Raugoties uz valdības ērmīgajām kustībām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņas laikā, rodas daudz jautājumu – ko tas viss varētu nozīmēt? Valdošās partijas šauj sev kājā, vēderā un galvā, un pie viena vēl metas slīcināties nodokļu politikas atvarā. Vai tas būtu politisko pašnāvnieku klubiņš? Laikam jau, ka ne – tur apakšā ir “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” aprēķins.
Nupat sabiedrību ir sašokējis finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) ar Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas virzieniem. Tas ir visai neparasti, ka nodokļi ir kļuvuši par galvaspilsētas vēlēšanu jautājumu, bet nu, ja nav nekas labāks izdomāts, tad iztiks ar to pašu.
Pie jebkurām nodokļu izmaiņām vajadzētu paturēt prātā, ka tās rada stresu un neziņu, tās šausmina biznesu un neveicina uzticību valsts varai. Tāpēc daudzi uzņēmīgi cilvēki brauc projām un naudīgi investori pie mums brauc maz. Vairāk šurp brauc tādi, kas redz garantētu iespēju slaukt šejienes iedzīvotājus, bet ne dot kādu pievienoto vērtību un darba vietas.
Ja vēl plānotās izmaiņas, kuras šoreiz viltīgi netiek sauktas par reformu, būtu vērstas uz sen definēto mērķi par nodokļu sloga samazināšanu darbaspēkam ‒ ko uzstājīgi laiku pa laikam atgādina Latvijas Bankas eksperti Uldis Rutkaste un Kārlis Vilerts ‒, varētu vēl kaut kā saprast. Arī šādas izmaiņas nebūtu bez sāpēm, jo uz kaut kurieni nodokļu slogs jāpārceļ, tomēr tur vismaz varētu saskatīt kaut kādu saturu un virzienu. Varbūt tas tiešām veicinātu Latvijas konkurētspēju. Lai gan kāda var būt konkurētspēja valstij, kuras valdoņi to vien dara, lai konkurētspēju tranzītā, transportā, komercbanku sektorā un vēl daudzās jomās samazinātu…
Finanšu ministrijas piedāvājumā atrodama brutāla nodokļu pacelšana vairākām darbaspēka grupām un pašvaldību aptīrīšana, atņemot tām daļu no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, no kā 180,8 miljonus eiro pārsviedīs medicīnai, kas šai nozarei tik un tā būs par maz.
Salta sirds Finanšu ministrijai ir pret autoratlīdzību saņēmējiem, kas ir plašs radošo profesiju loks - aktieri, mūziķi, arhitekti, žurnālisti, rakstnieki, mākslinieki un citi. Likvidējot līdzšinējo sistēmu, viņu ienākumi būtiski samazināsies un viņu brīvība tāpat kļūs mazāka.
Laikam tieši tāds ir mērķis - dzīt radošus cilvēkus dziļākā trūkumā un aplaimot tikai tos, kas valdošajai varai dzied slavas dziesmas. Šim mērķim ir visādi jauki instrumenti - piemēram, Kultūras ministrijas atbalsta programmas, konkursi, kuros uzvar pielaizīgie un tamlīdzīgi “prodžekti”.
Savas politiskās labsajūtas kontekstā partijas laikam neredz sev nekādu apdraudējumu no tā, ka nospiestie radošie cilvēki var arī sadusmoties. Laikam pietiek uzpirkt dažus viedokļa veidotājus no populāru mākslinieku vidus, kuri pauž sajūsmu par iecerēto koncertzāli parka malā, un pārējie 93% var sūkāt sev kājas īkšķi, kā tas bija ar valsts atbalstu kovidpanikas skarbākajā laikā.
Kā politiski propagandiski publisko attiecību manevri partiju ālēšanās ar nodokļiem ir saprotama - ministri izspēlē diezgan vienkāršu divu gājienu kombināciju. Vispirms paši samudžina savus priekšlikumu likmes un procentus līdz absolūtai makšķerauklas “bārdai”, kur iekšā ir pretrunas un nav saprotams, kur gals, kur sākums. Tad uzdzen tautai baiļu zosādu, liekot saprast, ka radušies draudi tās makam. Bet pēc tam kā balti varoņi visādi demonstrē savu cīņu pret ķezām, kuras paši radījuši. Tautai aizkustinājumā birst pateicības asaras un skan vētraini aplausi, kas pāriet ovācijās. Apmēram tā var saprast “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par!” un Jaunās konservatīvās partijas ilgtspējīgo nodokļu politiku.
Rīgas domes vēlēšanas viņi laikam jau ir ieskaitījuši savā vinnestā, un rīdzinieki jau arī nav tik ļoti pārbiedēti. Pašvaldību apskādēšana draud sāpīgi trāpīt citas pilsētas un novadus, bet mazākā mērā Rīgu. Rīgā dzīvo gana daudz ļaužu ar stabiliem darbiem, ar budžeta finansējumu, kuri vismaz tuvākajā laikā saskaņā ar Finanšu ministrijas plānu tiek likti mierā. Ar Rīgas budžetu vēlāk varēs kaut kā izgrozīties un “atrast” naudu caurumam, ko iecirtīs nodokļu pārdale par labu valstij. Rīga taču ir galvaspilsēta. Citur būs bēdīgāk, bet citur jau tagad vēl nebūs pašvaldības vēlēšanas.
Valdošās partijas dzīvo pārliecībā, ka elektorāts ir jampampiņu masa, kas neko neatceras un neko nespēj paredzēt. Pietiek tikai iekāpt televizorā un pārliecinoši skandēt solījumus par laimi, kas teju tūlīt nolaidīsies pār sirmo Rīgu. Vajag tikai iet pie urnām un izvēlēties pareizos ķiršus. Necik ilgi jau vairs nav palicis - 29. augustā tiks noskaidrots, vai varturi novērtējuši rīdziniekus pareizi.
