Par aktuālo notikumu attīstību Eiropā
Eiropas Parlamentā nonācis Eiropas tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska priekšlikums uz gadu apturēt ievedmuitas nodokļus visam Ukrainas eksportam uz ES. Tas ir paredzēts, lai atvieglotu Ukrainas ražotāju un eksportētāju sarežģīto situāciju kara laikā. Eiropas Parlamentā ar šo strādās Starptautiskā tirdzniecības komiteja, kurā par Ukrainas jautājumiem atbildīga ir deputāte Sandra Kalniete.
“Eiropas Savienība nekad iepriekš nav veikusi šādus tirdzniecības liberalizācijas pasākumus. Tas ir bezprecedenta gadījums gan mēroga, gan ātruma ziņā un spēcīgs politisks signāls Ukrainai. Eiropas atbalstam Ukrainai ir jābūt nepārtrauktam un efektīvam, tādēļ ir apsveicama Eiropas Komisijas iniciatīva. Virzīšu priekšlikuma saskaņošanu EP paātrinātā kārtībā, lai Ukrainas ražotāji, kuri eksportē uz ES valstīm, no ievedmuitas būtu atbrīvoti jau visdrīzākajā laikā,” uzsver S. Kalniete.
S. Kalniete norāda: “Katram eiropietim ir jāsaprot - Ukraina šajā karā nedrīkst zaudēt. Lai Ukraina uzvarētu, Eiropai ir jāpiegādā tai smagie ieroči un jāpastiprina sankcijas pret Krieviju, nosakot arī pilnīgu naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes embargo, tā pārtraucot finansēt Kremļa kara mašīnu.”
Starptautiskais Valūtas fonds aplēsis, ka nākamajos trīs mēnešos Ukrainas kara ekonomikas atbalstam būs nepieciešami ap pieciem miljardiem dolāru ik mēnesi. S. Kalniete ir pārliecināta, ka visai starptautiskajai sabiedrībai ir jāpalīdz Ukrainas ekonomikai ar lielām finanšu injekcijām, kā arī jādomā par nākotni, veidojot finanšu fondu kara izpostītās valsts atjaunošanai. Tas būtu atbalsts, sagatavojot Ukrainu dalībai ES.
“Ukraina ir un būs piederīga Eiropai. Mums ir jāapzinās, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa dzīvo kara ēnā. Taču atšķirībā no ukraiņiem mēs esam drošībā, mūs nenogalina, nav jāslēpjas pagrabos no raķetēm un jābēg no mājām. Jā, palielinās dzīves dārdzība, bet atteikšanās no dažām dzīves ērtībām ir mazākais, ko varam darīt, lai Ukraina uzvarētu karā un Eiropā atgrieztos ekonomiska normālība,” akcentē S. Kalniete.
“Cīnoties pret Krievijas slepkavām un viņu ļaunuma ideoloģiju, ukraiņi cīnās arī par mums un par mieru visā Eiropā. Latvijai ne vien jāturpina ar visiem līdzekļiem atbalstīt Ukrainu, bet arī aktīvāk jāvēršas pret vietējiem Krievijas agresijas simboliem un putinisma atbalstītājiem,” uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte prof. Inese Vaidere.
Viņa atzīmē, ka visā Latvijā joprojām ir vairāki simti padomju okupācijas pieminekļu, kas aizvaino PSRS totalitārisma upurus un viņu ģimenes. Tie jānovāc, nesaudzējot arī pieminekli Pārdaugavā. “Tāpat jāgarantē patiesi droša vide ikvienam, kas iestājas pret Krievijas agresiju. Ar visu bardzību jāvēršas pret katru uzbrukumu - ne vien fizisku, bet arī mutisku. Nekādas iecietības pret karu atbalstošiem izteikumiem vai darbībām!” norāda I. Vaidere.
ES līmenī deputāte turpina strādāt, lai panāktu lielāku palīdzību Ukrainai un spēcīgākas sankcijas pret Krieviju. “Kopš 24. februāra okupanti veikuši neskaitāmus kara noziegumus, tostarp no Ukrainas uz Krieviju nelegāli deportējuši vairāk nekā miljonu cilvēku. Vainīgie nedrīkst palikt nesodīti, tādēļ Krievijas noziegumi jātiesā īpašā kara tribunālā,” ir pārliecināta I. Vaidere. Viņa ir pieprasījusi steidzamu Eiropas Komisijas rīcību, lai Rietumos iesaldētie Krievijas līdzekļi 300 miljardu dolāru apmērā tiktu izmantoti Ukrainas atjaunošanai un apbruņošanai, kā arī kara upuru atbalstam.
Eiropas Enerģētikas foruma viceprezidente I. Vaidere nesen arī organizēja diskusiju ar ES lēmumu pieņēmējiem un enerģētikas nozari par to, kā pārtraukt atkarību no Krievijas energoresursu importa. Viņa pauž gandarījumu, ka izdevies kolēģus pārliecināt par nepieciešamību EP rezolūcijā uzstāt uz pilnīgu atteikšanos no visiem Krievijas energoresursiem nekavējoties, arī gāzes. Uz šādu soli ar vēstuli I. Vaidere personīgi aicinājusi arī Vācijas kancleru Šolcu, norādot uz valsts vēsturisko atbildību apturēt Krievijas izvērsto genocīdu un uzsverot, ka jādara viss, lai palīdzētu Ukrainai uzveikt agresoru.
Pastāvīgais spiediens uz dalībvalstīm ir palīdzējis panākt ievērojamas ieroču piegādes Ukrainai un jaunas ES sankcijas, kas arvien vairāk ierobežo Krievijas iespējas finansēt karu. Tomēr I. Vaidere uzskata, ka nepieciešama vēl stingrāka rīcība.
Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers uzsver, ka konference par Eiropas nākotni noteica Eiropai jaunu ceļu - stiprāku, demokrātiskāku un rīcībai gatavāku Eiropu.
Pēdējā desmitgade ir parādījusi, ka mēs nevaram turpināt virzību no vienas krīzes uz citu.
“Eiropai krīzes ir jānovērš, nevis jāreaģē uz tām. Mēs zinām, ka Putins, Ķīna un pasaule negaida, kad Eiropa būs gatava. Eiropai ir jārīkojas tagad. Lai to paveiktu, konference par Eiropas nākotni piedāvā vairākus priekšlikumus, kuru pamatā ir desmitiem tūkstošu eiropiešu idejas,” saka Manfrēds Vēbers.
Putina nepamatotais un barbariskais iebrukums Ukrainā bija trauksmes zvans Eiropai.
Mums globālā mērogā jārīkojas ātrāk. Tāpēc mums ir jānodrošina, ka galvenajās politikas jomās, īpaši ārpolitikā, lēmumi netiek pieņemti pēc vienprātības principa. Vienai valstij nevajadzētu bloķēt Eiropas kontinentu.
Vairāk - www.futureofeurope.eu
***
ETP grupas apmaksāta publikācija, eppgroup.eu
Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks.
