Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojusies aicināt skolu pedagogus septembrī sākt beztermiņa streiku. Šāds lēmums pieņemts, jo Izglītības un zinātnes ministrija nav piekāpusies nevienā no pedagogu prasībām. Koalīcijā gan ir viedoklis, ka līdz septembrim vēl ir iespējams pieņemt lēmumus, kas apmierinās skolotāju prasības.
Savas prasības pedagogi aizvadītajā ceturtdienā skandēja arī piketā pie Saeimas. Skolotāji vēlas, lai tiem sabalansē slodzes - 60% no darba slodzes skolotājs vadītu mācību stundas, savukārt 40% no darba slodzes gatavotu mācību stundas un veiktu pārējos pienākumus. Nepieciešams arī, lai atalgojuma palielināšanas grafiks ritētu saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un tiktu realizēts taisnīgs finansējuma sadales mehānisms. Proti, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens uzskata, ka vismaz skolotāju cienīga atalgojuma jautājums ir risināms vēl līdz septembrim. Savukārt tajā, ka dažās pašvaldībās ar to ir problēmas, vainojamas tās vietvaras, kas atsakās sekot valdības rīkojumam efektivizēt skolu tīklu - samazināt skolu skaitu, tādējādi atbrīvojot pašvaldību un valsts finansējumu algu palielināšanai.
“Skolotāji atrodas tādā dīvainā situācijā, kur valdība saka, ka nepieciešams efektivizēt skolu tīklu un tad būs algas, bet pašvaldības klaji smaidot to ignorē. Ir pašvaldības, kurām ir labi rezultāti, un ir tādas, kas mierīgi absolūti neko nedara,”
saka politiķis. Viņš norāda, ka skolu tīkla efektivizācijā neieinteresēto pašvaldību dēļ cieš to pašvaldību skolotāji, kas strādā jau reformētā skolu tīklā, jo finanšu nepietiekamība vienā pašvaldībā tiek kompensēta, pārdalot līdzekļus no tām pašvaldībām, kurām naudas reformētā tīkla dēļ būtu gana.
“Būs striktāk jārīkojas valdībai, lai ātrāk efektivizētu skolu tīklu. Lai ātrāk algas būtu lielākas - kur pašvaldības jau rīkojušās, tur viss notiek,” netieši norādot, ka valdībai vajadzētu pieņemt kādu lēmumu, kas kūtrākās pašvaldības nepārprotami pamudinātu rīkoties, saka A. Ašeradens.
Savukārt jautājumā par slodžu sabalansēšanu ātru risinājum A. Ašeradens neredz. Viņš atzīst, ka skolotāji ir pārguruši un pārgurumu radījis ļoti neveiksmīgi realizētais projekts, kas paredzēja pāreju uz kompetenču izglītību, taču netika pārdomāts mācību materiālu sagatavošanas process, kā dēļ cieta pedagogi. “Ir labs pamats diskutēt par noslogojumu un to, kā nodrošināt to jēdzīgu, nevis tādu, kāds tas ir tagad, jo cilvēki jūtas pārstrādājušies un nelaimīgi,” saka A. Ašeradens.
Tam, ka pedagogu lēmumam izsludināt beztermiņa streiku ir pamats, piekrīt atbildīgajā komisijā Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Jānis Vucāns, jo likumā atrunātais grafiks par pedagogu algu palielināšanu netiek ievērots. Un grafiks attiecas ne tikai uz vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, bet arī uz bērnudārza pedagogiem, kas pašlaik saņem par aptuveni 20% mazāk nekā pārējie pedagogi.
“Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur dzīves līmenis ir vismaz salīdzināms ar mūsējo, mums tas atalgojums ir būtiski zemāks. Ja ietu pēc grafika, būtu līdzvērtīgs lietuviešiem, bet tas solītais nav pildīts, pacietības mērs ir pilns, un tas vadzis vienreiz lūst,”
saka J. Vucāns.
Norādīdams, ka streiku pedagogi uzsāks tikai pēc visu eksāmenu pieņemšanas un mācību gada beigšanas, J. Vucāns atzīst, ka streikam izraudzīts ļoti piemērots laiks - priekšvēlēšanu laiks.
“Tagad ir priekšvēlēšanu laiks, un LIZDA ļoti labi saprot, ka šis ir pareizais laiks, kad izspēlēt šo kārti. Kad tad vēl, ja ne tagad, lai būtu ne tikai solījumi, bet tie arī piepildītos. Vai tas nostrādās, tas atkarīgs no kopējās sabiedrības attieksmes, jo ne visi saprot pedagogu prasības un to, ka no viņiem atkarīga mūsu nākotne,” saka deputāts, kas norāda uz to, ka šajā jautājumā lielā mērā viss atkarīgs no valdības.
Arī atbildīgajā komisijā strādājošā pie frakcijām nepiederošā Evija Papule uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai, lai neradītu pedagogiem vēlmi streikot, bijis jāizdara vairāk. Vismaz jābūt gatavai uz kompromisiem kādā no pedagogu prasībām. “Šajā brīdī ir izskanējis, ka nav neviena punkta, kurā ministre redzētu iespēju kompromisam ar LIZDA,” saka E. Papule. Viņa pieļauj, ka dialogs ar pedagogiem virzītos citā gultnē, ja ministre sarunu par atalgojuma palielināšanas grafiku novirzītu par summām, un tas jau būtu cits dialogs.
Jautājumā par pedagogu slodzi E. Papule līdzīgi A. Ašeradenam norāda, ka šeit nepieciešams vairāk laika un vismaz kaut kāds grafiks slodzes samazināšanai. “Par šo varētu būt diskusija vai laika grafiks, kā pakāpeniski šo slodzi sabalansēt, bet tāda grafika arī nav. Ja tas būtu, tas, iespējams, būtu ceļš uz sarunām,” norādot uz zināmu elastības trūkumu ministrijas darbā, saka E. Papule.
