Tikai pagājušajā gadā dibināto partiju “Republika” jau tagad plosa iekšējas pretrunas – sadzīvot nespēj divi tās līdzpriekšsēdētāji. Lai radītu skaidrību, kurā virzienā organizācijai jāvirzās, nolemts atbrīvoties no viena līdzpriekšsēdētāja, taču pagaidām nav skaidrs, kā to paveikt, jo konfliktējošās puses nespēj vienoties par partijas biedru kopsapulces sasaukšanu.
Apvienojoties Vjačeslava Dombrovska vadītajai biedrībai “Republika 2030” un bijušā “KPV LV” pārstāvja, bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbalstītājiem, partija “Republika” tika nodibināta 2021. gada 28. augustā.
“Mēs nenodarbojamies ar tukšu populismu, mūsu attīstības redzējums paredz iespēju vairāk pelnīt gan iedzīvotājiem, gan valstij (..) Redzam, ka šāds konkrēts mērķis pulcē domubiedrus (..) Latvijai ir nepieciešama spēcīga centriska partija ar skaidru politisko kursu,” dibinot partiju, pauda Vj. Dombrovskis.
Taču partijas darbības daži mēneši ir pierādījuši, ka organizācija nav spējusi izstrādāt skaidru politisko kurus. Galvenokārt iekšējā konflikta un greizsirdības dēļ.
Iekšējās domstarpības izgaismoja vēsts, ka “Republikas” līdzpriekšsēdētājs S. Ģirģens, pametot iekšlietu ministra amatu, piesavinājies jeb, citiem vārdiem runājot, vienkārši nav atdevis dienesta mobilo telefonu.
Bijušais ministrs šādus pārmetumus noraida, skaidrojot, ka nepilnīgas procedūras dēļ nav vēlējies nezināmai personai atdot ierīci, kura var saturēt valsts noslēpumu.
Otram līdzpriekšsēdētājam Vj. Dombrovskim šķita, ka, rūpējoties par jaundibinātās partijas reputāciju, S. Ģirģenam no amata partijā būtu jāatkāpjas, līdz tiek noskaidrotas visas incidenta detaļas un S. Ģirģens atzīts par nevainīgu viņam inkriminētajā nodarījumā. Taču S. Ģirģens, konsultējies ar saviem līdzgaitniekiem, atteicās sekot šim aicinājumam.
Lai noskaidrotu, kā tālāk rīkoties, Vj. Dombrovskis sasauca partijas valdes sēdi, kurai vajadzēja sasaukt partijas biedru sapulci, kurai savukārt būtu jālemj - S. Ģirģenam darbība partijā vismaz uz laiku jāaptur vai viņš var turpināt darbu tajā.
“Viedoklis var būt visiem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr partijā “Republika” tiesības lemt ir partijas biedriem. Nav saprotamas otra partijas līdzpriekšsēdētāja
S. Ģirģena pēdējā laikā veiktās aktivitātes, tostarp veicot aptaujas par atbalstu sev. Man šādas metodes, kurām saskatāma zināma līdzība ar izjukušo partiju “KPV LV”, nav saprotamas, es tās nosodu un stingri aicinu risināt jautājumus juridiski korektā un tiesiskā veidā,”
sasaucot valdes sēdi, pauda Vj. Dombrovskis.
Taču valdes sēde noritēja vislabākajās “KPV LV” tradīcijās - politiskās partijas lēmējinstitūcija nespēja pieņemt lēmumu par kopsapulces sasaukšanu, jo pieņemt lēmumu traucēja abu pušu domstarpības.
S. Ģirģens un viņa cīņu biedrs kopš “KPV LV” laikiem Ēriks Pucens vēlējās valdes sēdes darba kārtību papildināt ar jautājumu par to, kāds ir biedru aktuālais reģistrs, piemēram, vai visi uzņemtie biedri atspoguļojas Uzņēmumu reģistrā iesniegtajā sarakstā.
Ē. Pucens saka, ka partijas līdzpriekšsēdētājs Vj. Dombrovskis neesot atbalstījis valdes sēdes darba kārtības papildināšanu ar šo punktu. Tādēļ, nevienojoties par valdes sēdes darba kārtību, valde arī netika līdz lemšanai par kopsapulces sasaukšanu. Iespējams, ka tuvākajā laikā to sasauks partijas biedri, kuru vairākums, saskaņā ar S. Ģirģena un viņa atbalstītāju pausto, atbalsta bijušo iekšlietu ministru.
Par vienu gan valde esot vienojusies - partijai nepieciešams viens, nevis divi priekšsēdētāji, taču, kad tiks sasaukta biedru kopsapulce, kurā mainīt partijas statūtus un līderi, joprojām nav skaidrs.
Arī Vj. Dombrovskis pieļāva, ka partijas biedri varētu paši sasaukt kopsapulci, jo steidzami ir jārisina partijā izveidojusies situācija. Politiķis uzsver, ka nepieciešams grozīt statūtus, lai noteiktu, ka partijai ir viens līdzpriekšsēdētājs, tāpēc jāpārvēlē valde, jānostabilizē partija un jānosaka tai “skaidrs kurss”.
