Politisko samazgu zupa Rīgas domē

© Ekrānšāviņš

„Atkal privatizējat 18.novembri?” – vieglā greizsirdībā Jānim Iesalniekam (NA) uzklupa kāda tviteriste. Iesalnieks, droši vien nedomādams neko par privatizāciju, bet gan par Rīgas domes vēlēšanām, bija ielicis savā tviterkontā nelielu aptauju: „Šonedēļ rīdziniekiem būs iespēja tiešā veidā ietekmēt Rīgas nākotni. Kādu Rīgu izvēlēsies tu Rīgas domes vēlēšanās?”

Un bija iespēja izvēlēties Rīgu vismaz tviterlentē: „Praida Rīgu (A/Par/Pro), 9.maija Rīgu („Saskaņa”) vai 18.novembra Rīgu (NA/LRA)?” Izvēles mainījās, un līdz vēlēšanu dienai - 29.augustam, - tās vēl mainīsies pietiekami daudz reižu. Tomēr tendence bija manāma: vairums izvēlējās „praida Rīgu”. Pieņemu, ka tviteristi izvēlējās nevis tieši „praida Rīgu”, bet gan „Attīstībai/Par” Rīgu, ko pārstāvētu līdz prastam liberālmarksismam gandrīz jau nonākušie politikāņi. Un tad, protams, sekotu arī „praida Rīga”, kas būtu tikai loģiski.

Sociālo tīklu piedāvātās izvēles - jāatgādina šī patiesība, - izmantojamas vien tiem, kuri ir šo tīklu lietotāji. Un tie lielajā vairumā gadījumu ir aktīvi, sirdī allaž jauni ļauži, nemaz jau nerunājot par dažādām pusaudžu „protesta” organizācijām, kuras „protestē” pret visu, kas kustas. Ja nekustas, tad iekustina. Ir arī dzīves labirintos nomaldījušies indivīdi, kuri vai nu vēlas līdzināties saviem protestējošajiem pusauga bērniem, vai nu vienkārši ir apmāti no propagandas, ko tik spilgti un nepārvarami gāž pār vēlētāju galvām daža laba politkopa.

Bet skaidrs, ka partiju polittehnologi mudina savus aklos dundurus, piedodiet, atbalstītājus piepildīt arī sociālos tīklus ar pārliecību, ka „viņu izvēlētā partija” ir tā, bez kuras vadības Rīgas dome un līdz ar to arī pati metropole nebūs dzīvotāja.

Jaunākā „Latvijas faktu” aptauja liecina, ka „Saskaņa” iegūs ap 17,7% balsu, „Attīstībai/Par” - 17,3%, Latvijas krievu savienība (LKS) - 11,7%, „Jaunā vienotība” - 10,1%, GKR - 9,6%, „Jaunā saskaņa” - 8,3%, ZZS - 7,8%, NA/LRA - 7,1%. Un tad sākas loģiska „neizvēle”: JKP - 3,5% un KPV - 2,1%. Pārējo partiju rezultāts varētu būt mazāks par 2%.

Kaut gan „Saskaņa” ir zaudējusi savu neuzvaramības spozmi, tā ir novājināta, tomēr tās pārpalikušie vēlētāji ir gana stabili savā pārliecībā; nepārsteidz arī LKS aptauju panākumi - zirneklis parasti sajūt, ka muša ir sašvakusi, tāpēc uzbrūk pareizajā mirklī. Politkomiķis Juris Žuravļovs (Jaunā saskaņa) arī izrēķinājis pareizi: ieliks saraksta galvgalī „Rīgas mēra kandidāti” Tatjanu Karginu, kura ir ne tikai smuka, bet arī prot zivis gatavot un pateikt divus vārdus latviski, no kuriem viens ir pidžinvalodā, visi skries un ķers šo sarakstu, lai, izsvītrojot Taņušu, dažādus šoferus, pensionārus, valdes priekšsēdētājus un citus jogas speciālistus, paceltu uz augšu pašu Juri Žuravļovu.

Nav pirmā reize, kad radioimpērijas īpašnieks Žuravļovs sirsnīgi pasmejas par vientiesīgajiem vēlētājiem, sak, mēs taču jokojamies, vai tad jūs nesaprotat? Bet jautājums ir tikai viens: cik, piedodiet, aptaurētam ir jābūt, lai ar visu nopietnību balsotu par šādiem „joku sarakstiem”? Bet varbūt arī balsotāji grib pasmieties par Rīgu? Tad tas der.

Par JKP un KPV, patiesību sakot, nav pat vērts runāt. JKP divos pēdējos gados savās valsts graušanas aktivitātēs ir saskaldījusi tik daudz malkas, ka tās pietiks vēl pāris mūžiem. Savukārt „kampiedervalsts” pārpalikušajai saujiņai nelīdzēs arī nosaukuma maiņa, kura, kā stāsta, būšot varena: politkopa nu saukšoties „Otkatistova vārdā nosauktā Jauno kotlešu partija”. Bet tās laikam tikai baumas: vai nu paliks pie tik gara nosaukuma...

Kopumā pēdējie socioloģiskie dati liecina, ka Jāņa Iesalnieka piedāvātās trīs izvēles tomēr neaptver visu topošās Rīgas domes spektru. Tas noteikti ir plašāks. Bet vēlēšanu rezultātus noteiks tie, kuri aizies uz vēlēšanām: ar saprātu apveltītie rīdzinieki vai tie, kuriem patīk pajokoties, vai tie, kas nav izkāpuši no protestējošu tīņu vecuma, vai tie, kuri nesaprot, kādu politisko samazgu zupu grasās vārīt liela daļa jaunizcepto Rīgas domnieku.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais