Civilās savienības likums, kas paver iespēju legalizēt arī viendzimuma pāru attiecības, paver jaunas imigrācijas durvis. Šādi, norādot uz potenciālajiem draudiem valsts drošībai, likumprojektu tulko Saeimā pārstāvētās partijas, kas apņēmušās nepieļaut tā apstiprināšanu.
Šodien Saeima balsos par likumprojekta, kas padarīs vienkāršāku tādas partijas darbības apturēšanu, kas cita starpā attaisno genocīdu un atbalsta darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes un neatkarības graušanu, nodošanu komisijām. Paredzams, ka likumprojekts tālāk tiks virzīts bez aizķeršanās, bet pirmā partija, kas varētu tikt pakļauta šai normai, ir Latvijas Krievu savienība.
Aizvadītajā nedēļā Rīgā tiekoties Baltijas valstu premjerministriem, tie paziņoja, ka savās valstīs centīsies panākt tādu NATO klātbūtni, kas nepieļauj pat domu par uzbrukumu tām. Premjerministri uzskata, ka šāds efekts var tikt panākts ar NATO divīzijas jeb vismaz 10 tūkstošu karavīru pastāvīgu klātbūtni.
Latvija, Lietuva un Igaunija centīsies pārliecināt sabiedrotos, lai Baltijas valstīs tiktu izveidotas pastāvīgas NATO karabāzes. Turklāt tādas, kas dotu nepārprotamu signālu, ka jebkurš apdraudējums tiks apturēts.
Ar nelielu aizkavēšanos, bet nu varas iestāžu rīcībā ir instruments, kas ļaus atņemt Latvijas pilsonību tādiem dubultās pilsonības īpašniekiem, kas ir atbalstījuši noziegumus pret mieru. Tiek uzskatīts, ka pirmais jaunajai likuma normai tiks nodots ASV sankcijām pakļautais Krievijas “Alfa – Bank” līdzīpašnieks Pjotrs Avens.
Politiskās partijas “Konservatīvie” pārziņā esošās Labklājības ministrijas ierosinājumu strauji augošo inflāciju mazāk aizsargātajiem sociālajiem slāņiem kompensēt ar gadā vienreizēju maksājumu koalīcijas partneri vēl nav gatavi atbalstīt. Savukārt koalīcijas atbalstītais plāns agrāk veikt pensiju indeksāciju opozīcijai raisa bažas par potenciālu sociālo katastrofu jau šī gada beigās.
Ne tikai ekonomisko interešu, bet arī valsts drošības dēļ informatīvās vides aizsardzībai jākļūst prioritārai. Tā uzskata Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, kurš rosina piemērot kriminālsodu par nelegālu sistēmu uzstādīšanu, lai piekļūtu audiovizuāliem pakalpojumiem. Viņaprāt, policijai arī intensīvāk būtu jāvēršas pret šādu sistēmu izmantotājiem. Līdz šim tiesībsargājošās iestādes vērsušās tikai pret ierīču uzstādītājiem.
Turpinot analizēt iespējamos risinājumus Pārdaugavas atbrīvošanai no tā dēvētā uzvaras pieminekļa, partiju “Konservatīvie” pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns kā vienu no risinājumiem piedāvā tautas nobalsošanu.
Nacionālā apvienība līdz šim regulāri aizsākusi diskusijas par to, ka Pārdaugavu vajadzētu atbrīvot no tā dēvētā uzvaras pieminekļa. Līdz šim risinājums, kas būtu pieņemams arī Ārlietu ministrijai, nav rasts. Pirms svētkiem “Konservatīvos” pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns nāca klajā ar ideju, ka viens no risinājumiem, kā varētu atrisināt pieminekļa jautājumu, ir nodot tā likteni tautas rokās – rīkot referendumu.
Rīgas domes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra strīdā par galvaspilsētas plānojuma apturēšanu, kurā ministram tiek pārmesta pakļaušanās azartspēļu lobijam, ministrijas politiskais vadītājs atbildību par strīdīgo lēmumu cenšas dalīt ar koalīcijas partneru vadīto Finanšu ministriju.
Tiecoties pēc iespējas ātrāk iegūt neatkarību no Krievijas gāzes, Latvija strauji ķērusies pie sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa plānošanas un realizēšanas. Domājams, ka tas pirmās gāzes kravas varētu uzņemt ne vēlāk par 2024. gadu.
Vēl pērnā gada nogalē koalīcijas vairākums pretēji “Konservatīvajiem” uzskatīja, ka Latvijai nav nepieciešams savs sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis. Kad Krievija iebruka Ukrainā, situācija momentā mainījās: jāatsakās no Krievijas gāzes un jāveido sašķidrinātās gāzes terminālis.
Savu lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu neatlaistais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs skaidro ar to, ka dokumenta veidotāji tajā pieļāvuši daudzas smagas kļūdas. To dēļ neesot bijis iespējams apstiprināt plānu, un azartspēļu lobijam ar lēmumu neesot nekāda sakara.
Aizvadītajā Saeimas sēdē parlamentārieši noraidīja opozīcijas rosināto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, “Attīstībai/””Par!”” pārstāvošā Artūra Toma Pleša demisiju. Šāds lēmums tika pieņemts par spīti tam, ka koalīcijā esošās partijas Rīgas domē atklāti un neoficiālās sarunās Saeimā atzīst, ka ministrs, apturot Rīgas teritorijas plānu, gājis azartspēļu lobija pavadā.
Ceturtdien Saeima bez iebildumiem komisijām nodeva grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski sākt palielināt aizsardzības budžetu, lai 2025. gadā tas sasniegtu 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta.
Kamēr Eiropas Savienība kopumā apņēmusies neizmantot Krievijas akmeņogles, Latvijas parlaments grasās pieņemt likumu, kas aizliegs iegādāties arī Krievijas dabasgāzi.
Neraugoties uz Ukrainas lūgumu Baltijas valstīm slēgt robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvija to darīt negrasās, intervijā ReTV sacīja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Krievijas izraisītā kara Ukrainā pirmajās dienās tieslietu ministrs Jānis Bordāns atklāja, ka ministrija meklē risinājumu, lai atņemtu Latvijas pilsonību Pjotram Avenam, kurš ir līdzīpašnieks ASV sankcijās iekļautajai “Alfa-Bank” un tiek uzskatīts par Krievijas prezidentam tuvu personu. Nu šis risinājums ir rasts, un Saeimā likums visticamāk tiks pieņemts jau šajā ceturtdienā.
Ar mēģinājumu noraut kvorumu un koalīcijas partneru iebildumiem aizvadītajā ceturtdienā Saeima beidzot nodeva komisijām Civilās savienības likumprojektu, kas dot tiesības legalizēt savas attiecības arī viendzimuma pāriem.
Saeimas komisijām nodotais Civilās savienības likums viskonservatīvāk noskaņotajiem parlamentāriešiem ir kā tradicionālo vērtību, tajā skaitā laulības, iznīdēšanas vēstnesis.
Pieņemot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, Saeima aizliedz 9. maija svinību organizēšanu to līdzšinējā formātā – ar plašām svinībām pie padomju armijas piemiņas vietām. Likumprojekta pirmatnējā stadija paredzēja vien aizliegt militāro agresiju slavinošu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, tajā skaitā burta Z izmantošanu šādam nolūkam.
