Politika

Politiskā spektra konservatīvajam galam sevi pieskaitošās partijas jaunā ķīviņā ierāvis Tieslietu ministrijā topošais Civilās savienības likums. Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība pārmet Jaunajai konservatīvajai partijai, ka tā bruģē ceļu viendzimuma laulību leģitimizēšanai, savukārt konservatīvie ir pārliecināti, ka tie ir pēdējais bastions cīņā par laulības un ģimenes institūtu saglabāšanu esošajā juridiskajā rāmī.

Sekojot Valsts prezidenta iniciatīvai koriģēt kārtību, kādā no valsts budžeta tiek finansētas politiskās partijas, Saeimas deputāti nav tik nadzīgi kā lemjot par šī finansējuma piešķiršanu. Ir gan izskanējusi vēlme pieņemt grozījumus steidzamības kārtībā, taču vairākums deputātu šai iecerei nepiekrīt – nepieciešami visi trīs lasījumi. Arī citi jutīgi jautājumi kavē šī likumprojekta izskatīšanu.

Kaut arī Nacionālā apvienība izmantoja visus tai pieejamos instrumentus, lai nepieļautu 40 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai, Saeimas vairākums pieņēma likumu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai. Apvienības pārstāvji vēl cer, ka Valsts prezidents Egils Levits likumu gan neizsludinās, taču, ja tā tomēr notiks, netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.

Krievu valoda nav jāatbīda otrajā plānā – skolēniem jānodrošina brīva izvēle, kādu svešvalodu izvēlēties kā otru. Šādu viedokli pauž 13. Saeimā ievēlētā bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule un bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Uzreiz pēc oligarhu apkarošanas Jaunās konservatīvās partijas definēto mērķu sarakstā atrodas azartspēļu jeb spēļu zāļu apkarošana visā valstī. Taču, nonākot situācijā, kad šo mērķi vajadzētu aizstāvēt Saeimā, konservatīvie nolemj ieturēt pauzi un problēmu risināt juridiski, ne politiski.

Laikā, kad Rīgas vadība centusies panākt, lai cilvēki gāzes vietā savās apkures sistēmās izmanto biomasu, Eiropas Komisija nākusi klajā ar iniciatīvu, kas koksnes izmantošanu enerģijas ieguvei ierobežotu.

Ikgadējo ārpolitikas debašu laikā ārlietu un aizsardzības ministri uzsvēra, ka tuvākajos gados valsts aizsardzības budžetu vajadzētu palielināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Šim aicinājumam pievienojas arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš gan uzskata, ka procesam jānotiek ātrāk un finansējuma palielināšana jāuzsāk jau nākamā gada budžetā.

Tikai pagājušajā gadā dibināto partiju “Republika” jau tagad plosa iekšējas pretrunas – sadzīvot nespēj divi tās līdzpriekšsēdētāji. Lai radītu skaidrību, kurā virzienā organizācijai jāvirzās, nolemts atbrīvoties no viena līdzpriekšsēdētāja, taču pagaidām nav skaidrs, kā to paveikt, jo konfliktējošās puses nespēj vienoties par partijas biedru kopsapulces sasaukšanu.

Centienos panākt, ka kompensāciju par okupācijas režīmu nodarīto kaitējumu saņem ne tikai Latvijas ebreju kopiena, bet arī pārējās politiski represēto kopienas, piemēram, romu, Nacionālā apvienība uz nedēļu apturēja likumprojekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā. Šādu iespēju tai dod koalīciju veidojošo partiju sadarbības līgums. Kopš “Attīstībai/”Par!”” pārstāvošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars iniciēja šī likumprojekta virzīšanu Saeimā, Nacionālā apvienība ir vienīgais politiskais spēks, kas cenšas to apstādināt.

Saeimas 12. sasaukuma laikā antirekordus Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma ziņā sasniedza tolaik no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētais Artuss Kaimiņš. Taču nu viņu ar uzviju apsteidzis kādreizējais draugs un cīņubiedrs partijas “KPV LV” rindās – Aldis Gobzems. Viņš pusgada laikā jau otro reizi saņem augstāko sodu, kuru var piemērot deputātam par ētikas kodeksa pārkāpumiem – izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm.

Saruna ar Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru

Kaut arī politiski, visticamāk, tās ir nesavietojamas, Jaunās konservatīvās partijas un “Republikas” republikāņu atzara deputātus vieno vēlme būtiski mainīt Covid-19 ierobežošanas un pārvaldības politiku.

Reaģējot uz situācijas saasināšanos Ukrainā, Latvijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku karavīru nosūtīšanu apmācības operācijā uz Ukrainu. Plānots, ka Latvija piedalīsies Kanādas vadītajā operācijā “Unifier”. Operācijas mērķis ir palīdzēt drošības spēku apmācībā, uzlabojot un palielinot to spējas. Latvija plāno dalību šajā operācijā, lai sniegtu savu ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju celšanā. Ministrijā gan neatklāja, cik karavīru plānots nosūtīt, kurā reģionā tie bāzētos un cik lielas izmaksas tas prasītu no valsts budžeta.

Rūpēs par drošību Eiropas Savienībā ir nepieciešama plaša migrācijas politikas reforma, bet Latvijai tuvākajos gados par 25 procentiem jāpalielina aizsardzības budžets. Šie ir galvenie vēstījumi, kas izskanēja ikgadējā ārlietu ministra ziņojuma un tam sekojošo ārpolitikas debašu laikā.

Gan krievvalodīgo, gan latviski runājošo vidū augstu vērtētā Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska dibinātā partija nav sasniegusi pat gada vecumu, bet to jau satricinājis vienu no partijas līderiem, bijušo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu skarošs skandāls. Viņš tiek lūgts apturēt savu darbību partijā, taču sekot šim aicinājumam S. Ģirģens pagaidām nesteidz.

Pēc 20 gadiem, kas aizvadīti, darbojoties “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, no politiskās organizācijas un tās Saeimas frakcijas nolēmis izstāties Saeimas deputāts Romāns Naudiņš. Viņam nav pieņemams, ka partija atbalstījusi valdības lēmumus, kas pandēmijas ierobežošanas vārdā negatīvi ietekmējuši iedzīvotāju dzīvi.

Par spīti Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu, Ārlietu un Iekšlietu ministrijas iebildumiem, Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā apstiprināja Nacionālās apvienības iniciēto likumprojektu, kas nosaka naudas sodu par totalitāro režīmu ieroču izstādīšanu publiskās vietās.

Nacionālo apvienību pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle kļuvis par pirmo Baltijas eiroparlamentārieti, kas ievēlēts Eiroparlamenta viceprezidenta amatā. Viņš nākamos divarpus gadus būs viens no parlamenta prezidentes Robertas Metsolas 14 vietniekiem.

Reti piedzīvojamā vienprātībā Saeima Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā ievēlējusi ilggadēju drošības iestāžu darbinieku un biroja bijušā direktora Jāņa Maizīša vietnieku Egilu Zviedri. Viņš uzskata, ka nav svarīgi, kas vada SAB. Jo tā funkcijas un uzdevumu nosaka likums.

Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija tā arī nespēja pārliecināt partnerus koalīcijā, ka, pasargājot iedzīvotājus no energoresursu cenu straujā kāpuma, nepieciešams samazināt tiem piemērojamo PVN likmi, uz ko ilgstoši aicinājusi arī opozīcija. Neraugoties uz to, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars ar sarunās panākto ir apmierināts.

Turpinoties Ukrainas, NATO alianses un ASV konflikta eskalācijai ar Krieviju, Latvija apzina līdz šim paveikto savas drošības stiprināšanā un turpmāko rīcību – ir jāsāk būvēt bruņumašīnas, jātiek pie pretgaisa artilērijas, kaujas droniem, Eiropas fondiem aizsardzības nozarei, jāizdomā, kā rekrutēt vairāk karavīru, un vēl jācer, ka Vācija militārajā jomā sāks uzvesties kā Eiropas lielvalstij pieklājas.

“Par cilvēcīgu Latviju” – partija, kas kādreiz bija pazīstama ar “KPV LV” vārdu un kas 13. Saeimā sākotnēji izveidoja otro lielāko frakciju – savas pozīcijas parlamentā jau sen zaudējusi. Nu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tai parlamenta vēlēšanu gadā liedzis arī valsts finansējumu, taču šī politiskā spēka līderi nav zaudējuši optimismu un gaidāmajās vēlēšanās sola piedalīties.