Satversmes tiesa konservatīvajiem Saeimas politiskajiem spēkiem ir atņēmusi vienu no argumentiem, kas tika izmantots cīņā pret Stambulas konvencijas ratificēšanu. Tiesa atzinusi, ka konvencijā rakstītais nav pretrunā ar valsts pamatlikumu – Satversmi. Konvencijas pretiniekus gan tas nepārliecina, un tie norāda, ka šis nav tiesas spriedums, kam ir likuma spēks – tas ir vien atzinums. Taču politiskās diskusijas par konvencijas ratifikāciju atkal varētu nonākt Saeimas dienaskārtībā.
Pēdējo divdesmit gadu laikā, aizvadītās pašvaldību vēlēšanas bijušas ar viszemāko vēlētāju aktivitāti. Līdz vēlēšanu urnām aizgājuši vien 34% balsstiesīgo pilsoņu. Pastāv uzskats, ka zemā aktivitāte saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu, taču valdošās koalīcijas partiju līderi, kas ar sasniegtajiem rezultātiem ir apmierināti, to vairāk saista ar pandēmiju un tās diktētajiem ierobežojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.
Iekšlietu ministriju turpmāk vadīs “Atttīstībai/Par!” pārstāvošā Marija Golubeva – otrā sieviete, kas vadīs šo salīdzinoši konservatīvo ministriju. Viņa sola, ka turpinās dažas amatu nule zaudējušā Sanda Ģirģena iesāktās lietas, un ir pārliecināta, ka spēs būt līdzvērtīgs sarunu partneris ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem.
“Iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas atbrīvošana no amata ir koalīcijas partiju vienošanās rezultāts. Iniciatīva nenāca no JKP, “ LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja jaunā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP). Tomēr viņa neatklāja, vai kāds no koalīcijas partneriem vēlējās I. Šuplinskas atbrīvošanu no amata.
Bez ceremonijām no koalīcijas izmestā KPV LV sola nebūt ērts opozicionārs un, deldējot koalīcijas laikā audzēto distanci ar vēlētājiem, pakāpeniski atklāt taisnību par valdošajām partijām. Savukārt atlikušās koalīcijas partijas, tikušas vaļā no grūti prognozējamā partnera un pārdalījušas amatus, apņēmušās kopā strādāt līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Nākamā gada budžeta apstiprināšanu, kura veidošanu jau tā apgrūtinās pandēmijas pieprasītie izdevumi ekonomikas uzturēšanai, vēl sarežģītāku var padarīt KPV LV izslēgšana no koalīcijas. Ja jaunās valdības veidotāji patiešām lems par šādu soli, saruks kompromisu veidošanai nepieciešamā telpa, bet dominējošā partnera loma tiks Jaunajai konservatīvajai partijai, kura uz šo nomināciju tiekusies ilgstoši.
Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija pēc pārrunām ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mainījušas savas pozīcijas jautājumā par Varakļānu piederību Latgalei vai Vidzemei. Prezidenta retorika vedināja domāt, ka, izsaucot partiju pārstāvjus uz tikšanos, viņš tos brīdinājis par iespējamību atlaist Saeimu, ja koalīcijas partneri pretosies Satversmes tiesas spriedumam.
Atbildīgās ministrijas apskaužamā operativitāte, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, kas Varakļānu atgriešanu tiem vēsturiski piederīgajai Latgalei atzina par nelikumīgu, opozīcijā radījusi bažas, ka tiesa bijusi nepieņemami pretimnākoša valdošajai koalīcijai un par savu lēmumu to informējusi iepriekš. Koalīcija šādus pārmetumus noraida – tāpat kā aicinājumu jau šonedēļ paredzētajās pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot saskaņā ar spēkā esošo likumu.
Negribot samierināties, ka sākotnējā KPV LV ideja – lai kāda tā arī būtu – nogrimtu aizmirstībā, partijas bijušie valdes locekļi ar domubiedriem nodibinājuši biedrību, kura paredz evolucionēt par jaunu partiju. Tās platformu biedrības dibinātāji dēvē par konservatīvi sociāldemokrātisku.
Jau ilgstoši nevienu politisko norišu vērotāju nepārsteidz, ka valdošo koalīciju veidojošajām partijām par daudziem jautājumiem ir diametrāli pretējs viedoklis. Šoreiz koalīcijas partiju atšķirīgās vērtības sadūrās jautājumā par alkoholu – ja precīzāk, par tā iepakojuma marķējumu. Pārredzamā nākotnē tā lietotājiem būs jāsamierinās, ka tie bez padziļinātas izpētes nezinās, cik kaloriju ir glāzē vīna vai liķiera.
Pēc tam, kad, reaģējot uz svētdien Baltkrievijā notikušo lidsabiedrības “Ryanair” lidmašīnas sagrābšanu un tam sekojošo divu tās pasažieru, opozīcijas žurnālista un viņa draudzenes aizturēšanu, pirmdien Rīgā, pie viesnīcas “Radisson Blu Hotel Latvija” kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko baltsarkanbalto karogu. Akcijā piedalījās gan galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, rezultātā no Baltkrievijas tika izraidīti Latvijas diplomāti. Latvija reaģēja simetriski.
Aizvadītajā ceturtdienā Saeimas Ministru kabinetam dotais uzdevums nekavējoties rast iespēju noteiktai personu grupai pasaules hokeja čempionātu vērot klātienē joprojām nav izpildīts. Risinājums joprojām tiek meklēts, bet iniciatīvas autori Saeimā samiernieciski vēro, kā lēmējvaras rīkojums tiek izpildīts vien nomināli, bet pēc būtības – novilcināts.
Lai panāktu, ka valdībai par pienākumu tiek uzlikts kārtības, kādā pasaules čempionātu hokejā drīkst vērot klātienē, izstrādāšana Jaunajai konservatīvajai partijai bija nepieciešams tās par lielāko ļaunumu valsts politikā dēvētās Zaļo un zemnieku savienības atbalsts. Tomēr šī sadarbība iecerētos augļus nav nesusi – bez skatītājiem notikušas jau divas Latvijas valstsvienības spēles.
Vēlu ceturtdienas vakarā Saeima tomēr nobalsoja par lēmumu, ka valdībai nekavējoties jālemj par iespējamo skatītāju klātbūtni pasaules čempionāta hokejā spēlēs. Par šo Saeimas lēmumu balsoja Jaunā konservatīvā partija (JKP), ZZS, “Saskaņa” un lielākā daļa KPV LV deputātu. Pret balsoja (paredzami) “Jaunā Vienotība” (JV) un “Attīstībai/Par!” (AP). Nacionālā apvienība (NA) disciplinēti balsoja kopā ar koalīcijas partneriem.
"Ryanair" reisā FR4978 Atēnas-Viļņa, kas piespiedu kārtā tika nosēdināts Minskā, atrodas divi Latvijas valstspiederīgie. Ārlietu ministrija turpina precizēt informāciju.
Latvijas valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kozlovskim neatbalstot opozīcijas pieprasījumu veselības ministram par vakcīnu iepirkumu, opozīcijā radītas bažas, ka komisijas vadītājs izmeklēšanu cenšas sabotēt. Pēdējais šādas apsūdzības noraida.
Atšķirībā no bāru un restorānu īpašniekiem, kurus parlaments iepriecināja, balsojot pretēji valdības un tās ekspertu rekomendācijām, un
atļāva apkalpot viesus terasēs, līdzīgu situāciju, kuru Valsts prezidents nodēvējis par “parlamentāro negadījumu”, Latvijas veselības un fitnesa asociācija nesagaidīja.
Jaunās Ministru kabineta aprises tālāk zīmētas tiks vien pēc pašvaldību vēlēšanām. Koalīcijas lielie brāļi – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par!” – ar šādu vienošanos ir apmierināti. Ar aizdomām uz to lūkojas KPV LV, kura, visticamāk, zaudēs vismaz vienu ministra portfeli. Partijas Saeimas frakcijas vadītājs un valdes loceklis Māris Možvillo gan ir apņēmības pilns 13. Saeimas vēlēšanās iegūtās pozīcijas neatdot bez cīņas.
“Jaunās Vienotības” līderis, premjerministrs Krišjānis Kariņš, stiķējot savu “jauno” valdību, izvēlējies stratēģiju, kas savulaik viņa pārstāvētajai partijai laupīja premjerministra amatu – nogaidīt. Premjers ierosinājis iesaldēt esošo situāciju līdz pašvaldību vēlēšanām un sarunas par Ministru kabineta aprisēm turpināt pēc tām.
Uz izjukšanas sliekšņa balansējošajai KPV LV Saeimas frakcijai un Jaunajai konservatīvajai partijai šodien jāatklāj savas ambīcijas ministru amatu pārdalē. Tikai šie koalīcijas partneri līdz šim nav apliecinājuši gatavību piedalīties šajā procesā, kaut ir skaidrs, ka konservatīvie labprāt papildinātu savu ministru amatu portfeli, bet KPV LV ir ieinteresēta saglabāt pēc iespējas vairāk no tiem pēc vēlēšanām izdalītajiem trīs ministru amatiem.
