Vērojot, kā attīstās notikumi pēcvēlēšanu Baltkrievijā, likumdevējs šodien apstiprinās paziņojumu, kurā pievienojas tai starptautiskās sabiedrības daļai, kas aicina kaimiņzemi organizēt vēl vienas valsts prezidenta vēlēšanas, kurās ar vienlīdzīgiem noteikumiem varēs piedalīties arī opozīcijas pārstāvji. Aicinājums apšaubīt Aleksandra Lukašenko ieņemtā prezidenta amata leģitimitāti atbalstīts netika. Juridisku nianšu dēļ.
Kā zināms 9. augustā noritējušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās par uzvarētāju tika atzīts A. Lukašenko, par kuru nobalsojuši it kā esot 80,1% vēlētāju. Simtiem tūkstošu baltkrievu un Rietumu pasaule šādu rezultātu neatzīst, jo vēlēšanas noritēja opozīcijas kandidātu un miermīlīgo demonstrantu arestu un spīdzināšanas ēnā.
Iespēja “laboties” neizmantoja
Vērojot priekšvēlēšanu norises, Latvija līdzīgi citām Eiropas Savienības dalībvalstīm aicināja Baltkrieviju pārstāt vērsties pret opozīcijas kandidātiem un ļaut vēlēšanām noritēt demokrātiski.
Arī pēc vēlēšanām, kad neapmierināti ar to rezultātiem ielās izgāja protestētāji, pret kuriem tika vērstas kaimiņzemes spēka struktūras, Latvija ieturēja pauzi, turpinot panākt mieru ar mazāka kalibra diplomātiskām metodēm. Taču pēc protestētāju un tā dēvēto siloviku sadursmēm, kas kļuva aizvien biežākas, un pēc A. Lukašenko publiskā paziņojuma, ka Latvija līdz ar citām Baltijas republikām ir tās, kas orķestrē nemierus, turpināt klusēt nespējām arī mēs.
Palīdzēsim arī ar naudu
Pirmdien Saeimas Ārlietu komisija pieņēma Saeimai vēl apstiprināmu paziņojumu, kurā Baltkrievija tiek aicināta organizēt jaunas, demokrātiskas prezidenta vēlēšanas.
Parlaments arī aicinās Latvijas valdību un Eiropas Savienības institūcijas sniegt atbalstu ‒ tostarp finansiālu ‒ Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs skaidro, ka Latvija šim mērķim atvēlēs 150 tūkstošus eiro, kas tiks tērēti, piemēram, juridiskās palīdzības sniegšanai Baltkrievijas varasiestāžu vajātajiem opozicionāriem.
Tiesa, šajā jautājumā atbildīgajā komisijā strādājošie deputāti nebija vienprātīgi.
Piemēram, pret šo priekšlikumu balsoja Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava. Savu nostāju viņš pamatoja ar līdzību. Proti,
ja Krievijas dome izplatītu paziņojumu, kur paustu gatavību finansiāli atbalstīt pilsonisko sabiedrību, lai apturētu fašisma atdzimšanu Latvijā, “tad mēs to uzskatītu par tiešu iejaukšanos valsts lietās”.
Politiķis norādīja, ka ir skeptisks tieši par finansiālā atbalsta minēšanu, jo, ja Latvijā paužam neapmierinātību ar Krievijas organizāciju finansētām sabiedriskām organizācijām, kuras darbojas pret Latviju, tad nebūtu paziņojumā jānorāda finansiāls atbalsts sabiedriskām organizācijām Baltkrievijā.
Amata likumība
Komisijas sēdē izskanēja arī aicinājumi Saeimas paziņojuma valodu padarīt “stiprāku”. Tā Kaspars Ģirģens (KPV LV) aicināja paziņojumā iekļaut tēzi, ka Latvija neatzīst A. Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu. Viņaprāt, ja jau Latvija neatzīst vēlēšanu rezultātus, tas būtu tikai loģiski.
Taču šo ierosinājumu neatbalstīja ne komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), ne Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”).
“Pašreiz pēc nozagtajām vēlēšanām inaugurācijas ceremonija nav notikusi, ja pieņemam šādu paziņojumu, tad pasakām, ka tas prezidents, kuru piecus gadus vienā vai citā veidā esam atzinuši par leģitīmu, dēļ fakta, ka notikušas nedemokrātiskas vēlēšanas, atzīstams par neleģitīmu,” skaidroja R. Kols. Politiķis norādīja, ka tas radītu vairākas juridiskas problēmas, no kurām būtu lietderīgi izvairīties.
Kols uzsvēra, ka gadījumā, ja likumā noteiktajā laikā - līdz 9. oktobrim - A. Lukašenko paziņos par inaugurācijas ceremonijas noturēšanu, viņš būs pirmais, kas aicinās pieņemt šādu Saeimas paziņojumu.
Uz to, ka Latvija A. Lukašenko iepriekšējā amata pilnvaru laikā atzinusi par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu, norādīja arī Z. Kalniņa-Lukaševica.
“Mēs varam saprast politiski emocionālo vēlmi iekļaut šo frāzi, ka Lukašenko nav uzskatāms par leģitīmu prezidentu. Vienlaikus, paskatoties uz to no vairākiem aspektiem, jāņem vērā, ka vismaz līdz 9. septembrim Lukašenko ir iepriekšējais mandāts. Ja esam atzinuši viņu šajā iepriekšējā periodā, tad vismaz līdz 9. septembrim viņš ir prezidents un tas ir iespējams pat līdz 9. oktobrim, jo jaunajam prezidentam zvērests jānodod ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlēšanām,” skaidroja parlamentārā sekretāre.
Lukašenko neatzīšana par likumīgu valsts prezidentu varētu radīt sarežģījumus arī situācijas stabilizēšanai Baltkrievijā, jo Polija un Lietuva, kas vēlas uzņemties starpnieka lomu Baltkrievijas varas un opozīcijas sarunās, grib, lai tajās piedalās arī A. Lukašenko - ja starptautiskā sabiedrība viņu atzīst par nelikumīgu prezidentu, tad viņa dalības pamatotība šajās sarunās būtu vismaz apšaubāma.
Arī ārlietu ministrs E. Rinkēvičs atbalsta šo pozīciju, taču jautājumā par A. Lukašenko amata leģitimitāti ir piesardzīgāks. “Neviens neatzīst vēlēšanas. Tas nozīmē to, ka starptautiski, vismaz Rietumos, Eiropā šī leģitimitāte jau tiek nopietni apšaubīta. Līdz 9. septembrim, kad beidzas termiņš, Lukašenko ir Baltkrievijas prezidents, pēc tam, raugoties, kā attīstīsies situācija, ja vēl joprojām būs pie varas, [Lukašenko] būs kaut kādā līmenī Baltkrievijas valdītājs [..] diez vai varam runāt, ka pēc 9. septembra, kad nosacīti sāksies jaunais mandāts, šis cilvēks būs ar tādu pašu statusu starptautiskajā apritē. Noteikti būs daudzas valstis, kas izvairīsies no dažāda veida kontaktiem. Kā tas tiks juridiski formulēts, vēl nevaru pateikt. Šis ir jautājums, kuram es vēlētos plašāku konsensu ne tikai Baltijas valstīs bet arī ES līmenī,” skaidro ārlietu ministrs.
Latvijas un starptautiskās sabiedrības attieksme šajā jautājumā gan varētu mainīties, ja Baltkrievijā situācija eskalētos vēl vairāk. Ārlietu speciālisti atgādina, ka tieši tā par neleģitīmu tika atzīta Muamara Kadāfi vara Lībijā un Bašāra al Asada - Sīrijā.
Katrā gadījumā Ārlietu ministrija un valdība kopumā esot gatava teju visiem iespējamajiem scenārijiem kaimiņvalstī.
Čempionāts bez Minskas
Latvija, kurai ar Baltkrieviju nākamgad ir jāorganizē pasaules čempionāts hokejā, ir apņēmusies nepieļaut šādu tandēmu, ja Baltkrievijā situācija nebūs uzlabojusies.
Valdība ir vienojusies, ka Izglītības un zinātnes ministrija sāk sarunas ar Starptautisko hokeja federāciju, lai pārliecinātu to, ka, situācijai nemainoties, čempionāta daļa no Baltkrievijas tiktu pārcelta uz citu valsti, kas būtu ar mieru šādu pienākumu uzņemties.
“Protams, tas nenotiks ne šodien, ne rīt, ir zināms laika rāmis jāatvēl. Mums jāizdara viss, lai tad, ja politiskā situācija saglabājas tāda, kāda tā ir, šis hokeja čempionāts tiktu pārcelts no Baltkrievijas uz kādu citu valsti,” saka ārlietu ministrs.
Rinkēvičs arī atklāja, ka gadījumā, ja ministrijai sarunās ar federāciju neizdosies panākt vēlamo, valdība pie šī jautājuma atgriezīsies atkārtoti. “Man bija sajūta, ka ministriem ir diezgan vienprātīga izpratne par to, ka, ja situācija attīstās Baltkrievijā negatīvi, būtu ļoti problemātiski uzņemt čempionātu Latvijā.”
“Neredzu, kādā veidā mūsu valsts kopā ar Baltkrieviju varētu šādu čempionātu rīkot. [..] mēs varētu palīdzēt atrast otru valsti. Latvija paliktu viena no rīkotājām,” piebalsoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
