Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja rezolūciju, kurā tas aicina pārskatīt Eiropas Savienību veidojošos līgumus un cita starpā paplašināt parlamenta tiesības – ļaut tam pašam rosināt tiesību aktus. Pastāv uzskats, ka šādu tiesību došana ES tuvinātu federālas valsts uzbūvei, ko Latvija vismaz pašlaik neatbalsta.
Tiesības ierosināt tiesību aktus ES līmenī pašlaik gandrīz pilnībā rezervētas Eiropas Komisijai. Gan padomei, gan parlamentam ir netiešas likumdošanas iniciatīvas tiesības, jo tie var pieprasīt tiesību akta priekšlikumu no komisijas, tomēr tai nav pienākuma rīkoties. ES veidojošajos līgumos parlamentam piešķirtas tiešas iniciatīvas tiesības tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, attiecībā uz noteikumiem par parlamenta sastāvu, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Eiropas Parlamenta deputātu pienākumiem.
Eiroparlamenta vairākums uzskata, ka tam kā vienīgajai tieši vēlētajai ES iestādei ir jābūt tiesībām pašam ierosināt tiesību aktus, un, kad nākamo reizi tiks pārskatīti Eiropas Savienības līgumi, aicina tajos izdarīt nepieciešamās izmaiņas.
“Mūsu institucionālā arhitektūra ir gatava pārmaiņām. Ir pienācis laiks atzīt, ka vispārējas un globālas iniciatīvas tiesības parlamentam ir iespējamas, vēlamas un atbilst centieniem padarīt ES demokrātiskāku. Ir pienācis laiks rīkoties, kā liecina arī konferences par Eiropas nākotni priekšlikumi. Pašreizējā situācija ļautu grozīt līgumus tieši šajā nolūkā,” uzskata par rezolūciju ziņojušais Eiropas Tautas partijas grupu pārstāvošais Paulu Ranšels (Portugāle).
Pastāv uzskats, ka šāda Eiroparlamenta tiesību paplašināšana nozīmētu soli tuvāk ES federalizācijai - dalībvalstu pašnoteikšanās mazināšanai, vēl lielāku varu dāvājot Briselei.
“Latvija kopumā neatbalsta esošo līgumu atvēršanu un pārskatīšanu. Mēs neatbalstām institucionālo jautājumu pārskatījumu (..) federālisti ne vienu vien priekšlikumu gribētu redzēt. Tie, kas ES nākotni redz kā federatīvu savienību, saka, ka vajag jaunus līgumus, bet, lai kaut ko grozītu, jābūt vienprātībai,”
saka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Viņš atzīst, ka tiesību aktus sagatavo Eiropas Komisija, taču Eiropas Parlamentam ir tiesības tos labot, tādēļ nav pamata grozīt vai rakstīt jaunus līgumus. “Ir jādarbojas esošo līgumu ietvaros, tos uzlabojot.”
Savukārt Latviju Eiroparlamentā pārstāvošais Ivars Ījabs uzskata, ka institucionālas reformas Eiropas Savienībai ir nepieciešamas. To pierādījusi Covid-19 pandēmija un pašreizējie izaicinājumi drošības jautājumos, kad nepieciešami ātri lēmumi, uz ko ES pašlaik nav spējīga.
Viņaprāt, izmaiņām vajadzētu tieši šos jautājumus. Tā veselības aprūpes jautājumos ES varētu no koordinējošā partnera kļūt par līdztiesīgu lēmēju, bet drošības jautājumos ES varētu koordinēt militāros iepirkumus. I. Ījabs uzskata, ka noteiktos jautājumos varētu atteikties arī no prasības, ka Eiropadomē lēmums tiek pieņemts tikai tad, ja to atbalsta visi. Pašlaik šīs prasības dēļ tiek bloķēti noteikti aspekti ES energopolitikā. Ir arī citi jautājumi, kurus var izlabot, tikai grozot līgumus. Piemēram, Eiroparlaments varētu atteikties no regulārās braukšanas uz Strasbūru, kas ir totāli pretrunā ar ES nosprausto zaļo kursu, bet ir atrunāta līgumos.
Tādēļ I. Ījabs uzskata, ka tiesību aktu ierosināšanas tiesību sniegšana Eiropas Parlamentam līgumu grozīšanas kontekstā nav pat terciārs jautājums. Vienlaikus tas nebūtu nekāds drauds dalībvalstu suverenitātei. To noteikti novērstu, nosakot pietiekami lielu deputātu skaitu, kuriem ir tiesības iesniegt iniciatīvu. “Galvenais demokrātiskais process ES notiek dalībvalstīs. Būtu dīvaini, ja iebalsotu kaut ko pret dalībvalstu interesēm un dalībvalstis tajā vairs neko nevarētu darīt,” prognozējot, ka Eiropadomes loma tiks saglabāta arī grozot līgumus, bet tas šajā Eiroparlamenta sasaukumā nenotiks, saka I. Ījabs.
Savukārt eiroparlamentāriete Sandra Kalniete vispār ir skeptiska par līgumu pārrakstīšanas iespēju, kaut arī parlaments ar Eiropadomi jau izsenis cīkstas par savu pilnvaru paplašināšanu.
Ilggadējā eiroparlamentāriete norāda, ka Eiropadomei likumu iniciatīvas tiesību nodošana parlamentam varbūt arī nebūtu tik nepieņemama, bet nopietnas bažas rada paša līgumu atvēršana.
“Es ļoti labi zinu, ka vislielākais risks, no kā Eiropadome mēģina izsargāties, ir līgumu atvēršana. Kad notiek jauna starpvaldību konference, tad katra dalībvalsts nāk ar savu iepirkumu sarakstu. Tādēļ šo ziņojumu neesmu ņēmusi pietiekami nopietni, jo tas paziņojums ir deklaratīvs, kuru grūti sasniegt,” saka politiķe.
