Vēl viens neveiksmīgs politprojekts Vjačeslavu Dombrovski nepiespiedīs pamest politiku

© Ieva Ābele/Saeima

Vjačeslava Dombrovska dibinātā partija “Republika” izrādījusies kārtējais ja ne neveiksmīgs, tad ārkārtīgi problemātisks politiskais projekts, kurā viņš iesaistījies. Partijas valde, kurā viņš ir līdzpriekšsēdētājs, izteikusi viņam neuzticību un biedru sapulcē grasās viņu no partijas izslēgt. Līdz šim šādas vai tādas problēmas Vj. Dombrovski vajājušas ikvienā politiskajā spēkā, kurā viņš iesaistījies.

“Man nav skaidrojuma, kāpēc viņam tā gadās. Šāda neveiksmju sērija. Tas jau par kaut ko liecina. Kopumā tā ir slikta karma, tur kaut kas nav labi,” daļēji jokojoties, saka politologs Filips Rajevskis un uzreiz piebilst, ka “viņš ir lielisks otrā līmeņa politiķis, kas izdaiļo jebkuru sarakstu - atpazīstams, inteliģents, no politiskās kompozīcijas viedokļa viņš var būt jebkuras partijas saraksta pirmajā desmitniekā”.

Neizdošanās un neveiksmes

Uz lielās politikas skatuves Vj. Dombrovskis uzkāpa pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām. 11. Saeimas sasaukumā viņu ievēlēja no Zatlera Reformu partijas, taču šis politiskais spēks izjuka sava pirmā Saeimas sasaukuma laikā, un Vj. Dombrovskis uzņēmās vadīt tā likvidēšanas procesu.

12. Saeimas vēlēšanās, nekļūstot par partijas biedru, viņš startēja no “Vienotības” saraksta. Ievēlēts viņš netika, bet par deputātu ar tā dēvēto mīksto mandātu kļuva pēc tam, kad ministra amatā stājās Jānis Reirs. Deputāta amatā pabijis pusgadu, Vj. Dombrovskis paziņoja, ka noliek deputāta mandātu. Vēlāk viņš atzinis, ka saistīšanās ar “Vienotību” bija kļūda.

Ar jaunu politisko spēku - “Saskaņu” - viņš premjerministra amata kandidāta statusā tika ievēlēts šajā Saeimas sasaukumā. “Saskaņai” neiegūstot premjera amatu, partija Vj. Dombrovski kā līderi izvirzīja Eiroparlamenta vēlēšanu sarakstā, taču neilgi pirms vēlēšanām šis lēmums tika grozīts un viņa vietā stājās Nils Ušakovs.

Vj. Dombrovskis “Saskaņas” rindās palika Saeimā, bet gandrīz divus gadus pēc vēlēšanām atstāja amatu partijas valdē. Politiķi sarūgtināja korupcijas skandāls tolaik “Saskaņas” vadītajā Rīgas domē un organizācijas nevēlēšanās mainīties. Drīz pēc tam Vj. Dombrovskis no organizācijas tika izslēgts vispār.

Kļūdaina partneru izvēle?

Pērn, piesaistot bijušo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (ar domubiedriem un kādreizējiem partijas kolēģiem), kas šo amatu ieņēma, pārstāvot “KPV LV”, Vj. Dombrovskis nodibināja partiju “Republika”. Abi kļuva par partijas līdzpriekšsēdētājiem.

Saeimas kuluāros mēļo, ka savienības pamatus betonējusi vienu vēlme gaidāmajās vēlēšanās kļūt saprotamākiem “parastajam cilvēkam” , bet otru - piesaistīt krievvalodīgo vēlētāju.

Taču abi spārni tā arī nespēja izveidot dzīvotspējīgu sadarbības modeli. Problēmas gan atklājās tikai pēc tam, kad publisko telpu pāršalca ziņa, ka, atstājot ministra amatu, S. Ģirģens nav nodevis dienesta mobilo tālruni.

Demonstrēdams augstu politisko morāli, Vj. Dombrovskis aicināja S. Ģirģenu, kas inkriminēto nodarījumu neatzina, apturēt darbību partijā, līdz tiks noskaidroti notikušā apstākļi un nebūs ne mazāko šaubu par S. Ģirģena reputāciju.

S. Ģirģens un viņa vadītais “Republikas” flangs atteicās sekot šim aicinājumam un Vj. Dombrovskim izvirzīja apsūdzību, ka viņš veicinājis to, lai partijā netiktu reģistrēti jauni biedri.

Vj. Dombrovskis noraida šīs apsūdzības. Taču viņš partijā ir zaudējis iniciatīvu, un prognozējams, ka S. Ģirģena kontrolētās “Republikas” valdes spārna sasauktajā biedru sapulcē, kurai jānotiek marta sākumā, Vj. Dombrovskis zaudēs amatu valdē un, iespējams, pat tiks izslēgts no partijas.

Padoties negrasās

Cīnoties ar šiem izaicinājumiem tikai sešus mēnešus pirms 14. Saeimas vēlēšanām, Vj. Dombrovskis nav zaudējis optimismu un padodoties pamest politiku negrasās. Iepriekšējās neizdošanās par neveiksmēm viņš neuzskata.

“Politika ir tikai un vienīgi vēlētājs un vēlētāju atbalsts. Tikai tas norāda, veicas politiķim vai neveicas politikā. Šajā ziņā man šis vēlētāju atbalsts vienmēr ir bijis nepārprotams. Kamēr šis atbalsts man ir, es turpināšu darboties politikā. Vēlētājs būs tas, kas pateiks, ka man jāturpina darboties vai jāaiziet,” saka Vj. Dombrovskis.

Tādēļ, ja centieni atgūt kontroli pār “Republiku” cietīs neveiksmi, Vj. Dombrovskis ir apņēmības pilns par spīti visam rast veidu, kā kandidēt vēlēšanās ar savu komandu.

“Partija un organizācija ir kaut kas vairāk par reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā. Ne es, ne mana komanda, kas izveidojusies, nesagādās šiem pasaules ģirģeniem tādu prieku, ka metīs plinti krūmos un ar aizvainojumu aizies (..) Mēs atradīsim veidu, kā startēt vēlēšanās,” saka Vj. Dombrovskis.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.