Pašvaldībām grib atņemt nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Administratīvi teritoriālās reformas cīņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju daļēju sakāvi piedzīvojušās pašvaldības sagaida nākamā saķeršanās ar ministriju. Tā vēlas atcelt pašvaldību pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuras pašvaldības atdot negrib.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”), otrdien iepazīstinot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus ar jaunā Pašvaldības likuma izstrādes gaitu, informēja, ka topošajā normatīvajā aktā pašvaldībām vairs netiks garantētas nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības.

Ministrs skaidroja, ka šādi tiks noņemts “kārtējais birokrātiskais šķērslis uzņēmējiem un privātpersonām”. J. Pūce atzina, ka saistībā ar pirmpirkuma tiesību institūtu gaidāmas lielas diskusijas, bet, pēc viņa teiktā, pašlaik pašvaldības pirmpirkuma tiesības izmanto ļoti reti. Turklāt ministrs apgalvoja, ka jau sen ir izdomāti veidi, kā šo normu apiet.

“Stimulēt iedzīvotāju vēlmi juridiski apiet likumu nevajadzētu,” piebilda ministrs, norādot, ka par pirmpirkuma tiesību atcelšanu vai saglabāšanu būs vēl jādiskutē. Un ministrs nekļūdās - pašvaldības patiešām iebilst šai iecerei.

Reģionālo attīstības centru apvienība vieno 21 pašvaldību, un tās priekšsēdētājs Valkas pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka pirmpirkuma tiesību atcelšana būtu “ļoti kļūdaina rīcība”.

“Mēs jau esam sagatavojuši vēstuli, kur aicinām to nedarīt. Tieslietu ministrija bija norādījusi, ka pašvaldības pirmpirkuma tiesības varētu izmantot padsmit reizes gadā, bet tas nevar būt arguments, lai atceltu tās. Pašvaldības šo iespēju neizmanto ļaunprātīgi, vien tad, kad tas ir pamatoti,”

saka V.A. Krauklis. To apliecina arī Rīgas domes Īpašuma departamenta sniegtā informācija, ka pēdējo piecu gadu laikā Rīgas pašvaldība pirmpirkuma tiesības izmantojusi vien sešos gadījumos.

V.A. Krauklis skaidro, ka pirmpirkuma tiesības pašvaldībām dāvā iespēju lēti iegādāties īpašumus, kas nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai. Alternatīva - īpašuma atsavināšana - esot daudz sarežģītāka, dārgāka un prasot vairāk laika.

Apvienības vadītājs tāpat norāda, ka pirmpirkuma tiesības sniedz pašvaldībām arī savdabīgu instrumentu kārtības uzturēšanai nekustamo īpašumu tirgū. V.A. Krauklis skaidro, ka pašvaldības uzmana cenas nekustamajā tirgū un, ja pamana kādu īpašumu, kuru saimnieks pārdod par cenu, kas zemāka par kadastra vērtību, tad pašvaldības izmanto šādu iespēju un īpašumu nopērk par pārdevēja uzrādīto cenu. “Šī norma disciplinē pārdevējus norādīt patieso īpašuma vērtību, jo nereti samazinātu cenu uzrāda, lai mazāki nodokļi būtu jāmaksā valstij. Tātad šī norma palīdz pildīt arī valsts budžetu,” saka apvienības vadītājs.

Jautāts, vai pašvaldībām nepietiktu ar Tieslietu ministrijas piedāvāto ierobežoto darījumu skaitu pirmpirkuma tiesību formātā, V.A. Krauklis atbild retoriski: “Bet, ja patiešām vajag vēl vienu reizi. Nav jau pašlaik problēma ar šo normu, neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ne skaļi, ne kuluāros, ka to kāda pašvaldība ļaunprātīgi būtu izmantojusi”.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis ir kategoriski pret likuma izstrādātāju iecerei. “Neesmu runājis ne ar vienu pašvaldības vadītāju, kas teiktu, ka šādas tiesības nevajag. Tur ir sava loģika, pašvaldības redz, kas notiek tās teritorijā, redz iedzīvotāju vajadzības, un šīs tiesības netiek izmantotas nelietderīgi. Tās izmanto tikai nepieciešamības gadījumā,” saka G. Kaminskis, kas atzīst, ka pirmpirkuma tiesības patiešām tiek izmantotas ļoti reti.

“Pašvaldība kontrolē un skatās, ja pārdod labu māju, kurā, piemēram, var uztaisīt sociālos dzīvokļus, bet kāds cits to grib nojaukt, tad te ir tā iespēja, kuru pašvaldība izmanto. Ieguvēja jau būs sabiedrība,” skaidro LPS priekšsēdis, kura vadītā organizācija ir gatava savas intereses aizstāvēt Saeimā.

VARAM jauna pašvaldības likuma nepieciešamību skaidro ar to, ka pašlaik spēkā esošais likums “Par pašvaldībām” pieņemts 1994. gadā, bet kopš tā laika ir notikušas ievērojamas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, tai skaitā veikta virkne uzlabojumu, lai mazinātu administratīvo slogu, normatīvo aktu apjomu un uzlabotu sniedzamo publisko pakalpojumu kvalitāti. Tādēļ pašvaldību darbā un to pārraudzībā nepieciešams jauns, mūsdienīgs tiesiskais regulējums, kas būs stabils pamats pašvaldību darba organizēšanā un novērsīs identificētās likuma nepilnības.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais