Laikā, kad Rīgas vadība centusies panākt, lai cilvēki gāzes vietā savās apkures sistēmās izmanto biomasu, Eiropas Komisija nākusi klajā ar iniciatīvu, kas koksnes izmantošanu enerģijas ieguvei ierobežotu.
Komisija ir ierosinājusi izmaiņas 2018. gadā pieņemtajā likumā par atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanu. Kaut gan daļa no piedāvātajām izmaiņām ir pozitīvas, tiek piedāvāta arī virkne ierobežojumu koksnes izmantošanai enerģētikā, par spīti tam, ka tā ir klasificēta kā atjaunīgais energoresurss. Piemēram, viens no komisijas priekšlikumiem, pret ko iestājas I. Vaidere, paredz vienotus noteikumus visā Eiropas Savienībā par to, kā valstīm jāizmanto koksnes biomasa, piemērojot tā saucamo kaskādes principu. Tāpat ir bažas, ka tiks nevajadzīgi palielināta birokrātija pat mazu meža platību īpašniekiem.
Politiķe akcentē, ka Eiropas zaļais kurss ir jāīsteno Latvijai izdevīgā veidā. Viņa uzsvēra, ka šādas izmaiņas koksnes izmantošanā neatbalsta, jo komisija nav ņēmusi vērā dalībvalstu atšķirīgo situāciju. To eiroparlamentāriete ir uzsvērusi arī saviem kolēģiem.
Kādus tieši ierobežojumus koksnes izmantošanai Eiropas Komisija ir iecerējusi, un kādi kritēriji izmantoti šo ierobežojumu noteikšanai?
Eiropas Komisija neelastīgi un birokrātiski izpaudusies attiecībā uz koksnes izmantošanu, mēģinot ieviest kaskādes principu - tas ir, skaidri pasaka, ka no koksnes pirmām kārtām jāražo lietas ar augstu pievienoto vērtību un nevajadzētu dedzināt priedes un lielus ozolus. Tas man liekas nevajadzīgi, jo man šķiet, ka bizness pats ar to tiek galā. Man grūti iedomāties, ka uzņēmējs dedzinātu lietaskokus, nevis censtos tos vismaz pārdot.
Šis kaskādes princips uzliktu milzīgu birokrātisku slogu. Ja šo direktīvu pieņems, tā būs jāievieš nacionālajā likumdošanā, prasību izpilde būs stingri jāuzrauga un uzņēmējiem jāatskaitās, kas radītu milzīgas izmaksas un birokrātiju. Tas arī sarežģītu šķeldas izmantošanu apkurē.
Turklāt man nepatīk, ka ar vienu mērauklu mērī visas ES dalībvalstis. Piemēram, vairāk nekā pusi Latvijas sedz meži, un tad ir valstis, kur tiešām katrs krūmiņš jāuzrauga, piemēram, Nīderlande.
Cik lielu atbalstu jau esat izjutusi, piemēram, no somiem vai citu salīdzinoši mežainu valstu pārstāvjiem?
Esmu sapratusi, ka skandināvi arī ir ieinteresēti. Arī somi. Šajā procesā atzinumu veido Zviedrijas pārstāvis, un ceru, ka mums izdosies panākt saprāta balss uzvaru.
Esat minējusi, ka Eiropas Komisijas iniciatīvā ir arī pozitīvi vērtējami priekšlikumi. Kādi tie ir?
Tās lietas vispirms kārtīgi jāizstudē, bet ir pozitīvi, ka komisija pievēršas šai lietai, klasificē, kas ir atjaunīgs un kas nav, cenšas direktīvu padarīt modernāku un atbilstošāku pašreizējiem apstākļiem.
