Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, nelieli konflikti starp Ukrainas atbalstītājiem un Krievijas agresijas attaisnotājiem uzplaiksnī arī Latvijā. Šī jūtamā, bet pagaidām neuzkrītošā spriedze radījusi jautājumu par to, cik lojāli Latvijai ir krievvalodīgākā Latvijas reģiona iedzīvotāji Latgalē un citi jautājumi.
Saeimai strādājot pie likumprojekta, kura mērķis ir diversificēt gāzes piegādes ceļus un paplašināt tās rezerves, premjerministrs Krišjānis Kariņš nostājies to pusē, kas atzīst LNG termināļa nepieciešamību tuvākajā nākotnē, bet tālākā – jāpievēršas kodolenerģijai.
Lai politiskajai partijai tiktu liegts finansējums no valsts budžeta, organizācijai savā priekšvēlēšanu kampaņā nav obligāti jāpārkāpj kādi finansējuma izmantošanas ierobežojošie noteikumi vai jāpārkāpj likums citā formā. Pietiek ar birokrātiskiem niekiem. Šādā situācijā pašlaik nonākusi Latvijas Reģionu apvienība, kurai aizturēti maksājumi no valsts budžeta, sūkstās partijas līderis Edvards Smiltēns.
Pārskatāmā nākotnē valsts maciņš politiskajām partijām varētu pavērties vēl plašāk. Tā var secināt, ņemot vērā, ka Valsts prezidenta Egila Levita padomus šajā jautājumā Saeima normatīvajos aktos līdz šim nostiprinājusi bez liekas minstināšanās. Otrdien prezidents nācis klajā ar jaunu piedāvājumu – valstij jāfinansē arī Saeimas vēlēšanās nekandidējošās reģionālās partijas.
Zaļo un zemnieku savienības iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminalizēt Georga lentīšu un Krievijas okupācijas spēku Ukrainā atpazīšanās zīmju izmantošanu publiskā telpā, izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodoti bez iebildumiem, taču pārliecinoša atbalsta šai iniciatīvai nav.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvija līdz ar visu Eiropas Savienību sākusi kalt plānus, kā atteikties no Krievijas gāzes. Viens no pirmajiem soļiem šī plāna realizācijā ir Saeimas komisijām nodotie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz papildu aizsardzības mehānismus dabasgāzes rezervju palielināšanā.
Gatavojoties atteikties no Krievijas gāzes, Latvija sākusi gatavot normatīvo bāzi, lai varētu diversificēt dabasgāzes piegādes ceļus. Šim nolūkam Saeima atvērusi Enerģētikas likumu, kurā paredzēts iestrādāt pienākumu izstrādāt papildu aizsardzības mehānismus dabasgāzes rezervju palielināšanai.
Kamēr Krievija aktīvi karo Ukrainas teritorijā, Latvijai jāatsakās no Krievijas dabasgāzes iepirkumiem. Aicinājumu pieņemt šādu lēmumu Ministru kabinetam sūtīs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās priekšsēdētājs Reinis Znotiņš cer, ka attiecīgs lēmums tiks pieņemts jau šā mēneša laikā.
Krievijas aizsāktajam karam Ukrainā ritot jau trīspadsmito dienu, bet iebrucējiem nespējot gūt pārliecinošus panākumus, Kremļa izvērstā propagandas mašīna, iesaistot aizvien vairāk valsts iedzīvotāju, uzņem aizvien lielākus apgriezienus.
Kaut arī Nacionālās apvienības uz ātru roku sagatavotie imigrācijas likuma grozījumi, kas ekskluzīvi bija vērsti pret Krievijas agresiju Ukrainā noliedzošiem Krievijas pilsoņiem, izskatīšanai komisijās netika nodoti, Saeimas sēdes laikā ceturtdien tapis jauns likumprojekts. Tas saglabājis sākotnējā likumprojekta būtību, bet atbrīvots no kazuistikas, un nu to atbalsta visas koalīcijas partijas.
Akadēmiķu aprindās par kara māktās Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā jau tuvākajos gados ir skeptiski, taču daži pašmāju politiķi uzskata, ka Ukrainas uzņemšana ir iespējama pat kara apstākļos.
Civilās savienības likumprojekta projektam uzsākot ceļu likumdošanas gaiteņos, tas sastapies ne tikai ar prognozēto Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības pretestību, bet arī demonstrē savā ziņā aizraujošu juridisko dueli, kurā, aizstāvot tā dēvētās konservatīvās vērtības, paradoksāli – bet tiek piesaukts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Saeima pirmdien apbrīnojamā vienprātībā, kas nu jau raksturīga Ukrainu skarošos jautājumos, atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē.
Reaģējot uz ceturtdienas rītā Krievijas realizēto iebrukumu Ukrainas teritorijā, Saeima ceturtdien pieņēma paziņojumu, kurā stingri nosoda Krievijas militāro agresiju un rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijai un to amatpersonām, kas atbildīgas par šo uzbrukumu.
Koalīcijas partijas, kas, sekojot Valsts prezidenta iniciatīvai palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, vairākkārt to palielināja pašas sev, bija iecerējušas šo manevru atkārtot. “Attīstībai/”Par!”” un Jaunā konservatīvā partija vēlējās, lai aģitācijai varētu tērēt teju divreiz lielāku summu, nekā tas atļauts pašlaik. Taču, opozīcijai un sociālajiem partneriem kritizējot šo ieceri, priekšlikumu nācās atsaukt.
Krievijai vēršot agresiju pret Ukrainu, Saeimā nepārstāvētā, bet galvaspilsētas domes koalīcijā strādājošā politiskā partija “Progresīvie” aicina valdību ieviest sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvajiem Latvijā. Nacionālo sankciju ieviešanu neatbalsta Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, kas uzskata, ka sankcijām jābūt vienotām – Eiropas Savienības, ANO, EDSO un citu starptautisko organizāciju. Ir arī ideja sankcijas vērst ne tikai pret Kremļa varai tuvajiem, bet arī pret visiem Krievijas iedzīvotājiem.
Jaunais ostu likums nopietnu satraukumu radījis ventspilniekos un to politiskajiem partneriem Saeimā – Zaļo un zemnieku savienībai. Lai mainītu ostu pārvaldes reformu gaitu, ZZS divu mēnešu laikā cer savākt pietiekami daudz pilsoņu parakstu, lai valstij par reformas realizēšanu būtu jāorganizē referendums.
Aizvadītajā nedēļā Saeima, norādot, ka viņas vadītās tiesas spriedumi bijuši vairāk ideoloģiski nekā juridiski, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu neievēlēja Augstākās tiesas tiesneša amatā. Šāds parlamenta lēmums izraisīja sašutumu gan tiesu sistēmā, gan politiķu vidū.
Nacionālās apvienības pozīcijas viendzimuma attiecību jautājumos dēļ bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja ceturtdien netika ievēlēta par Augstākās tiesas tiesnesi. Nacionālā apvienība, atsaucoties uz S. Osipovas skaidroto Satversmes tiesas lēmumu, kas Saeimai uzlika par pienākumu normatīvajā bāzē novērst viendzimuma pārus skarošās nepilnības, norādīja, ka, viņuprāt, tiesnese problemātiskajam jautājumam pievērsusies ideoloģiski, nevis juridiski.
Valdība nolēmusi, kā pakāpeniski atcelt visus kovidkrīzes uzspiestos ierobežojumus. Ja situācija krasi nepasliktināsies, lielākā daļa ierobežojumu būs atcelti 1. aprīlī.
Vjačeslava Dombrovska dibinātā partija “Republika” izrādījusies kārtējais ja ne neveiksmīgs, tad ārkārtīgi problemātisks politiskais projekts, kurā viņš iesaistījies. Partijas valde, kurā viņš ir līdzpriekšsēdētājs, izteikusi viņam neuzticību un biedru sapulcē grasās viņu no partijas izslēgt. Līdz šim šādas vai tādas problēmas Vj. Dombrovski vajājušas ikvienā politiskajā spēkā, kurā viņš iesaistījies.
