Saruna ar Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru
Sadarbspējīgā zaļā sertifikāta ideja ar jauno omikrona variantu ir sevi pilnībā izsmēlusi. Cilvēki, kas ir vakcinējušies un pat saņēmuši trešo balstvakcīnu, tāpat sēž mājās ar augstu temperatūru, ja ir saķēruši vīrusu. Par laimi, slimošana notiek vieglākā formā. Bet inficēšanās notiek ļoti lielā apjomā. Manuprāt, “sarkanajām” un “zaļajām” zonām un režīmiem vairs nav nekāda epidemioloģiska pamatojuma.
Zinu daudzus piemērus. Man ir paziņa, kas ir nepārprotami sasirdzis ar Covid-19. Viņš ir pašizolējies, ir uztaisījis paštestu, kas ir pozitīvs. Bet kā viņam pierādīt, ka bija sasirdzis, ja iespēja nodot testu laboratorijā viņam ir tikai šīs nedēļas beigās? Līdz šīs nedēļas beigām viņam, iespējams, vīrusa vairs nebūs. Ir redzams, ka valsts ar testēšanas apjomiem netiek galā.
Kas ir noticis? Kāpēc ir grūtības testēties?
Pašlaik cilvēki dodas uz laboratoriju veikt testu pat ar mazākiem saaukstēšanās simptomiem. Galvenais motivators daudziem ir pozitīva rezultāta gadījumā iespēja pagarināt vakcinācijas sertifikāta termiņu bez balstvakcīnas saņemšanas.
Domāju, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc būtiski pieaudzis rezultātu gaidīšanas laiks, un ir skaidrs, ka līdz to saņemšanas brīdim ļoti daudzi inficēti cilvēki pārvietojas, aplipinot citus. Pārslimošana, nevis vakcīnas saņemšana, ir kļuvusi par galveno motivatoru sertifikāta saņemšanai, kas arī liek secināt, ka steidzami ir jāmaina taktika.
Sadarbspējīgā “zaļā” sertifikāta doma varbūt bija pareiza iepriekš, taču tagad tā rada mānīgu drošības sajūtu, ka, ja ievēros visus drošības pasākumus, tad ar kovidu nesaslims. Diemžēl var saslimt gan. Statistiski redzam, ka tagad saslimst gan nevakcinēti, gan vakcinēti.
Ko sabiedrībai vajag no valdības?
Pašlaik no valdības būtu vajadzīga reaģēšana - nopietni, izsvērti lēmumi. Taču tas, ko redzam, ir “bruņurupuču temps”. Nekas nenotiek savlaicīgi.
Ir būtiski ņemt vērā arī kopējo ekonomisko situāciju valstī. Elektrības un gāzes cenas kāpušas debesīs, līdz ar to uzņēmējiem būtiski pieaugušas izmaksas. Tajā pašā laikā daudzām nozarēm joprojām ir ierobežotas iespējas pilnvērtīgi strādāt.
Viens no “Pfizer” vakcīnas izstrādātājiem ir paziņojis, ka jaunā vakcīna, kas pasargās no omikrona paveida, varbūt būs gatava kaut kad martā. Par to sabiedrībā vispār nerunā.
Uzskatu, ka mūsu valdība nedrīkst vilcināties - ir jābūt atbilstīgai slimnīcu infrastruktūrai. Ir jābūt iespējai uzņemt pietiekami lielu skaitu pacientu, lai tos var izārstēt.
Ir pagalam nejēdzīgi valdības lēmumi - piemēram, saīsināt veikalu darba laiku. Tad īsi pirms veikala slēgšanas rodas rinda un drūzma pie ieejas. Arī veikals ir pilns. Tas taču tieši sekmē kovida infekcijas izplatību! Būtu jādara tieši otrādi - vajadzētu ļaut veikaliem strādāt ilgāk. Nav loģikas.
Tuvojas 15. februāris, kad spēkā stāsies noteikumi par vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu. Kas būs pēc tam?
Ir redzams, ka balsta vakcīnas saņemšanas temps ir ļoti gauss. Tas nozīmē, ka jau tā krīzē cietušo nozaru uzņēmumiem būs vēl vairāk apgrūtināta izdzīvošana.
Ekonomikas ministrijas sagatavotais risinājumu piedāvājums ierobežojumu atcelšanai no 1. marta ir nepilnīgs un piedāvātie risinājumi - novēloti. Turklāt tie neatbilst esošajai epidemioloģiskajai situācijai, kurā vakcinācijas sertifikāti kā drošības garants ir sevi izsmēluši.
Veselības un izglītības sistēmu normalizēšanai, ekonomikas atveseļošanai, enerģētiskās krīzes pārvarēšanai un aizsardzības nozares stiprināšanai pašlaik jābūt galvenajām prioritātēm, kam jāvelta viss valdības un atbildīgo ministriju darbs.
QR koda neesamība vairs nedrīkst būt iemesls darba iespēju ierobežošanai. Tāpēc nākamajā dienā pēc vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņa atcelšanas jāveic atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos. Nav noslēpums, ka daudzi darba devēji šobrīd turpina nodarbināt darbiniekus, kuri nav vakcinējušies.
Tas tādēļ, ka trūkst cilvēku. Valdībai to vajadzētu zināt.
