Politika

Saeimai veidojot valsts nākamā gada budžetu, atkal aktualizējies jautājums par tā dēvētajām deputātu kvotām. Koalīcija gan uzskata, ka trauksme ir sacelta bez pamata un nekādu deputātu kvotu nav. Noraidīti tiek arī opozīcijas pārmetumi, ka budžeta veidošanā netiek ņemti vērā tās priekšlikumi

Neraugoties uz Saeimas opozīcijas izmisīgajiem centieniem pārliecināt kolēģus koalīcijā, ka valsts augstākajām amatpersonām jau tā ir pietiekami lielas algas, lai nebūtu nepieciešamības kompensēt reprezentācijas izdevumus, kompensācijas tiks izmaksātas arī turpmāk. Tiesa – mazākas. Saeimas Juridiskais birojs gan izķēra likumprojektā ieviesušos kļūdu, kas ļautu par saņemto kompensāciju nemaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Tieslietu ministram, kurš nemitīgi cenšas ietekmēt tiesu varu un piespiest Tieslietu ministrijas (TM) ierēdņus Saeimā aizstāvēt apšaubāmus un antidemokrātiskus likumprojektus, jau sen bija jābūt atstādinātam no ministra amata, runājot par Jāņa Bordāna vadītās TM nemitīgiem centieniem panākt kārtējā “antilemberga likuma” pieņemšanu, pauda Saeimas deputāts un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Valdošajai koalīcijai gatavojoties galīgajā lasījumā apstiprināt valsts nākamā gada budžetu, opozīcija aizvien skaļāk norāda uz solījumu par atalgojuma palielināšanu noteiktu nozaru darbiniekiem nepildīšanu.

Sabiedrības vēlme Saeimas deputātu darbā ieskatīties dziļāk – teju tiešsaistes režīmā, visticamāk netiks apmierināta. Politiķi uzskata, ka parlamenta darbs ir pietiekami caurskatāms, bet šādu vēlmi paudušie maldināti.

Uz Neatkarīgās jautājumu par opozīcijas priekšlikumiem un idejām 2022. gada valsts budžetā atbild Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts (ZZS) Edgars Tavars

Dažādu apsvērumu dēļ opozīcijas priekšlikumi likumu izstrādes gaitā reti tiek ņemti vērā, taču parlamentārajam mazākumam tas nekad nav traucējis piedāvāt koalīcijai savus risinājumus aktuālajām problēmām. Izņēmums nav arī nākamā gada budžets, kurā opozicionāri cita starpā apšauba Latvijas stratēģisko mērķu pārākumu pār sociālajiem jautājumiem, kā arī pievēršas sabiedrībā daudz apspriestajam “prezidenta flīģelim”.

Kāpēc budžetam pietrūkst ieņēmumu? Tāpēc, ka nodokļu izpilde ir maza, tāpēc, ka ar nodokļiem apliekamā bāze ir maza, tāpēc, ka valstī, kurai nacionālā bagātība uz vienu iedzīvotāju ir starp zemākām par ES vidējo, izaugsmes tempi ir nepieļaujami mazi.

Saeimas opozīcijas atbalstītajam Latvijas ārstu biedrības (LĀB) pieprasījumam no veselības ministra amata atbrīvot Danielu Pavļutu nule pievienojusies arī skaistumkopšanas nozare. Taču ministrs amatu saglabās par spīti tam, ka arī koalīcijas partneri nereti kritizējuši viņa veikumu pandēmijas ierobežošanas organizēšanā.

Par aktuālo notikumu attīstību Eiropā

Ceļu Saeimā uzsācis valsts nākamā gada budžets, kas, salīdzinot ar šī gada, plānots par 68,62 miljoniem eiro mazāks. Ierasti šī svarīgā dokumenta pieņemšanu pavada asas un garas opozīcijas uzturētas debates, taču pagaidām tā ietur pauzi, lai pandēmijas nogurdinātajiem procesa sekotājiem īsto izrādi pasniegtu tā apstiprināšanai pirmajā lasījumā.

Valstij joprojām cīnoties ar Covid-19 radītajām grūtībām veselības aprūpes sistēmā un ekonomikā, opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka tik sarežģītajā situācijā teju puse valdības ministru atrodas atvaļinājumā vai ārvalstu komandējumos. Uzskatot, ka šis fakts sabiedrībai raida signālu, ka ministriem nerūp tautas problēmas, opozīcija aicināja pieņemt lēmumu, kas ministriem liegtu šādas brīvības, līdz pandēmijas situācija ir stabilizējusies.

Pašvaldību vēlēšanās ne pārāk veiksmīgi izmēģinājusi spēkus atsevišķi no sava finansiāli spēcīgākā partnera “Latvijas attīstībai”, politiskā organizācija Kustība “Par!” lēmusi, ka 14. Saeimas vēlēšanās tā vēlētos atkal kandidēt vienā sarakstā. “Latvijas attīstībai” par to lems nākamnedēļ, bet partijas līdzpriekšsēdētājs Ivars Ijabs neslēpj, ka partijā ir arī pretinieki šīs savienības turpmākai pastāvēšanai.

Stājoties spēkā jaunajiem ierobežojumiem, ar kuriem iecerēts veicināt vakcinācijas aptveri un ierobežot vīrusa izplatību, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka ierobežojumu skarto uzņēmumu un darbinieku atbalstam ik mēnesi būs nepieciešami 60 miljoni eiro. Valdība un koalīcija pagaidām nesteidz apmierināt šo prasību, bet Saeimā ir deputāti, kas uzskata, ka šo naudu varētu iztērēt arī labāk.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai jau pavisam drīz būs jāķeras klāt valsts nākamā gada budžetam un to pavadošajā likumprojektu paketē esošajam likumprojektam, kas paredz ierēdņu un valsts amatpersonu, tajā skaitā deputātu un ministru, algu palielināšanu.

Lai gan valdībai bija trīs miljardi eiro “kovidnaudas”, tā ir iztērēta visam kam: pētījumiem, reklāmām, Vakcinācijas projekta biroja galdiem, dīvāniem un algām, vakcinācijas IT risinājumiem, dīkstāves pabalstiem, kur lielākās summas saņēma spēļu elles utt. Kaut kā piemirsās pats galvenais – stiprināt veselības aprūpes sistēmu, lai šoruden godam varētu sagaidīt vīrusa trešo vilni, kas neizbēgami bija paredzams.

Pēc gandrīz visu darba nedēļu ilgušām diskusijām valdība aizvadītajā piektdienā nolēma, ka ar šodienu valstī sākas ārkārtējās situācijas stāvoklis, kura laikā būtiski ierobežos nevakcinēto personu brīvības. Daļa sabiedrības šādu lēmumu uzņem ar sapratni, taču nu jau lielākā daļa pievienojas Saeimas opozīcijai, kas šķendējas par valdības nespēju pieņemt skaidrus un laicīgus lēmumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu par kukuļošanu pret diviem Saeimas deputātiem saistībā ar “politisko tirgošanos” par amatu sadali Dobeles pašvaldībā, kur nupat nomainījusies domes vadība.

Kopš neatkarības atgūšanas šādā vai tādā veidā ikviens Valsts prezidents izrādījis interesi par Latvijas galvaspilsētas attīstību, taču Valsts prezidents Egils Levits, kuram nenoliedzami patīk uzstāties ar runām, šo latiņu pacēlis daudz augstāk. Saskaņā ar iepriekšējo prezidentu kanceleju pārstāvju pausto, E. Levits ir pirmais, kas ar runu uzstājies Rīgas domes sēdē.

Ar Covid-19 inficēto un hospitalizēto pacientu skaitam kļūstot arvien lielākam, veselības aprūpes sistēmas pārstāvji gan aizvien skaļāk kritizē lēmumus, kas pieņemti, reformējot sistēmu, gan aizvien uzstājīgāk pieprasa ārkārtas situācijas izsludināšanu. Reformu veidojusī ministre kritikai piekrist nevēlas.

“Situācija ir ļoti nopietna visai valstij un visai sabiedrībai, un šādā situācijā vilcināties ar nepieciešamo lēmumu pieņemšanu nav pieņemami,” otrdienas LTV raidījumā “Dienas jautājums”, vērtējot valdības rīcību Covid-19 krīzē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Pēc Levita domām, saslimstība ar kovidu aug ģeometriskā progresijā un katra diena nozīmē aizvien jaunus saslimušos.

Gatavojoties varas pārņemšanai pēc 14. Saeimas vēlēšanām, kas plānotas nākamā gada rudenī, Zaļo un zemnieku savienību veidojošās partijas jau domā par savu kandidātu Ministru prezidenta amatam. Latvijas Zemnieku savienība savu jau izraudzījusies – trīs Saeimas sasaukumu laikā trīs politiskos spēkus mainījušo Viktoru Valaini. Viņam gan būs vēl jākonkurē ar Latvijas Zaļās partijas izraudzīto kandidātu.