Aizvadītajā Saeimas sēdē parlamentārieši noraidīja opozīcijas rosināto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, “Attīstībai/””Par!”” pārstāvošā Artūra Toma Pleša demisiju. Šāds lēmums tika pieņemts par spīti tam, ka koalīcijā esošās partijas Rīgas domē atklāti un neoficiālās sarunās Saeimā atzīst, ka ministrs, apturot Rīgas teritorijas plānu, gājis azartspēļu lobija pavadā.
Saeimas sēdē arī bijušais Rīgas domes koalīcijas pārstāvis un A. T. Pleša pārstāvētās partijas biedrs, bet tagad neatkarīgais Saeimas deputāts Māris Mičerevskis nešaubās, ka plānojuma apturēšana bijusi saistīta ar azartspēļu biznesa interešu aizsardzību. “Es domāju, ka šeit visiem klātesošajiem ir viss skaidrs un acīmredzams - gan sabiedrībai, gan šeit jums, kolēģi, ka šajā telpā kopā ar ministru atrodas zilonis un šis zilonis būtu jānosauc vārdā. (..) Tās ir azartspēles! Ja jums nešķiet normāli, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem Rīgas un valsts attīstībai izšķirīgus lēmumus azartspēļu lobiju interesēs, tad aicinu atbalstīt ministra demisiju!” teica M. Mičerevskis.
Tomēr koalīcijas partijas šim padomam nesekoja, bet Rīgas domes “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītāja vietnieks Olafs Pulks uzskata, ka Latvijas politikas tradīcijas paredz, ka ministra atlaišana neko nemainītu.
Vai piekrītat tam, ka Rīgas attīstības plāns tika apturēts azartspēļu lobija dēļ, vai tam tomēr ir cits, racionālāks pamatojums?
Rīgā jau sen par to runāja - gan Vecrīgā, gan citās vietās, ka VARAM teritoriālo plānojumu neapstiprinās tieši azartspēļu dēļ. Tas arī notika. Mēs varam izlikties neredzam to ziloni istabā.
Skaidrs, ka ministram un viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam būtu rupji un ciniski apturēt plānojumu azartspēļu dēļ, bet tas ir īstais iemesls. Pārējie ir izdomāti un pievilkti aiz matiem - ja politiķis sāk runāt par likuma brāķi, tad viņam nav citu argumentu. Skumji, ka galvaspilsētas attīstību šādi apturam uz nenoteiktu laiku. Vienkārši skumji. Te jau nav jautājums tikai par azartspēlēm, tas ir par visu Rīgas attīstību.
Kā jūs skaidrotu divdabīgās koalīcijas partnera “Konservatīvo” attiecības ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Rīgas domē un Saeimā, valdībā?
Man šķiet, ka visi balsoja pret Pleša demisiju, nebija jau tikai “Konservatīvie” vieni paši. Saprotiet, tas jau ir politikā ierasts, ja opozīcija rosina kāda ministra demisiju, parasti balso pret, ja ne, tad jautājumu stāda par valdību kā tādu. Un šobrīd ir mazāk nekā pusgads līdz vēlēšanām.
Latvijas politikas tradīcijas ir tādas, ka, vienu ministru atbrīvojot, viņa vietā virzītu kādu no tā paša politiskā spēka. Un nav pamata apgalvot, ka tas ir ministra Pleša individuāls skatījums. Ja mainītos ministrs, neticu, ka atceltu ministra Pleša rīkojumu.
Skaidrs, ka katram pašam jānes atbildība par saviem lēmumiem, bet, nomainot ministru, sausais atlikums nemainītos.
Vai šajā situācijā nevajadzēja iesaistīties premjerministram?
Domāju - šis varēja būt arī Ministru prezidenta arguments, ka, mainot ministru, nekas nemainītos.
Turklāt skaidrs, ka ministrs publiskajā telpā un tiekoties ar Ministru prezidentu lieto to pašu retoriku: “nāciet, runājiet, un dialogā meklējam kompromisu”.
Bet kāds kompromiss var būt, ja lēmums nav atsaukts un mūs ierobežo juridiskie termiņi, kuros varam pārsūdzēt ministra lēmumu Satversmes tiesā.