdzekļiem, tūrisms, viesmīlība un sabiedriskā ēdināšana ir pusmirusi.
Saasinoties priekšvēlēšanu cīņai pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un šīs partijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns visādos veidos reklamē priekšlikumu grozīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību un ierosina neaplikt ar šo nodokli līdz 100 000 eiro vērtas dzīvojamās mājas.
Tieslietu ministrijas jaunajam nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas piedāvājumam pašlaik Saeimā atbalsta nav. To par vismaz apšaubāmu un pašvaldību budžetus apdraudošu dēvē gan koalīcijas partneri, gan opozīcija.
Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai stāsta par paveikto pilsētā, par Latvijas valdības sarūpēto “dāvanu” ventspilniekiem un šīs “dāvanas” seku pārvarēšanas iespējām; pastāsta, kā iecerēts svinēt pilsētas 730. dzimšanas dienu.
Diženās Rīgas pils Svētku zālē, mirdzot kristāla lustrām un spīdot vaskotam parketam, piektdien Valsts prezidents Egils Levits bija vienkopus aicinājis vēsturniekus, pētniekus, valodniekus, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, šīs jomas ekspertus un viedokļu līderus, lai spriestu par Valsts prezidenta iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem, kā arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējas un attīstības plānu. Klātesošie tika iepazīstināti arī ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja un viņa domubiedru Gunta Zemīša un Ilmāra Meža izveidoto latviešu vēsturisko zemju karti.
Nemierā būdami ar valdošā vairākuma opozīcijai atvēlēto lomu valdības lēmumu kontrolē, Saeimas mazākuma pārstāvji vērsušies pie Valsts prezidentu ar lūgumu aizsākt diskusiju par parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbu regulējošo tiesisko aktu uzlabošanu. Cerēto atbildi opozicionāri nesaņēma, taču norādi par nepieciešamību uzlabot politisko kultūru gan. Uz tās deficītu, kas ir pamatā parlamentārās izmeklēšanas komisiju līdzšinējā veikuma zemajai kvalitātei, norāda arī juridisko zinātņu profesors Ringolds Balodis.
Katrs, kurš kādreiz piedalījies starptautiskās konferencēs, būs ievērojis, ka parasti uz tām ir uzaicināti daži eksperti ar augstu politisko vai zinātnisko statusu. Šie cilvēki uzstājas ar savu prezentāciju, kurai bieži vien nav nekādas saistības ar konkrēto vietu un konferences tēmu. Viņi braukā no viena pasākuma uz otru kā tādi kāzu ģenerāļi ar vienu mērķi – paaugstināt attiecīgā saieta prestižu.
Atbilstoši līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tā rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Taču pēc pāris gadiem, kad par obligātu personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem kļūs eID karte un pases vairs nebūs obligāti nepieciešamas, daļai vēlētāju būs liegts piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja netiks rasts risinājums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā izveidot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru, kura izmaksas atkarībā no izvēlētā tehniskā risinājuma varētu svārstīties starp vienu un četriem miljoniem eiro. Iepriekš izstrādātā vēlēšanu iecirkņu tiešsaistes maiņas programma, kas valstij izmaksāja vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, tad izrādīsies lieka.
Aizvadītajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmā lasījuma konceptuāli atbalstīja KPV LV pārstāvošā Ralfa Nemiro, viņam vēl ekonomikas ministra amatā esot, iesniegto ilgi putekļus krājušo likumprojektu, ar kuru, pēc partiju pārstāvju teiktā, paredzēts atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb atbalsta virskompensāciju.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirms 13. Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar pievilcīgu solījumu programmu par 3x500, par visvisādiem labiem darbiem, ko politiķi, ja tiks ievēlēti, atspērušies veiks.
Sajutusi ilgus gadus krievvalodīgo elektorātu monopolizējušās “Saskaņas” vājumu, Latvijas Krievu savienība pēc diviem izlaistiem vēlēšanu cikliem atkal mēģinās iekļūt Rīgas domē. Politikas eksperti uzskata, ka Eiropas parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas vadītajam politiskajam spēkam atgriezties domē ir izredzes.
Miljardiem Eiropas Savienības naudas, kuru Latvija varēs tērēt nākamo septiņu gadu laikā, tiks apgūta saskaņā ar nesen apstiprināto Nacionālo attīstības plānu. Taču vai ievērojamie līdzekļi tiks ieguldīti tā, lai nestu vēlamo labumu, būs atkarīgs no Ministru kabineta un koalīcijas lēmumiem.
“Šodienas budžeta komisijā “Attīstībai/Par” kārtējo reizi parādīja, ka bija, ir un būs par azartspēlēm gan Rīgā, gan reģionos! Ar M. Bondara gādību tika izgāzts likumprojekts, kur 2. lasījumā bijām iebalsojuši pašvaldību daudz lielāku teikšanu par spēļu zāļu slēgšanu savās teritorijās.” Šādu ierakstu sociālajā vietnē “twitter” 15. jūlijā ievietoja viens no JKP līderiem Gatis Eglītis.
