Politika

Šodien Saeimas sēdes dienaskārtībā varētu tikt iekļauts Zaļo un zemnieku savienības iniciētais balsojums par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam. Koalīcija viņa aizstāvībā ir monolīta, taču opozīcija uzskata, D. Pavļutam sniegtais uzticības kredīts ir izsmelts.

Rīgas domes koalīcijā pirms gada iekļuvusī partija “Progresīvie”, kas nule veica ievērojamas izmaiņas savā valdē, jau sākusi vīkšķīties uz 14. Saeimas vēlēšanām. Līdz tām ir vēl nedaudz vairāk nekā gads, un partijas jaunais līdzpriekšsēdētājs Atis Švinka uzskata, ka organizācija spēs izstrādāt tādu programmu, kas ne tikai uzrunās ievērojamu daļu elektorāta, bet arī ļaus piedalīties jaunās valdības veidošanā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina parlamentu lemt par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam (AP).

Lai gan līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl vairāk nekā gads, partijas jau sāk izmest tīklus, zondējot iespējas apvienot spēkus.

Valdības pagaidām nerealizētā vēlme noteiktām profesijām vakcināciju pret Covid-19 padarīt obligātu ar īpaša likuma palīdzību, koalīcijas partneros radījusi neizpratni un aizdomas par to patiesajiem mērķiem – vakcināciju par obligātu noteiktām profesijām var noteikt jau esošās normatīvās bāzes ietvaros. Likumprojektu virzošais ministrs gan norāda, ka problēma ir plašāka un tieši to atrisinātu īpašais likums.

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu koalīciju veidojošās partijas nedēļas sākumā vienojās, ka likumprojekts par prasību noteiktās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19 tiek atlikts.

Šodien Saeima balsos par to, vai no parlamenta uz vienu sēdi ir izslēdzams opozīcijā strādājošais, nevienai frakcijai nepiederošais Aldis Gobzems.

Būvnieku karteļa lietā vēl nav zināms, kas no tajā iesaistītajiem pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu un kāds būs tiesas lēmums, taču šo būvuzņēmēju klienti – pašvaldības un atvasinātās publiskās personas jau var rēķināties, ka tām iesākto projektu realizēšanai būs jāatrod lieki astoņi miljoni eiro.

Eksprezidents Valdis Zatlers Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” politiķiem, kas šobrīd ap sevi cenšas pulcēt tautas masas, veltīja visai skarbus vārdus. Aināru Šleseru viņš nosauca par meli, bet Alda Gobzema aktivitātes nodēvēja par "trampiskām".

Divi gadi bijis pietiekams laiks, lai daži politiskie spēki mainītu savu “stingro pozīciju” un “Attīstībai/Par!” kā padarītu beidzot no savu solījumu saraksta varētu izsvītrot izņēmuma kārtā valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā iekļauto restitūcijas jautājumu jeb 40 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi likumprojektu par 40 miljonu eiro kompensācijas par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem izmaksāšanu ebreju kopienai. Summa izmaksājama desmit gadu laikā.

Labklājības ministrija no “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” lūdz piešķirt finansējumu 37 367 eiro apmērā, lai nodrošinātu atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu ministra biroja un ministra konsultatīvajām amatpersonām, beidzot pildīt amata pienākumus.

Savulaik vienu no lielākajām koalīcijas partijām KPV LV, kas nu pazīstama ar nosaukumu “Par cilvēcīgu Latviju” pametis pēdējais no sākotnējiem līderiem – Ēriks Pucens. Viņš savu mērķu sasniegšanai par atbilstošu atzinis cita opozicionāra – Vjačeslava Dombrovska veidoto politisko spēku “Republika”. Par pievienošanos V. Dombrovska veidotajai partijai paziņojuši arī brāļi Kaspars un Sandis Ģirģeni. Arī viņi savulaik bija par populistisku dēvētās KPV LV kodola pārstāvji.

Saeimas deputātu diskusijā par obligātās vakcinācijas noteikšanu noteiktu profesiju pārstāvjiem, bija vērojama reta parādība – politiķi neslēpti atzina, ka, apstiprinot šo valdības izstrādāto normu, var tikt sakaitināta pandēmijas dēļ jau tā nokaitinātā sabiedrība. Debates šajā jautājumā turpināsies šodien.

Politiskās karjeras laikā trīs partiju Saeimas frakcijās pabijušais Vjačeslavs Dombrovskis šonedēļ sāks dibināt savu partiju – “Republika”. Unikāla šī dibināšana nebūs ne ar pirotehniskām izdarībām, ne plaši pazīstamu personāžu iesaisti.

Eiropas Savienībai gatavojoties tam, ka talibu režīma dēļ paplašināsies bēgļu plūsma no Afganistānas, jau izskanējusi doma, ka šos bēgļus vajadzētu samērīgi sadalīt pa ES dalībvalstīm. Latvijā šāds koncepts netiek sagaidīta ar sajūsmu, taču nav izslēgts, ka pēc ilgākas stīvēšanās šī ideja tomēr tiks pieņemta.

Trešdien zem Alda Gobzema karoga pulcējušies protestētāji pret obligātu vakcinēšanos, iespējams, būs panākuši, ka viņos ieklausās likumdevējs. Saeimā top priekšlikums, kas obligāto vakcinēšanos ļautu aizstāt ar regulāru testu veikšanu.

Neslēptu teju pilsoņu kara draudu gaisotnē Saeimas atbildīgā komisija jau trešo reizi tālākai virzībai nodeva pilsoņu iniciatīvu, kas vakcinēšanos pret Covid-19 pieprasa noteikt brīvprātīgu visām profesijām un ieņemamajiem amatiem.

Tas, cik ātri talibu nemiernieki pārņēma varu NATO spēku pamestajā Afganistānā, pārsteidza teju visu valstu līderus, kas uzskatīja, ka kaut kādas aktivitātes talibi uzsāks tikai rudenī. Pagaidām rietumu pasaule nogaida un pārskatāmā nākotnē neplāno uzsākt arī sarunas ar talibiem. Opozīcijā strādājošo “Saskaņu” pārstāvošais, Saeimas Ārlietu komisijā strādājošais Nikolajs Kabanovs uzskata, ka tā ir pareiza taktika. Vēl labāk, ja Afganistānu vispār liktu mierā un ļautu tai savus sabiedrotos izraudzīties pašai. Deputāts arī uzskata, ka nav pamata žēlot afgāņus, jo tagad viņiem ir iespēja pašnoteikties un veidot savu valsti saviem spēkiem.

Divdesmit gadus ilgušajā karā Afganistānā, Latvijas karavīri piedalījās astoņpadsmit gadus. Nu ASV un viņu sabiedrotajiem pametot valsti, tajā strauji varu atguvis islāmistu grupējums “Taleban”.

Savulaik par buldozeru dēvētais Ainārs Šlesers pēc daudzu gadu pauzes nolēmis atkal atgriezties politikā. Vismaz mēģināt. Lai to paveiktu, viņš savā politiskajā pulkā, kas par “Latvija pirmajā vietā” dēvējams, spējis iesaistīt visnotaļ raibu un noteiktā sabiedrības daļā cienītu publiku. Interesantākais personāžs: bijušā “Latvijas ceļa” lokomotīve Vilis Krištopans, kuram kļūdaini mēdz piedēvēt Latvijas pielīdzināšanu “muļķu zemei”.

Pārapstiprinot nelegālo imigrantu krīzes Latvija–Baltkrievijas pierobežā dēļ valdības izsludināto ārkārtējo situāciju, Saeimā nevienam neradās šaubas par tās nepieciešamību, taču rājienu par nespēju laikus reaģēt uz iepriekš prognozējamu notikumu attīstību saņēma iekšlietu ministre Marija Golubeva.