Vjačeslava Dombrovska piektais mēģinājums tīkamas partijas meklējumos

© Reinis Inkēns, Saeima

Vjačeslavs Dombrovskis, kas uz lielās politikas skatuves līdz ar Zatlera Reformu partiju uzkāpa pirms 11 gadiem, kopš tā laika savus mērķus centies realizēt četros politiskajos spēkos. Neveiksmīgi. Nu pienākusi kārta piektajam, un šoreiz cerības tiek liktas uz “Attīstībai/Par!”.

Vj. Dombrovski Saeimā no Zatlera Reformu partijas saraksta ievēlēja 2011. gadā, un ārkārtas vēlēšanās ievēlētās Saeimas saīsinātajā pilnvaru termiņā viņš pabija arī izglītības un zinātnes ministra amatā. ZRP izjūkot, viņš uz tās klāja palika pēdējais un pabeidza organizācijas likvidācijas procesu, kura laikā nākamajā Saeimā, nebūdams partijas biedrs, ar tā dēvēto mīksto mandātu nokļuva no “Vienotības” saraksta. Gadu pastrādājis ar jaunajiem partneriem, Vj. Dombrovskis paziņoja, ka vīlies tajos, un, nolikdams deputāta mandātu, pameta politiku.

Taču pirms 13. Saeimas vēlēšanām politikā viņš atgriezās nu jau “Saskaņas” sastāvā. Vj. Dombrovskis savu izvēli pamatoja ar to, ka “Saskaņa” varētu būt lieliska platforma, lai grautu divkopienu sabiedrības robežas. Taču pēc divu gadu darba viņš vīlās arī “Saskaņā” un pameta to.

Vēlēdamies turpināt politisko darbību, viņš 2021. gadā līdz ar bijušajiem “KPV LV” pārstāvjiem nodibināja partiju “Republika”, bet arī to nācās pamest, jo Vj. Dombrovskis nespēja rast kopīgu valodu ar brāļiem Sandi un Kasparu Ģirģeniem, kas pārņēma organizācijas vadības grožus.

Novērtē paveikto

Nule Vj. Dombrovskis paziņoja, ka pievienojas “vienīgajam liberāli centriskajam un pragmatiskajam spēkam”, kas ir maksimāli tuvs viņa vērtībām - “Attīstībai/Par!”. “AP! ir pierādījusi savu spēju īstenot valstiski nozīmīgas reformas, demonstrējot augstu profesionālisma līmeni, un parādījusi sevi arī kā uzticamu komandas spēlētāju. Es saskatu, ka ar savu profesionālo skatījumu un pieredzi varu sniegt ieguldījumu šajā komandā,” pauž Vj. Dombrovskis. Un paskaidro, ka, par spīti visām prognozēm, AP! šīs Saeimas laikā neticami īsos termiņos spējusi īstenot administratīvi teritoriālo reformu. “Vienmēr jau var labāk, bet pats par sevi tas ir liels panākums,” saka deputāts.

Ņemot vērā, ka AP! veido trīs partijas - Kustība “Par!”, “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme”, Vj. Dombrovskim jāizvēlas, kurā tieši iestāties. Viņa izvēle ir “Latvijas attīstībai”.

Jautāts, kāpēc tā, politiķis skaidro, ka šis politiskais spēks 13. Saeimas sasaukuma laikā kritizēts vismazāk. Un viņš ir pārliecināts, ka, strādājot šajā partijā, viņam ir reālas cerības panākt, lai tā dēvētā 5. kolonna vairs nebūtu trešdaļa sabiedrības, bet tikai 10%.

“Viņi saprot, kas jādara, lai veidotu politisko nāciju un 5. kolonnas apmērs būtu tuvāks desmit procentiem, nevis 30,”

saka Vj. Dombrovskis.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Vj. Dombrovska un AP! spēku apvienošana ir loģiska izvēle gan deputātam, gan politiskajam spēkam. Turklāt šī politiskā spēka vēlētājs vislabāk varētu uzņemt daudzās partijās pabijušo Vj. Dombrovski.

“Ideoloģiski viņiem sapas. Tās vēlētājam Dombrovskis arī varētu neizraisīt alerģiju - šī vēlētāju grupa ir visgatavākā šāda veida eksperimentam. Viņš ir pabijis daudzās partijās, un katra partiju maiņa nākamo padara vēl grūtāku, jo uzkrājas nevēlama bagāža,” saka eksperts.

Sekos Dombrovskim

“Saskaņai” cenšoties tuvināties latviskajam elektorātam, līdz ar Vj. Dombrovski 13. Seimā tika ievēlēta arī bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule. Atšķirībā no Vj. Dombrovska viņa partijā neiestājās, bet, līdzīgi viņam, arī E. Papule pēc divu gadu darba opozicionāru frakcijā izstājās no tās un līdz ar Vj. Dombrovski dibināja partiju “Republika”, kuru līdz ar Vj. Dombrovski arī pameta.

Arī E. Papule nolēmusi pievienoties AP! jeb “Latvijas attīstībai”, ja precīzāk. Savu izvēli viņa skaidro ar to, ka šajā politiskajā spēkā viņai ir vairāk pazīstamu cilvēku.

Jautāta, vai viņai “Latvijas attīstībai” pārmestā saikne ar azartspēļu biznesu neliek aizdomāties, deputāte atzīst, ka apzinās postu, ko var nodarīt azartspēles, taču viņa tās vērtē arī kā ienākumu avotu valsts budžetā.

Ja par azartspēlēm - esmu runājusi ar skolotājiem, kas stāsta par bērnu veidotiem parādiem, ko vecāki pēc tam atmaksā. Es apzinos šīs sfēras negatīvo ietekmi, bet jāvērtē, vai kaut ko aizliedzot, atrisinām šo problēmu, vai arī šī nauda aizies uz citām valstīm, jo spēlēt var arī internetā,” saka deputāte, kurai šķiet, ka šis jautājums jāvērtē plašākā kontekstā.

E. Papule uzskata, ka AP! ir reālas izredzes iekļūt Saeimā. Viņas pieredze liecinot, ka darbs opozīcijā reti, kad ļauj realizēt vēlētājiem dotos solījumus un pārstāvēt viņu intereses.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais