Kaut arī Nacionālā apvienība izmantoja visus tai pieejamos instrumentus, lai nepieļautu 40 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai, Saeimas vairākums pieņēma likumu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai. Apvienības pārstāvji vēl cer, ka Valsts prezidents Egils Levits likumu gan neizsludinās, taču, ja tā tomēr notiks, netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.
Aizvadītās ceturtdienas Saeimas sēdē no Nacionālās apvienības deputātu puses izskanēja cerība, ka Valsts prezidents Egils Levits likumu neizsludinās. Šādu - visai vāju - cerību apvienībā bija iedvesusi E. Levita īsi pirms viņa ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā sniegtā intervija interneta portālam “Delfi”. Taču tā pati intervija arī skaidri norāda, ka E. Levits varētu neiejaukties šī likuma virzībā, ja valdība (valdošā koalīcija) būs to apstiprinājusi.
“Es joprojām uzskatu, ka restitūcijas laiks ir beidzies. Šeit ir speciāls gadījums, kad ir runa nevis par restitūciju privātpersonām, bet par kopienas īpašumiem, bet es domāju, ka tas ir jautājums, kas ir jāizšķir valdībai, un tas ir ārpolitisks jautājums - cik mums ir svarīgas stratēģisko partneru domas šajā jautājumā. Es pats uzskatu, ka tas nav nepieciešams, bet tas ir valdības jautājums (..) ja valdība uzskata, ka tas ir vajadzīgs, tad tas ir vajadzīgs, jo valdībai tas ir jāredz attiecīgajā situācijā, jo mums ir zināms spiediens no mūsu stratēģiskajiem partneriem,” norādot, ka šajā jautājumā, visticamāk, uzticēsies valdības lēmumam, 2019. gadā teica E. Levits.
Pagaidām Valsts prezidenta kancelejas atbilde ir šāda: “Valsts prezidentam atvēlētais laiks Saeimā pieņemto likumu izvērtēšanai ir 10 dienas, šajā gadījumā - līdz 20. februārim. Likums tiks rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā dažādus aspektus. Par Valsts prezidenta lēmumu, protams, informēsim sabiedrību, līdzko lēmums pēc likuma izvērtēšanas būs zināms.”
Ja likums tiks izsludināts, tad Nacionālā apvienība cer uz Satversmes tiesu, taču pati tajā, visticamāk, nevērsīsies. Politiskās organizācijas valdes loceklis Jānis Dombrava atzīst, ka vērsties Satversmes tiesā “vispareizāk būtu” kādai personai no diskriminēto puses. Piemēram, kādam romu/čigānu kopienas pārstāvim, jo arī šo kopienu vajāja un iznīcināja nacistiskā Vācija, bet priekšlikumi iekļaut šo kopienu labas gribas atlīdzinājuma likumā Saeimā tika noraidīti.
Uz iespējamo vēršanos Satversmes tiesā norada arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins. Viņš uzskata, ka likuma anotācijā paustais atdala ebreju kopienu no Latvijas tautas, kas ir pretrunā ar Satversmi.
Deputāts atsaucās uz anotācijā norādīto, ka no bijušajiem ebreju īpašumiem, kurus kopiena neatguva, jo tiešie mantinieki tika iznīcināti, labumu guva gan Latvijas valsts, gan pašvaldības, bet ne ebreji, un šo citātu - “Likumprojekts sniegs atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kā arī izglītos Latvijas sabiedrību par padomju komunistiskā totalitārā režīma darbību, nacistiskās Vācijas pastrādātiem kara noziegumiem pret ebrejiem un Latvijas tautu 2. pasaules kara laikā”.
Saskaņā ar jauno likumu atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023. gada līdz 2032. gadam, katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro.
Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.
Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.
Piešķirtos finanšu līdzekļus varēs izlietot arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Atlīdzinājumu izmaksās nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, un no valsts budžeta piešķirtie finanšu līdzekļi glabāsies Valsts kasē. Likumā fondam noteikti vairāki pienākumi, tajā skaitā atskaites sniegšana par līdzekļu izmantošanu. Tāpat fondam būs jānodrošina savas darbības pilnīgs atklātums.
Fondam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanas likumības un atbilstības auditu ne retāk kā reizi gadā veiks Finanšu ministrijas izraudzīts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.
