Ja šogad vīrusa radītās krīzes dēļ valsts budžeta deficīts būs aptuveni deviņi procenti, tad nākamajā gadā tam vajadzētu iekļauties divu līdz trīs procentu robežās. Šādu viedokli intervijā “Latvijas Avīzei” paudusi Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka.
Neapmierinātībā ar medicīnas darbinieku jauno atalgojuma modeli Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām.
Veselības ministrija nākusi klajā ar vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanai. Viens no tiem paredz samazināt alkoholisko dzērienu tirdzniecībai atvēlēto stundu skaitu.
Prokuratūra cer, ka kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kurš ierosināts par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, tiks pabeigts līdz gada beigām. Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Gints Bērziņš atgādina, ka par vakcīnu iepirkumu atbildīgajā Veselības ministrijā par šo darbu atbild valsts sekretārs un ministrs – tolaik Daina Mūrmane-Umbraško un Ilze Viņķele.
Valdība, pretēji daudzu saprastajam, ka tā nekad neuzstās uz obligātu vakcināciju, paziņojusi, ka vakcinācija pret Covid-19 noteiktās iestādēs strādājošajiem būtu obligāta, bet darba devēji drīkstētu atlaist nevakcinētu darbinieku.
Valdība iecerējusi radīt tādu normatīvo bāzi, lai vakcinācija pret Covid-19 noteiktās iestādēs strādājošajiem būtu obligāta, bet darba devēji drīkstētu atlaist nevakcinētu darbinieku.
Tikšanās ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāju Arkādiju Suharenko parlamentārieti Aldi Gobzemu tomēr nepaglāba no lietas ierosināšanas par Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem. Atbildīgās komisijas vairākums tomēr saskatīja kodeksa pārkāpuma pazīmes tajā, kā komunikācijā par nevakcinēto cilvēku brīvībām A. Gobzems izmantojis Dāvida zvaigzni.
Sestdien, 3, jūlijā notika politiskās partijas "Kustība "Par!"" kongress, kurā ievēlēja jaunu valdi 11 locekļu sastāvā, no kuriem seši ir tie paši valdes locekļi, kuri jau bija. Par valdes priekšsēdētāju atkal ievēlēts Daniels Pavļuts.
Arī uz 14. Saeimas vēlēšanām partiju “Kustība “Par!”” vedīs tās līdzšinējais priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš teicas sadzirdējis organizācijas biedru saucienus pēc pārmaiņām un sola tādas arī ieviest.
Mēnesis apritējis pēc Kariņa valdības reorganizācijas, kuras rezultātā no valdības tika izmestas kādreiz lielās partijas KPV LV paliekas. Kādi secinājumi pēc valdības pirmā mēneša darba jaunajā konfigurācijā?
Savā politiskajā retorikā ieviešot elementus, kuri, maigi izsakoties, konkrētajā kontekstā ir diskutējami, jaunās partijas “Likums un kārtība” līderis Aldis Gobzems sācis dedzināt tiltus, kuri pat vēl nav uzcelti. To uzskatāmi apliecina divu partijas dibinātāju izstāšanās no organizācijas.
Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija vismaz vienā jautājumā līdz šim bijusi vienota – par tradicionālajām ģimenēm dēvēto cilvēku savienības aizsargāšanu, kas nereti šo politisko partiju redzējumā nav savienojama ar viendzimuma pāru tiesību turēšanu tādā pašā godā.
Nacionālā apvienība uzskata, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš, parakstot paziņojumu saistībā ar Ungārijā pieņemto likumu, kuru Eiropas Komisija uzskata par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesības aizskarošu, rīkojies bezatbildīgi un vienpersoniski.
Pagājušas vien pāris nedēļas, kopš KPV LV patriekta no koalīcijas un pārdalīti amati Saeimas komisijās, bet Jaunā konservatīvā partija, kura no jaunizceptajiem opozicionāriem pārņēmusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadību, bijušajiem partneriem jau steidz atriebties par mazajiem pāri nodarījumiem un diskreditēt tās veikumu. Pagaidām zem sitiena nonākusi vēl nesen KPV LV pārziņā bijusī Iekšlietu ministrija.
Krievu valodas zināšanas nedrīkst būt kritērijs, lai pieņemtu kādu darbā. Tā, noslēdzot Saeimas pavasara sesiju, pauda Valsts prezidents Egils Levits. Saeimas opozīcija šādu nostāju uztver kā agresīvu vēršanos pret lielāko nacionālo minoritāti Latvijā.
Kaut arī politiskā diskusija par eitanāzijas legalizēšanu uz nenoteiktu laiku šī gada pavasarī tika atlikta, Saeimas atbildīgā komisija ir spērusi vienu soli tuvāk tam, lai nākotnē, iespējams, pat nākamajā Saeimas sasaukumā, tā tiku atzīta ar likumu. Izstrādāts mediķu, cilvēktiesību aizstāvju un reliģisko organizāciju atbalstīts likumprojekts, kas pacientiem ļaus atteikties no dzīvību uzturošas ārstniecības.
Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kas no amata tika atlaists saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu, arī otrajā Administratīvās tiesas instancē zaudējis. Tiesa atzinusi, ka viņš no pilsētas galvas amata atbrīvots pamatoti.
Reaģējot uz Jānim Ādamsonam izvirzītajām apsūdzībām, viņa pārstāvētā partija “Saskaņa” paudusi neizpratni par drošības dienestu vilcināšanos un sola savu biedru sodīt vien tad, kad J. Ādamsona vaina būs pierādīta tiesā. Saeimas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības komisijas locekle Ināra Mūrniece drošības dienestu darbu neņemas komentēt, bet aicina J. Ādamsonu un “Saskaņu” rūpīgi pārdomāt turpmākās darbības.
Par pirmo politiķi, kas tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs, kļuvis “Saskaņu” pārstāvošais Jānis Ādamsons. Ceturtdien Saeima viņu izdeva apcietināšanai. Organizācijas, kas daudz kritizēta par sadarbības līgumu ar Krievijā pie varas esošo partiju “Vienotā Krievija”, priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nesteidz vērtēt apsūdzību, taču dod mājienu, ka arests varētu būt politiski motivēts.
Jaunā iekšlietu ministre Marija Golubeva apšauba sava priekšgājēja Sanda Ģirģena izstrādāto plānu Policijas akadēmijas atjaunošanai, jo tas varētu būt pārlieku dārgs un realizējams garākā laika posmā, nekā tas nepieciešams iekšlietu un tiesībsargājošo iestāžu sistēmai kopumā. Paziņojums par ministru maiņu nāca dienā, kad S. Ģirģenam Noziedzības novēršanas padomes sēdē bija iecerēts prezentēt Iekšējās drošības akadēmijas koncepciju.
“Nedrīkst būt situācija, ka valsti vada “Twitter” un “Facebook” , otrdienas vakarā LTV 1 raidījumā “1:1” sacīja Valsts prezidents Egils Levits, atbildot uz raidījuma vadītāja Gundara Rēdera jautājumu par to, cik viņam ir svarīgs reitings. Kā zināms, kopš pagājušā gada Valsts prezidenta reitings ir būtiski samazinājies.
Pēc katastrofāli zemās pilsoņu aktivitātes pašvaldību vēlēšanās gan no opozīcijas, gan koalīcijas pārstāvjiem izskan pārmetumi, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā vēlētāji atsvešināti no politiskajām norisēm un savas pašvaldības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs tam nepiekrīt. Viņš noraida arī versijas, ka šajās vēlēšanās viņa pārstāvētā partija “Latvijas attīstībai” būtu ierindojama zaudētāju sarakstā.
A. T. Plešs pie reformas veidošanas bijis no pašiem pirmsākumiem, jo, līdz kļuva par ministru, viņš vadīja speciālo Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju.
