Lai arī pašlaik saistībā ar notikumiem Baltkrievijā tiek veidotas valstu pozīcijas, apspriestas iespējamās sankcijas un darbināti izsmalcināti diplomātiski instrumenti, realitātē to iedarbīgumam neviens lāgā netic. Tikai baltkrievi paši var patriekt vai paturēt esošo valsts vadītāju, un informētajās aprindās pašlaik jau tiek vēstīts par entuziasma noplakumu demokrātijas vēstnešu rindās.
Latvijas Saeima pieņēmusi paziņojumu, kurā aicina Baltkrievijā organizēt atkārtotas valsts prezidenta vēlēšanas, saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās ar vienlīdzīgiem noteikumiem. Turklāt vēlēšanās jānodrošina starptautisko novērotāju klātbūtne, un visos vēlēšanu komisiju līmeņos jābūt pārstāvētiem visu vēlēšanu kandidātu atbalstītājiem. Taču aicinājums izrādījies neapstrīdami maziedarbīgs.
Rudens tuvojas
Vakar pret baltkrievu opozīciju ierosināta krimināllieta par varas sagrābšanas mēģinājumu. Tēlaini izsakoties, topošā Koordinācijas padome miermīlīgai varas pārņemšanai tiek piekauta, tāpat kā uzstājīgākie protestētāji. Pārējiem atļauts nomierināties dabiskā ceļā.
Ar katru dienu, kas vairāk attālina no vēlēšanām, iespēja, ka Aleksandrs Lukašenko tiks gāzts, mazinās. Opozīcijas spējas mobilizēt sabiedrību gan bija pārsteigums prezidentam, tomēr viņa izveidotā varas vertikāle ir pietiekami spēcīga. Pašlaik tās stratēģija ir atļaut tautai nolaist tvaiku, vienlaikus sodot nepaklausīgos. Rudens vairs nav aiz kalniem, un tad jau cilvēkiem svarīgākas lietas par demokrātiju būs darāmas - bērni skolā jālaiž, nauda jāpelna. Ēst taču gribas. Taču demokrātiskajai sabiedrībai tas, protams, neliedz pieņemt paziņojumus, kas drīzāk rezonē pašu zemē, un sankcionēt mazsvarīgākus Baltkrievijas valsts darbiniekus. Lietuvieši savu sankciju sarakstu jau pieņēmuši, Latvijas politiķi un diplomāti vēl meklē potenciālo sankciju objektu dzimšanas datus. Teorētiski melnajā listē varētu ietilpt Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un spēka struktūru vadītāji. Pirmie ir tie, kas biļetenus un Lukašenko uzvaru saskaitīja. Otri, kas nodeva padotajiem Lukašenko pavēli dauzīt cilvēkus. Savu sankciju sarakstu grasās pieņemt arī Eiropas Savienība. Iespējams, tāpēc Latvija īpaši nesteidzas ar sava saraksta izziņošanu un prezidenta Lukašenko individuālu sāpināšanu.
Merkelei klausuli nepaceļ
Neatkarīgā aprunājās ar Latvijā dzīvojošu baltkrievieti Jeļenu Naruševiču. Viņa ir žurnāliste reģionālā medijā, katru gadu brauc uz dzimteni satikt tuviniekus un šobrīd ārkārtīgi raizējas par tur notiekošo. “Sirds sāp! Tā vardarbība ir tik liela. Arī Lukašenko atbalstītāju vidū ļoti daudzi par to ir sašutuši. Un pamatoti!” Tomēr diplomātiskajai palīdzībai no malas un ārvalstu finansētai palīdzībai baltkrieviete īsti netic. Nedz Briseles, nedz Maskavas sūtītajai. Starp citu, arī Latvija piešķīrusi 150 tūkstošus eiro cietušo ārstēšanās izdevumiem, juridiskajai palīdzībai un mediju atbalstam. Naudu sadalīs ar nevalstisko organizāciju starpniecību. “Tomēr šis ir brīdis, kad tikai paši baltkrievi var panākt kādas demokrātiskas pārmaiņas savā valstī, un tam jānotiek miermīlīgu reformu ceļā,” tā uzskata Jeļena. Kā uzskata prezidents Aleksandrs Lukašenko, to nezina neviens. Pat ietekmīgākā Eiropas politiķe Vācijas kanclere Angela Merkele. Trešdien pēc ES līderu videokonferences viņa paziņoja, ka ES dalībvalstis neatzīst Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus: “Vēlēšanas nebija nedz godīgas, nedz brīvas, un šī iemesla dēļ šo vēlēšanu rezultāts nevar tikt atzīts!” Informētās aprindās runā, ka viņa šo ziņu gribējusi pavēstīt Lukašenko personīgi, varbūt vēl ko svarīgu pateikt. Taču Lukašenko neesot pacēlis klausuli.
