Jautājumā par tehniskās apskates pakalpojuma nodošanu privātās rokās Saeimai lielas teikšanas nebūs, un šīs idejas virzītājiem tas varētu būt izdevīgi. Pārliecinošu atbalstu iecerei pauž tikai Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, pārējie bažījas par iespējamo cenu celšanos, pakalpojuma kvalitāti un ar to saistīto satiksmes drošību.
Tikai labu iecerētajā redz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājošais Krišjānis Feldmans, kurš līdzšinējā tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas kārtībā saskata dažādas afēras.
“Visu laiku Zaļo un zemnieku savienība [vadījusi Satiksmes ministriju: 03.10.10. - 25.10.11. un 11.02.16. - 23.01.19.] veikusi dažādas afēras CSDD. Uz nesaprotamiem noteikumiem bija piesaistīti uzņēmumi, kas ilgstoši sniedza tehniskās apskates pakalpojumus. Izmaiņu mērķis ir, lai šie uzņēmumi, kas to veic, tiktu izvēlēti atklātā konkursā un līdz ar to būtu arī spiediens uz cenu, kam, hipotētiski, būtu jākļūst pievilcīgākai,” saka K. Feldmans.
Nekas nav jāmaina
Savukārt viņa kolēģi komisijā un koalīcijā tik pārliecināti par jaunās kārtības potenciālajiem labumiem nav.
Tā KPV LV pārstāvošajai Janīnai Kursītei nepievilcīga šķiet ideja par valsts rokās esošā rūpala nonākšanu privātajā sektorā. “Jebkura privatizācija ir kāda uzņēmēja labā, tas ir skaidrs. Kaut arī saka, ka tas deformē tirgu, bet es vēlos, lai būtu ļoti daudz valsts iestāžu, lai tās varētu kontrolēt Saeimas deputāti, ministrijas, valdība,” saka deputāte. Vienlaikus viņa atzīst, ka gadījumā, ja šādā veidā paplašinātā konkurence pazeminātu tehniskās apskates iziešanas izmaksas, tad viņai šī ideja jau šķistu simpātiskāka.
Savukārt Nacionālo apvienību pārstāvošais Romāns Naudiņš nesaprot, kāpēc vajag mainīt sistēmu, kas jau šobrīd lieliski strādā.
“Tā ir viena struktūra, kas ļoti veiksmīgi un labi izveidota. Uzskatu, ka ir nepareizi mainīt kaut ko, kas jau labi strādā. Acīmredzot kādam iepaticies labi izveidots bizness. Privātajam nav jādod sakārtotas lietas, turklāt radot neziņu par cenām,” saka R. Naudiņš.
Drošības un konkurences jautājums
Uz citiem aspektiem, kas rada bažas par tehniskās apskates pakalpojuma kvalitāti, norāda opozīcijā esošās “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš. Viņš atgādina, ka tehniskā apskate nepieciešama, lai gādātu par satiksmes drošību, bet, nododot šo pakalpojumu 100% privātās rokās, var rasties situācija, ka, cīnoties izsludinātajā konkursā par tiesībām tikt pie klienta, uzņēmējs var nesamērīgi samazināt pakalpojuma cenu, no kā cietīs pats pakalpojums.
“Primāri vajadzētu domāt par to, kā nepārvērst šo pakalpojumu par biznesu, kurā par klientu cīnīsies ar zemām cenām, bet galvenā būtība, kāpēc vajadzīga tehniskā apskate, - drošība - var ciest. Neesmu pret, bet pasakiet, kā nodrošināt kvalitāti. Ja atbildes nav, tad tā ir kārtējā afēra kāda lobija interesēs, par kuru varam samaksāt ar savām dzīvībām,” prāto I. Zariņš.
Tēzei, ka valstij nevajag iejaukties lietās, ar kurām tiek galā privātais bizness, piekrīt pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits, taču viņam šķiet, ka, veidojot sistēmu, nesamērīga ietekme uz procesiem būs noteiktam uzņēmēju lokam. Deputāts arī atzīst, ka visā valstī vienlīdz augstu tehniskās apskates pakalpojuma kvalitāti var nodrošināt tikai pašlaik spēkā esošā sistēma.
“Ja skatāmies no drošības viedokļa, protams, nodrošināt vienādu standartu visiem autobraucējiem Latvijā vieglāk ir tagadējā situācijā. No otras puses, ja valsts vai pašvaldība var nenodarboties ar kādu funkciju un to var veikt komersants, tad jo mazāk valsts iejaucas, jo labāk,” prāto D. Šmits.
