Cīņā pret civilās savienības likumprojektu Nacionālā apvienība izmantojusi Latvijas parlamentārajā vēsturē reti izmantotu taktiku. Tā ar “Saskaņas” atbalstu panāca, ka Saeimas sēdē nav kvoruma, tāpēc galīgajā lasījumā skatāmajam likumprojektam deputāti tā arī nepievērsās, bet Saeimas sēde tika slēgta.
Ceturtdien, Saeimai nonākot pie darba kārtības punkta “Civilās savienības likums, trešais lasījums”, deputātiem bija jābalso par pirmo, Juridiskajā komisijā atbalstīto priekšlikumu. Par spīti tam, ka pirms tam Saeimas zālē bija reģistrējušies vairāk nekā 80 deputātu, balsojumā par pirmo priekšlikumu piedalījās vien 40. Atrodoties Saeimas sēžu zālē, balsojumā nepiedalījās koalīciju veidojošā Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un likumprojektu iepriekš atbalstījusī “Saskaņa”.
Lai Saeima būtu lemttiesīga jeb būtu kvorums, balsojumā jāpiedalās vismaz 50 - pusei no Saeimas 100 deputātiem. Sekojot Saeimas Kārtības rullim, parlamenta priekšsēdētāja, Nacionālo apvienību pārstāvošā Ināra Mūrniece Saeimas sēdi slēdza. Tās darba kārtībā iekļautie, bet neizskatīti palikušie jautājumi tiks iekļauti nākamo sēžu darba kārtībā.
Nacionālā apvienība jau iepriekš bija brīdinājusi, ka izmantos visus likumīgos veidus, lai nepieļautu civilās savienības likuma pieņemšanu, tādēļ nepiedalīšanās balsojumā tai bija vienīgais veids, kā panākt tā apturēšanu. Ja Nacionālā apvienība pat balsotu “pret”, kvorums būtu nodrošināts un priekšlikums, kā arī likumprojekts kopumā ar balsu vairākumu tiktu pieņemts.
Iespēju noraut kvorumu Nacionālajai apvienībai dāvāja likumprojektu līdz šim atbalstījusī “Saskaņa”. Savu pozīciju tā mainīja pēc tam, kad izskanēja aizdomas, ka, balsojot par likumprojektu Saeimas Juridiskajā komisijā, ticis ietekmēts “Konservatīvo” deputāts Aivars Geidāns.
“”Saskaņas” frakcija uzskata, ka likumprojekta virzība ir jāaptur (..) bet likumprojekts galīgajā lasījumā jāizskata 14. Saeimā. Pretējā gadījumā likumdevējs paliks apkaunojoša koruptīva skandāla ēnā. 13. Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti ir nolēmuši - nekādā veidā ar saviem balsojumiem nepiedalīsies Civilās savienības likuma turpmākajā izskatīšanā,”
norādot, ka likums tomēr ir nepieciešams gan cilvēku mantisko, gan personisko tiesību aizsardzībai, iepriekš paziņoja “Saskaņas” frakcija.
Šādu “Saskaņas” reakciju izraisīja balsojums par likumprojektu galīgajā lasījumā Juridiskajā komisijā. Pirmajā balsojumā pieci balsoja par, bet pieci pret. Deputāts A. Geidāns par likumu nebalsoja. Tā kā balsis sadalījās līdzīgi, komisijas vadītājs Jānis Butāns (“Konservatīvie”) aicināja deputātus balsot atkārtoti. Arī otrajā balsojumā deputāti balsoja tāpat kā pirmajā, bet, kad A. Geidāns atkārtoti atzina, ka viņš par likumprojekta virzību nebalsos, attālināto sēdi skāra tehniskas problēmas, audio skaņa sāka raustīties un pārtrūka. Komisijas priekšsēdētājs kolēģus informēja, ka balsojuma laikā radusies tehniska kļūda. Tika paņemts tehniskais pārtraukums, pēc kura A. Geidāns likumprojektu tomēr atbalstīja.
Tas raisīja aizdomas, ka pārtraukuma laikā A. Geidāns piespiests mainīt savu viedokli un opozīcijas deputāti, kas likumprojektu neatbalsta, vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kas par notikušo sācis resorisko pārbaudi.
Problēmas Juridiskajā komisijā notikušajā nesaskata ne A. Geidāna partijas biedri, ne “Jaunā Vienotība”, ne likumprojektu virzījusī “Attīstībai/Par!”. Pēdējās biedri ir apbēdināti, ka kvoruma noraušanā piedalījusies arī I. Mūrniece.
“Deputātiem, kas neatbalstīja civilās savienības likumprojektu, nopietni jāpārdomā jautājums, ko nozīmē dzīvot tiesiskā valstī un kādus pienākumus tas uzliek likumdevējam. Mums būtu jābūt par paraugu likuma un tiesu varas lēmumu ievērošanā. Taču tā vietā mēs redzam aizspriedumu uzvaras gājienu un vēlmi diskriminēt lielu mūsu sabiedrības daļu par spīti Satversmes tiesas lēmumam un Augstākās tiesas norādījumiem. Tā ir klaja necieņa pret tiesu varu, kas nav pieņemama tiesiskā valstī,”
saka Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošā “Attīstībai/Par!” deputāte Inese Voika.
Partija arī atgādina: ja drīzā laikā netiks pieņemts Civilās savienības likumprojekts, likumdevēja neizdarības dēļ Latvijas tiesu sistēma tiks nevajadzīgi noslogota ar prasībām par ģimenes statusa atzīšanu. Turklāt šī situācija ir diskriminējoša pret mazāk aizsargātiem sabiedrības locekļiem - tiesāšanās prasa līdzekļus un zināšanas, kas ne visiem ir pieejamas.
Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu Saeimas deputātiem līdz 1. jūnijam bija jāpieņem regulējums, kas nodrošina viendzimuma pāru tiesisko aizsardzību. Kā norādījusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina, līdz brīdim, kad būs īstenota regulējuma pilnveide par Satversmes tiesas spriedumu saistībā ar viendzimuma pāru aizsardzību, tiesību normu piemērotāji - iestādes un administratīvās tiesas - Satversmi piemēros tieši un nepastarpināti. Šī gada 30. maijā administratīvā rajona tiesa apmierinājusi pirmo viendzimuma pāra pieteikumu, konstatējot, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē.
Kaut arī citās demokrātiskajās valstīs kvoruma noraušana tiek izmantota biežāk, Latvijā kopš tās neatkarības atjaunošanas šis instruments Saeimas sēdē izmantots ārkārtīgi reti.
Biežāk šī taktika tiek izmantota komisiju sēdēs. Piemēram, 2018. gada septembrī Saeimas Juridiskā komisija kvoruma trūkuma dēļ nevarēja virzīt uz priekšu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām.
Pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas Saeimas sēde kvoruma trūkuma dēļ tika norauta 2010. gada jūlijā, kad koalīcija un opozīcija cīkstējās ap akcīzes nodokli dabasgāzei.
Opozīcija bija tik veiksmīga, ka panāca iecerētā likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā un centās panākt tā apstiprināšanu steidzamības kārtībā arī otrajā lasījumā. Pretojoties opozīcijas spiedienam, koalīcija izmantoja visas Saeimas Kārtības rullī paredzētās iespējas, norāva kvorumu arī atbildīgajā Saeimas komisijā, bet opozīcija tomēr panāca ārkārtas Saeimas sēdes sasaukšanu, un koalīcijai neatlika nekas cits kā nereģistrēties kā klātesošiem. Tādēļ Saeimas priekšsēdētājam nekas cits neatlika kā tā arī nenotikušo Saeimas sēdi slēgt.
Tiesa, kvoruma noraušana negarantē, ka likumprojekts patiešām ir apturēts. To var iekļaut nākamajās Saeimas sēdēs un, ja likumprojekta atbalstītāji nebūs pārliecinājuši pietiekamu daudzumu deputātu piedalīties balsojumā, Saeimas sēde atkal tiks slēgta kvoruma neesamības dēļ, bet likumprojekts paliks karājamies gaisā līdz nākamajam Saeimas sasaukumam.
Interesanti, ka 6. Saeimā, 1998. gada martā skatot grozījumus Kārtības rullī, pilnā nopietnībā tika apspriests priekšlikums, kas deputātiem, atrodoties Saeimas sēžu zālē, liegtu nepiedalīties balsošanā un pat draudētu ar naudas sodu.
