Nevienam koalīcijas partnerim un, domājams, arī nevienam nodokļu maksātājam nepatīk “Jaunās Vienotības” sagatavotais nodokļu celšanas piedāvājums, un neviena partija arī nevēlas vēl vairāk nokaitināt vēlētājus līdz vēlēšanām. Tāpēc valdība Finanšu ministrijas ziņojumu “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai” nolēmusi atlikt.
Diskusijas par nodokļu politikas izmaiņām partijas sola turpināt septembrī, bet domstarpības šobrīd ir tik dziļas, ka kompromiss šķiet teju neiedomājams. Katra partija jaucas citu partiju atbildības sfērās ar partneriem pilnīgi nepieņemamiem ierosinājumiem un risinājumiem.
Jaunā konservatīvā partija, kuras Tieslietu ministrija sagatavojusi būtisku kadastrālās vērtības pieaugumu visiem nekustamajiem īpašumiem visā valstī, pieprasa, lai nekavējoties tiktu grozīts nekustamā īpašuma nodoklis.
Partijas līderis Jānis Bordāns pats piedāvā attiecīgu likumprojektu, tādējādi iejaucoties Finanšu ministrijas darbalaukā. Turklāt Bordāna partija vienlaikus Saeimā virza lēmumprojektu par kadastrālo vērtību iesaldēšanu. Paralēli to dara arī opozīcija. Ārkārtas sēdē aizvakar Saeima nobalsoja par abu priekšlikumu nodošanu komisijām. Tikmēr “Jaunās Vienotības” (JV) pārvaldītā Finanšu ministrija rezervējusi sev veselu gadu nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņu sacerēšanai.
Satiksmes ministrija nav mierā ar Finanšu ministrijas nodokļu celšanas plānu, jo tajā viltīgi iestrādāts arī pieaugums autonodokļiem, bet ne tādā formā, kā labpatīk Jaunajai konservatīvajai partijai. Kopumā gan partijas par mašīnu nodokļu celšanu daudz neuztraucas. Iespējams tāpēc, ka nodokļu kāpums skars nevis jaunas mašīnas, ar kādām brauc bagāti politiķi, bet tādas desmitgadīgas, kādas lieto vidusmēra ļautiņi.
Toties plašāku neapmierinātību koalīcijā izraisījusi “Jaunās Vienotības” iecere paaugstināt nodokļu slogu strādājošiem cilvēkiem ar apgādājamajiem. Galu galā arī politiķiem ir bērni.
Jāatgādina, obligāto veselības apdrošināšanas maksājumu plānots ieviest, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes. Un paaugstinot vēl citus nodokļus. Komplektā ar pieaugušajām kadastrālajām vērtībām nodokļu slogs kļūtu ievērojami smagāks.
Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu dēvē par katastrofālu, jo tā paredz celt kopumā piecus dažādus nodokļus, bet nerisina nekustamā īpašuma nodokļa problēmas. Zināmā mērā liekulīga pozīcija, jo viņa paša partija (JKP) taču virza kadastrālo vērtību kāpumu.
Premjers Krišjānis Kariņš tūlītējai nekustamā īpašuma nodokļa grozīšanai nepiekrīt, jo par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām esot nepieciešama diskusija plašākā sabiedrībā, nevis tikai piecu koalīcijas partiju starpā. Kaut gan pats, kā Neatkarīgā jau vēstīja, ir “piemetis uz salvetes” optimālo nodokļa likmi - 0,2 procenti pašreizējo 1,5 procentu vietā no kadastrālās vērtības.
Arī Nacionālā apvienība nav atbalstījusi JV piedāvājumu “valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai”, jo vienlaikus ar šādām izmaiņām esot jārisina jautājums par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Partijai bažas radot arī autoratlīdzību nodokļa reforma.
Pie tik daudzveidīgām pretrunām un jo īpaši uz drīzo Rīgas vēlēšanu fona saprātīga saruna par nākamā gada budžetu nav iespējama. Kā brīdinājis premjers Kariņš - sanāks kāzu rasols.
Koalīcija pieņēmusi lēmumu - pie rasola taisīšanas atgriezties pēc kāzām. Pārlaidīs Rīgas vēlēšanas un tad ķersies pie nodokļiem. Kā aģentūrai LETA pavēstījis “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts ‒ pie uzlabota nodokļu izmaiņu piedāvājuma apspriešanas koalīcija varētu atgriezties septembra sākumā. Jāpiebilst, arī šī partija JV piedāvājumu ir izbrāķējusi, jo tas paredz samazināt ienākumus trūcīgiem cilvēkiem un ar apgādājamajiem, bet nesamērīgi palielināt bagātnieku ienākumus.
Šobrīd sabiedrības vairākums var uzelpot - valdības iecerētais vidusmēra iedzīvotāju labklājības kritums ir īslaicīgi atlikts. Tomēr virs galvām turpina karāties vesela kaudze zobenu. Tā liecina ieskicētie virzieni Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2021.‒2025. gadam. Kosmiskas kadastrālās vērtības, jauni autonodokļi, obligāta veselības apdrošināšana, zemo nodokļu režīmu atcelšana, tad vēl priekšā ir akcīzes nodokļa kāpums CO2 komponentes dēļ un dabas resursu nodokļa kāpums, kas audzēs pārtikas cenas. Pat uzpīpēt mierīgi vairs nevarēs, jo arī cigaretēm iecerēts ikgadējs cenu kāpums. Un viss tāpēc, ka Latvijas valsts ieslīgusi briesmīgos parādos. Pēc Valsts kases jaunākā apskata datiem, centrālās valdības parāds otrajā ceturksnī pārsniedzis 12,3 miljardus eiro.
