Skandāli un neuzticēšanās grauj Tukuma partijas tēlu

CER ATGŪT IETEKMI: Partijas "Tukuma pilsētai un novadam" kopsapulcē bijušais vicemērs Aivars Volfs (pa labi oranžā kreklā) atklāja, ka atgūt zaudētās varas pozīcijas kavē savstarpējā neuzticēšanās partijas spicē © Neatkarīgā

Pašapmierinātība, iekšējie aizvainojumi, pārlieka uzticēšanās citu partiju pārstāvjiem - šīs un citas kļūmes tika uzskaitītas opozīcijā nonākušās partijas "Tukuma pilsētai un novadam" kopsapulcē.

Pagājušajā ceturtdienā Tukuma ledus halles konferenču zālē uz novadā vēl nesen ietekmīgākās partijas kopsapulci bija sapulcējušies vien 27 cilvēki. Sēdi vadīja bijušais novada domes priekšsēdētājs un 12. Saeimas deputāts no Vienotības saraksta Juris Šulcs. Viņš atskaitoties par partijas veikumu aizvadītājā pārskata periodā, cita starpā, īpaši slavēja nevis savus partijas biedrus un komandu, bet gan Latvijas Avīzi un žurnālisti Ināru Egli par pašvaldību aktualitāšu atspoguļojuma augsto profesionālo līmeni un pēla pašreizējo domes priekšsēdētāju, Nacionālās apvienības biedru, pirms tam "Tukuma pilsētai un novadam" biedru Normundu Reču. Bijušais partijas biedrs neievērojot atklātības un demokrātijas principus un vairoties sēsties pie viena galda ar kolēģiem no Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem, lai spriestu kā pārvaldīt jaunizveidoto novadu pēc jaunajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks nākamgad jūnijā. "Kā pārvaldīsim jauno teritoriju, kas būs trešā lielākā Latvijā ar 44 tūkstošiem iedzīvotāju", retoriski vaicāja bijušais novada līderis. J.Šulcs uzsvēra, ka "ar kandavieniekiem, engurniekiem un jaunpilniekiem ir svarīgi atrast kopīgu valodu". Lai veicinātu kopīgās valodas meklējumus "uzsākts darbs pie mūsu partijas sejas pārveidošanas". Kādi vaibsti partijas sejā mainīsies netika konkretizēts. Kuluāros izskanēja pieņēmumi, ka jaunā seja varētu būt "Tukuma pilsētai un novadam" ciešāka sadarbība ar varas partiju Attīstībai/Par.

"Tukuma pilsētai un novadam" otras līderis, bijušais domes priekšsēdētājs Aivars Volfs atzina, ka pie varas zaudēšanas "paši vien vainīgi esam". Galvenais neveiksmju iemesls - "paši nevadījām pašvaldību, bet ļāvām to darīt citiem, opozicionāri jau nekā cita nedarīja kā vien izmantoja mūsu kļūdas, pacēla gaismā mūsu nepadarītos darbus". No viņa teiktā varēja noprast, ka esot pie varas starp partijas līderiem iezagusies neuzticēšanās un vienotas izpratnes trūkums par ideoloģisko un ekonomisko darbu virzību. "Gribam, lai mēs būtu atklāti un godīgi vispirms jau savā starpā", norādīja bijušais vicemērs.

Jāatgādina, ka pēdējo divu "Tukuma pilsētai un novadam" pārstāvēto domes priekšsēdētāju J.Šulca (1996—2004, 2005—2014) un Ērika Lukmana (2014-2019) valdīšanas laikā partijas tēlu krietni vien pamaitāja ekonomiska rakstura skandāli.

Šā gada maijā pietiek.com ("Kampara tumbočkas" saiknes: izgaismojas vietējo Tukuma policistu iesaiste) publicēja informāciju par to, ka Tukuma dome nosūtījusi lūgumu SIA Ronis īpašniekam, kādreizējam ekonomikas ministram un Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā “izskatīt iespēju samazināt nomas maksu par Tukuma bibliotēkas telpām Šēseles ielā 3. Domei mēnesī jāmaksā 10 999,48 EUR, bet gadā ap 132 000 EUR. Kā vēsta pietiek.com, "tautā jau folklorizējies apzīmējums “Kampara tumbočka”, attiecībā uz kuru beidzot pamazām sāk rasties skaidrība — saistībā ar bibliotēkas telpām, kas pieder SIA Ronis un ko Vienotības varas laikā Tukuma dome iznomājusi no šīs firmas. A. Kampara valsts amatpersonas deklarācijas liecina: jau 2008. gadā firma Ronis piederējusi vienpersoniski A. Kamparam, kurš deklarējis kapitāldaļas 33 880 latu vērtībā, kā arī parādus tuvu pie 300 tūkstošiem eiro".

Nākamais skandāls saistīts ar Zemgales rajona tiesas piespriesto brīvības atņemšanu uz trim gadiem SIA "Tukums DH" valdes loceklim Jānim Tenbergam par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu.

Tukuma dome nespēj atbrīvoties no liekēžiem oikistiem

2011.gada 1.aprīlī tika iesniegts iesniegums Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tika noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Pavisam laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam apsūdzētais izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, 2 544 782 eiro apmērā. Pēc firmas.lv datiem 75,01% SIA "Tukums DH" daļu pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam "Irvinton Holdings Limited", bet 24,99% Latvijā reģistrētam uzņēmumam SIA "Kubit". Tā patiesie labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi Mareks Varnelis un partijas Vienotība un Jaunā Vienotība lielziedotājs Uldis Mierkalns. Pēc «TV3 ziņu» rīcībā esošā informācijas, Tukuma iedzīvotāji caur pašvaldības uzņēmumu «Tukuma siltums» par stacijā saražoto siltumu maksājot piecas reizes vairāk nekā citi. «Tukums DH» valdes loceklis Jānis Tanbergs, žurnālistiem paudis, ka stacija strādā vairāk nekā piecus gadus un nekad neesot saņemts neviens aizrādījums. No viņa teiktā žurnālisti secinājuši, ka daļa no domes pozīcijas deputātiem par siltuma afērām tomēr bijuši lietas kursā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais