Gatavojoties šoruden gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, “Jaunā Vienotība” ar nelielām izmaiņām atkārto 13. Saeimas vēlēšanu sarakstu veidošanas taktiku. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš, kura vadītā valdība ir ilgmūžīgākā demokrātiskās Latvijas vēsturē, gatavs sasniegt jaunu rekordu un vadīt arī nākamo valdību.
13. Saeimas vēlēšanās, kaut arī bija partijas kandidāts Ministru prezidenta amatam, K. Kariņš nepiedalījās, jo gana ērti jutās Eiropas Parlamentā, taču līdzīgi partijas biedram Valdim Dombrovskim, kurš par premjerministru kļuva 2008. gada krīzes laikā, viņš Eiroparlamentu pameta, lai kļūtu par Ministru prezidentu. Citu partiju līderi nespēja izveidot vairākuma valdību.
Nu pēc četriem pandēmijas un kara Ukrainā ēnā pavadītajiem gadiem “Jaunā Vienotība”, kas pirms 13. Saeimas vēlēšanām balansēja uz 5% robežas un parlamentā iekļuva kā mazākā frakcija, kļuvusi par populārāko partiju. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma SKDS veiktā aptauja liecina - ja Saeimas vēlēšanas būtu maijā, par to balsotu 9,4% vēlētāju. Otrajā vietā ar 8,5% atbalstu ierindojās Nacionālā apvienība.
Šādi rezultāti partijai, visticamāk, ļāva pieņemt, ka sasniegts pietiekami daudz, lai pārlieku nemainītu līdzšinējo līderu sarakstus. Tādēļ K. Kariņš atkārtoti izvirzīts premjerministra amatam un vienā no partijas atbalsta reģioniem - Vidzemes vēlēšanu apgabalā - noteikts kā vēlēšanu saraksta pirmais numurs. 13. Saeimas vēlēšanās šajā pozīcijā startēja Saeimas prezidijā strādājošā Inese Lībiņa-Egnere.
Par nākamā Saeimas sasaukuma galvenajiem uzdevumiem K. Kariņš izvirzījis valsts drošības stiprināšanu, politiskās nācijas veidošanu un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu.
“Mēs turpināsim manas valdības uzsākto kursu. Mēs jau esam lēmuši par aizsardzības finansējuma palielinājumu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta turpmākajos trīs gados. Tas ir solis mūsu drošības stiprināšanā, bet es esmu pārliecināts, ka nākamajos četros gados mums būs jālemj par vēl lielāka finansējuma piešķiršanu valsts kopējai drošībai,”
saka K. Kariņš.
Viņš arī norādīja, ka 14. Saeimai būs jāturpina valdības iesāktais darbs, ieviešot mērķētu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem. “Šis karš nozīmē, ka dzīve kļūst dārgāka. Mēs visi to redzam - pārtikas, degvielas, apkures cenās. Tā ir kara Ukrainā ietekme, ko Krievija cenšas izmantot savā labā. Šādos apstākļos mums ir pienākums un atbildība palīdzēt iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuriem rocība ir mazāka,” teica K. Kariņš un piebilda, ka šonedēļ valdība lems par “Konservatīvo” kompetencē esošās Labklājības ministrijas sagatavoto piedāvājumu par mērķētas atbalsta sistēmas iedzīvotājiem ieviešanu.
Izmaiņas ir arī “Jaunās Vienotības” Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā. 13. Saeimas vēlēšanās tur ar pirmo numuru startēja partiju apvienību “Jaunā Vienotība” veidojošās Latgales partijas līderis Aldis Adamovičs, taču šajās vēlēšanās piedalīties viņam liedz tiesas spriedums. A. Adamovičs tika atzīts par vainīgu transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanā, un līdz ar naudas sodu tiesa viņam uz noteiktu laiku liedza tiesības ieņemt Saeimas deputāta amatu. Viņa vietā gan netika izraudzīts kāds cits Latgales partijas pārstāvis. Pirmais numurs Latgales vēlēšanu apgabalā būs 13. Saeimā Rīgā ar otro numuru startējušais Rihards Kozlovskis.
“Jaunajai Vienotībai” draudzīgajā Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmajā pozīcija atkārtoti startēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savas pozīcijas Kurzemē un Zemgalē saglabās arī Arvils Ašeradens un finanšu ministrs Jānis Reirs.
“Jaunā Vienotība” ir pirmā no Saeimā pārstāvētajām partijām, kas atklājusi savu premjerministra amata kandidātu un vēlēšanu apgabalu sarakstu līderus.
