Gan krievvalodīgo, gan latviski runājošo vidū augstu vērtētā Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska dibinātā partija nav sasniegusi pat gada vecumu, bet to jau satricinājis vienu no partijas līderiem, bijušo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu skarošs skandāls. Viņš tiek lūgts apturēt savu darbību partijā, taču sekot šim aicinājumam S. Ģirģens pagaidām nesteidz.
Viss aizsākās ar TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižetu, kurā tiek stāstīts, ka, pametot iekšlietu ministra amatu, S. Ģirģens lūdzis nokārtot, lai viņš savā īpašumā varētu saglabāt dienesta mobilo tālruni “iPhone”.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kas ir telefona īpašnieks, nav likumīga veida, kā darbinieki izsniegtās ierīces var paturēt privātai lietošanai. Tādēļ centra priekšniece pēc ministra lūguma mēģinājusi jautājumu atrisināt, lai pēc papīriem telefons skaitītos iznīcināts.
Informācijas centra darbinieki stāstījuši, ka no amata pienākumu pildīšanas atstādinātā Informācijas centra priekšniece Līga Lapiņa likusi nokārtot, lai telefons paliktu ministra īpašumā. Viņi pakļāvušies, jo baidījušies iebilst. Informācijas centrs izlēmis S. Ģirģena “iPhone” norakstīt kā sabojātu. Lai to nokārtotu, savu roku pielikuši vismaz četri darbinieki un firma, kas, neredzot aparātu, sagatavoja izziņu, ka tālrunis ir tiktāl bojāts, ka vairs nav remontējams.
Reaģējot uz šīm ziņām, Vj. Dombrovskis paziņoja, ka, viņaprāt, S. Ģirģenam līdz laikam, kad tiek noskaidroti visi apstākļi, ir jāaptur sava darbība partijā un jāatstāj līdzpriekšsēdētāja amats.
“Ja telefons tiešām nav ticis nodots Iekšlietu ministrijai, beidzot pildīt ministra pienākumus, viņam būtu jāatlīdzina valstij iespējamais zaudējums telefona vērtības apmērā. Otrais, kamēr tiesvedība nav beigusies ar rezultātu, kas noņemtu smagu aizdomu ēnu, viņam būtu jāaptur sava darbība kā partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājam,”
saka Vj. Dombrovskis, kas uzskata, ka šāda rīcība partijas biedru un atbalstītāju acīs spētu saglabāt uzticību organizācijai.
Šādu reakciju S. Ģirģens uztver kā nodevību. “Ko jūs darītu, ja ģimenē jūsu brālis (ar šo nav domāts mans brālis Kaspars Ģirģens, bet gan metaforisks salīdzinājums ar kolēģi Vj. Dombrovski, ar kuru kopā dibinājām partiju “Republika”), tuvākais cilvēks, draugs sadurtu jums aizmuguriski nažus mugurā? Viens ir cīnīties ar sistēmu - tur skaidrs, esi neērts, dauza. Bet ko darīt, ja komandas biedrs zina, ka esi nevainīgs, bet tāpat prasa tavas asinis tā vietā, lai palīdzētu cīņā ar sistēmu? Ja šo lasa arī krievu tautības cilvēki, sakiet, vai šāda rīcība ir mužika cienīga? Vai cilvēks, kuru no līdzsvara var izsist lēti sapuvušās sistēmas melnā PR triki, spēs izturēt sistēmas spiedienu un ieviest sabiedrības gaidītās fundamentālas pārmaiņas valsts pārvaldē? Radīt iedzīvotājiem jaunu, svaigu republiku?” ierakstā savā “Facebook” profilā pauž S. Ģirģens, kas pirms lēmuma pieņemšanas vēlas tikties ar partijas biedriem.
Un daļējs atbalsts viņam partijā jau ir. Vj. Dombrovska aicinājumā nodevību saskata arī “Republika” valdes locekļi Ēriks Pucens un bijušā ministra brālis Kaspars Ģirģens. Līdz ar S. Ģirģenu viņi bija nu jau pajukušās partijas “KPV LV” biedri.
Ē. Pucens norāda, ka par vainīgu kādā nodarījumā demokrātiskās un tiesiskās valstīs var atzīt tikai tiesa, bet pret S. Ģirģenu nekādi procesi nav uzsākti. Ē. Pucens atgādina, ka līdzīgi “KPV LV” arī “Republika” cīnās pret sistēmu un kā šādai politiskajai organizācijai tai jārēķinās, ka pret to tiks vērsti aizvien jauni nepatiesi apvainojumi. Ē. Pucens uzskata, ka S. Ģirģenam partija un līdzpriekšsēdētāja amats nav jāatstāj.
“Zinot, cik daudz rotāciju un izmaiņu viņa laikā bija iekšlietu sistēmā, šāda diskreditējoša stāsta iznākšana publiskajā telpā ir tikai loģiska,” uzskata Ē. Pucens.
Savukārt K. Ģirģens pieļauj, ka viņa brāļa izraidīšanā no partijas ir ieinteresēts Vj. Dombrovskis, jo S. Ģirģens, kas partijā kļūst aizvien ietekmīgāks, radot nevēlamu konkurenci.
Viņš arī atklāj, ka jaundibinātās partijas biedru vidū jau skan arī neapmierinātas balsis par to, ka Vj. Dombrovskis un Evija Papule Saeimas balsojumos rīkojas pretēji partijas idejai - piemēram, šie deputāti atbalsta kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai.
Plašākai sarunai ar medijiem, kuri, viņaprāt, realizē organizētu kampaņu pret viņu, S. Ģirģens nav gatavs. Ar sabiedrību, noraidot jebkādus pārmetumus, viņš komunicē ar sociālā tīkla “Facebook” starpniecību.
Tur viņš skaidro, ka nekad mūžā viņam nav ienākusi prātā doma piesavināties valsts mantu.
“Neesmu neko piesavinājies, nekad nav bijušas domas piesavināties valsts mantu. Ja man būtu bijusi doma zagt, tad vislielākās naudas summas apgrozās iepirkumos, būvniecībā - droši vien būtu tādā gadījumā mēģinājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta jaunos projektus novirzīt pietuvinātiem būvniekiem,”
pauž bijušais iekšlietu ministrs.
Viņš gan atzīst, ka telefons, kas bijis ārkārtīgi sliktā stāvoklī, palicis pie viņa. Tas tiek skaidrots ar to, ka, būdams iekšlietu ministrs, viņš bija saņēmis arī augstākā līmeņa atļauju iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, kas nereti arī tika saņemta vai pārsūtīta, izmantojot dienesta telefonu.
Tādēļ, sargādams valsts noslēpumu saturošu informāciju, viņš to paturējis pie sevis, jo valstī neesot normatīvo aktu, kas regulē sensitīvu informāciju saturošu ierīču iznīcināšanu tā, lai tām nepiekļūtu nevēlamas personas.
“Telefonu nepaņēma Valsts drošības dienests vai Satversmes aizsardzības birojs, kam pienākums izņemt telefonu un iznīcināt, lai nebūtu pieejams nevienam citam, lai neradītu ne iekšējus, ne ārējus drošības riskus,” pauž bijušais iekšlietu ministrs.
***
Sandis Ģirģens, bijušais iekšlietu ministrs, partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs:
Neesmu neko piesavinājies, nav doti nekādi prettiesiski norādījumi vai kārtoti darījumi. Šāda vārdu konstrukcija raidījumā “Nekā personīga” tiek izmantota, lai sabiedrībai radītu nepatiesu bildi, nezinot nekādas detaļas. Pret mani nav celtas nekādas apsūdzības. Neesmu pat aicināts uz tiesu. Sabiedrībā tiek iedzīts primitīvs stereotips par kārtējo ministru, kurš izmantojis dienestu savtīgām interesēm, kas neatbilst patiesībai.
Es gribētu ticēt Vjačeslava Dombrovska patiesajiem nodomiem, nākot publiski ar šādu paziņojumu, bet tā nebūs šī reize. Ar domubiedriem esmu izveidojis spēcīgu republikāņu kustību partijas ietvaros. Ar katru mēnesi republikāņu atšķirības partijas ietvaros ir jūtamas. Mūs vieno drosme iet uz pārmaiņām, un mēs neviens nedomājam, ka tas būs viegli un ātri. To, ka saskaršos ar daudziem kompromatiem, zināju, jau dibinot partiju. Diez vai partiju karteļi un organizētā noziedzība gribēs, lai es atgriežos iekšlietu vai cita ministra amatā. Bet mans atbalsts sabiedrībā tikai pieaug. Ja es atkāpšos no līdzpriekšsēdētāja amata, tas nozīmē, ka republikāņu gars tiks iznīcināts. Bet šī nav viena cilvēka partija. Ne es, ne Dombrovska kungs var izlemt šādas lietas. Tāpēc šonedēļ būs republikāņu sapulce ar balsojumu par uzticēšanos man kā partijas līdzpriekšsēdētājam. Līdz šim esam jau šādas metodes izmantojuši svarīgu jautājumu pieņemšanā. Ja būšu zaudējis savu mandātu vadīt partiju, tad tas nenozīmē, ka partijā “Republika” republikāņu kustība beigs eksistēt. Visticamāk notiks partijas biedru kongress, kurā tad lems par jaunu valdi un partijas vadību, tostarp republikāņu. Jāsaprot, ka šo partiju veido divi atzari - “Republika 2030”, ko pārstāv Vjačeslavs Dombrovskis, un “Republikāņi”.
Protams, situācija ar otru līdzpriekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski ir sarežģīta. Ja partiju nevar vadīt divi līdzpriekšsēdētāji, tad ir jāsauc biedru sapulce un jāveic izmaiņas statūtos, un biedriem jālemj par jaunu partijas vadītāju vienā personā. Šobrīd šī safabricētā lieta ir tikai stiprinājusi republikāņu kustības misiju un vēlmi darboties. Jebkurā gadījumā tai būs spēcīga loma nākamās vadības komandas veidošanā.
Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas deputāts, partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs:
Šo dienu laikā ir izkristalizējušās divas pretējas nostājas, kādai būtu jābūt S. Ģirģena rīcībai šajā situācijā, un šis jautājums iezīmē savstarpējas domstarpības partijā. Rosināšu tās atrisināt partijas iekšienē, kā jau arī iepriekš to darīju, bet vienlaikus neatkāpjos no saviem uzskatiem, ka aizdomu ēna par valsts mantas piesavināšanos ir nopietns apdraudējums partijas turpmākajam darbam, kas līdz šim veidota un darbojas pēc augstākajiem profesionālajiem standartiem. “Republika” nav KPV turpinājums, KPV ieradumi man nav pieņemami, un es tos neatbalstu.
