Atšķirībā no pagājušā gada nogalē bez rezultāta palikušajām Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanām, tieslietu ministra Jāņa Bordāna uz šo amatu virzītajai Valsts prezidenta Egila Levita padomniecei tiesiskuma un Eiropas Savienības jautājumos Irēnai Kucinai tik neveikli brīži, iespējams, nebūs jāpiedzīvo. Saeimas deputātiem viņas līdzšinējā darbība ideoloģiska rakstura problēmas pagaidām nerada.
Reaģējot uz strauju nelegālo imigrantu pieaugumu no Baltkrievijas robežas, pierobežā ir izsludināta ārkārtējā situācija, kas ilgs līdz 10. novembrim. Tās laikā robežsardzei deleģētas paplašinātas tiesības, bet nelikumīgajiem robežas pārkāpējiem, tās sašaurinātas. Cilvēktiesību ekspertiem tas nešķiet pieņemami.
Piemēram, Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai būs tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja Latvijas robežu.
Budžeta sarunu laikā tiks aktualizēts piedāvājums ieviest terminētu samazināto PVN atsevišķās nozarēs. Nākamā gada budžeta sarunu laikā tiks aktualizēts piedāvājums ieviest terminētu samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) atsevišķās nozarēs, trešdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Iztaujājot nu jau bijušo Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, parlamentārās izmeklēšanas komisija tā arī neguva skaidrību par to, kā īsti tapa atlasīti speciālisti tā dēvētajam vakcinācijas birojam, kuriem sākotnēji bija ieplānotas sabiedrībai nesaprotami augstas algas. Izmeklēšana turpināsies, bet pašlaik dažiem Saeimas deputātiem šķiet, ka labāki speciālisti darbam birojā netika piesaistīti apzināti.
Atzīstot, ka vienīgais risinājums Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai ir vakcinācija, Jaunā konservatīvā partija tomēr apturējusi Veselības ministrijas vakcinācijas tempu veicināšanai iecerēto vakcinācijas loteriju un šādi nedaudz aizkaitinājusi koalīcijas partneri - “Attīstībai/“Par!””.
6. augustā tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka viņš kā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu izvirzīs Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos Irēnu Kucinu.
Pēc neveiksmīgi paustā viedokļa par valsts sniegto atbalstu paralimpiešiem, Latvijas Paralimpiskā komiteja grasās pieprasīt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa atsaukšanu no šiem amatiem. Politiķis atzīst, ka viedokli paudis neveiklā formā, bet uzsver, ka sistēmā nepieciešamas izmaiņas. S. Riekstiņam piekrīt arī divi Saeimā ievēlētie bijušie olimpieši – Raimonds Bergmanis un Ivans Klementjevs.
Panākot Vakcinācijas loterijas likumprojekta izņemšanu no Saeimas dienaskārtības, Jaunā konservatīvā partija vēlas arī pārliecināt koalīcijas partnerus, ka likumprojekts vispār nav virzāms tālāk. Skaidras un vienotas pozīcijas šajā jautājumā koalīcijā nav, taču ir skaidrs, ka konservatīvajiem, lai pārliecinātu kolēģus, būs krietni jānopūlas.
Uz 173 kilometru garās Latvijas–Baltkrievijas robežas pašlaik ir mierīgi – nekas neliecina par nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu. Taču, vērojot notikumu attīstību uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, politiķi un atbildīgie dienesti gatavojas ļaunākajam scenārijam. Viens no proaktīvajiem pasākumiem paredz padarīt bargākus sodus par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī cilvēku kontrabandas organizētājiem.
Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Kopš saasinājušās Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības, Lietuva sadūrusies ar ievērojamu nelegālo imigrantu plūsmu, kas, iespējams, izmantojot Baltkrievijas robežsardzes bezdarbību nelegāli šķērso Lietuvas–Baltkrievijas robežu, lai turpinātu savu ceļu dziļāk Eiropas Savienībā.
Kaut arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Viļānu un Rēzeknes novadā, kas pēc reformas apvienoti vienā Rēzeknes novadā, dominēja “Saskaņa”, septembrī gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās jaunizveidotajā novadā sevi par latviskajām nereti dēvējošās partijas jūtas drošāk.
“Zaļajos ir sajūta, ka ceļi jāšķir,” pērnā gada nogalē teica Latvijas Zaļās partijas un vienlaikus Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tagad ideoloģisko atšķirību radītās domstarpības ir atrisinātas un kompromisa rašana apzīmogota ar ZZS tās gandrīz 22 gadu vēsturē nebijušu risinājumu – partiju apvienībai nu ir divi līdzpriekšsēdētāji.
Ar “Saskaņu” saites sarāvusi, “Gods kalpot Rīgai” atkal devusies jauna sadarbības partnera meklējumos, lai partiju apvienībā startētu 14. Saeimas vēlēšanās. Šis varētu būt nopietns izaicinājums, ja ņem vērā, ka identiski centieni vienreiz jau cietuši neveiksmi.
Gaidot, kad, sākot ar septembri, no Latvijas Televīzijas 7. kanāla pazudīs ziņas krievu valodā, kam iecerēta vieta vien sabiedriskā medija interneta platformā, opozīcija pauž satraukumu, ka tūkstošiem krievvalodīgo nespēs pielāgoties jaunajai kārtībai un tādēļ daudz vairāk patērēs Krievijā tapušu ziņu saturu.
Iecerēts, ka izmaiņas stājas spēkā jau 1. septembrī, kad darbs jāsāk arī jaunizveidotajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Tai uzticēts sekot un rūpēties par sabiedrisko mediju attīstību.
Septembrī no Latvijas Televīzijas 7. kanāla pazudīs ziņas krievu valodā – tās tiks iekļautas sabiedriskā medija interneta platformā, bet likums, kas televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējiem uzliek par pienākumu pārraidīt sabiedrisko mediju saturu negrozītā veidā, pašlaik nav attiecināms uz interneta vidē izplatīto saturu.
Nu jau daudzus mēnešus sabiedrības uzmanības centrā piespiedu kārtā ir Covid-19 pandēmija, tās izraisītie sarežģījumi un apgrūtinājumi ikdienā. Opozīcija skandina trauksmes zvanu par to, ka valdības iecere dažiem noteikt obligāto vakcināciju ir pretrunā cilvēktiesībām, pat mudina grozīt Satversmi.
Kamēr Saeimas opozīcija žvadzina brīdinājumus par to, ka tā varētu iniciēt referendumu, kas vērsīsies pret valdības iecerēto obligāto vakcināciju dažām profesijām, Valsts prezidents devis skaidru atbalstu šai valdības iecerei. Un ne velti – iespēja, ka referendumam nepieciešamie paraksti patiešām tiks savākti, ir niecīga.
Lai nākotnē Latvijas valsts būtu sagatavotāka dažādām krīzes situācijām, katram jaunajam Ministru kabineta sastāvam būtu jāiziet īpaši kursi, kas radītu priekšstatu par to, kā spēkā esošie normatīvie akti regulē valsts reakciju krīzes situācijā. Noderētu arī īpaši komunikācijas kursi, kas politiķiem mācītu, kā nerīkoties.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) uzskata, ka, redzot nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas uz Lietuvu, arī mums ir jāgatavojas negatīvākajam scenārijam, ka daļa šo cilvēku var tikt pārvirzīti uz Latvijas robežu. Savukārt premjerministrs sola rast nepieciešamos līdzekļus robežas iekārtošanai.
Tieši Bastīlijas ieņemšanas dienā – 14. jūlijā – Kariņa valdība ieskicēja jaunās Latvijas realitātes vīziju – arvien plašāku un dziļāku iedzīvotāju dalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos.
Saskaņā ar valdības rosinātajiem grozījumiem kovida pārvaldības likumā, no 1. oktobra medicīnas, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs drīkstēs strādāt tikai ar derīgu sadarbspējas sertifikātu. Iekšlietu ministre Marija Golubeva savukārt izteikusies, ka šai grupai, visticamāk, pievienosies arī iekšlietu sistēmas darbinieki, tai skaitā ugunsdzēsēji, kuru vidū vakcinēto šobrīd ir mazāk nekā puse.
Saeima pagaidām nesteidzas izskatīt valdībā apstiprināto likumprojektu, kas paredz, ka noteiktām profesijām vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta. Iespējams tādēļ, lai rastu kopēju valodu ar opozīciju, kas apņēmusies likumprojektu apturēt un pat nodot tautas nobalsošanai.
